經號:   
   優陀那12經 更新
優陀那12經/王經(2.木者林達品)(莊春江譯)[SA.413]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,當眾多比丘餐後已從施食返回,在講堂集會共坐時,這個談論中間出現:
  「學友們!摩揭陀王斯尼耶頻毘沙羅與憍薩羅國波斯匿王,對這二位國王來說,哪位有較大富、較大財富、較大庫藏、較大領土、較大運載、較大軍力、較大神通力、較大威力呢?」然而,這個那些比丘的談論中間被中斷。
  那時,世尊傍晚時,從獨坐出來,去講堂。抵達後,在設置的座位坐下。坐下後,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!現在,在這裡集會共坐談論的是什麼?還有,你們的談論中間被中斷的是什麼呢?」
  「大德!這裡,我們餐後已從施食返回,在講堂集會共坐,出現這樣的談論:『學友們!摩揭陀王斯尼耶頻毘沙羅與憍薩羅國波斯匿王,對這二位國王來說,哪位有較大富、較大財富者、較大庫藏、較大領土、較大運載、較大軍力、較大神通力、較大威力呢?』大德!這是我們的談論中間被中斷的,那時世尊抵達。」
  「比丘們!對善男子以信從在家出家成為無家者的你們來說,這是不適當的:你們應該談論像這樣的談論。比丘們!當你們集會時,兩種應該被做:法談,或聖沈默狀態。」
  那時,世尊知道這件事後,在那時候吟出這個優陀那
  「凡在世間中的欲樂,以及這天神之樂,
   這些都不及,渴愛之滅盡樂的十六分之一。」


參考:
 1.出家不論政治-畜生論(SA.411),何況涉入-非法入國十難(AA.46.6)。
 2.頻毘沙羅王-初果聖者(MA.62, DN.18),波斯匿王-晚年才信佛(MA.213)。
 3.出曜經樂品(T.4p.757)/法集要頌經樂品(T.4p.794)
 如世俗歡樂/如世欲歡樂,及彼天上樂,
 此名為愛盡/此名為愛極,十六未獲一。
 3/12/2021
Ud.12/2. Rājasuttaṃ
  12. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’’ti? Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.
  Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?
  ‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’ti? Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.
  ‘‘Na khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;
  Taṇhakkhayasukhassete , kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti. dutiyaṃ;
漢巴經文比對