經號:   
   (SN.56.41 更新)
5.斷崖品
相應部56相應41經/世間的思惟經(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.407, AA.29.6]
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  在那裡,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!從前,某位男子從舍衛城出去後:『我將思惟世間的思惟。』去須摩揭陀蓮花池。抵達後,在須摩揭陀蓮花池畔坐下,思惟著世間的思惟。
  比丘們!那位男子在須摩揭陀蓮花池畔看見正進入蓮莖的四種軍。看見了後,他這麼想:『我確實是發瘋者,我確實是狂亂者,凡世間中不存在者,那個被我看見。』
  比丘們!那時,那位男子進城後,告訴大群人:『大德!我確實是發瘋者,我確實是狂亂者,凡世間中不存在者,那個被我看見。』
  『喂!男子!那麼,你是怎樣發瘋者,是怎樣狂亂者?而世間中什麼不存在,被你看見呢?』
  『大德!這裡,我從舍衛城出去後:『我將思惟世間的思惟。』去須摩揭陀蓮花池。抵達後,在須摩揭陀蓮花池畔坐下,思惟著世間的思惟。大德!我在須摩揭陀蓮花池畔看見正進入蓮莖的四種軍。大德!我是這樣發瘋者,這樣狂亂者,而世間中這個不存在,被我看見。』
  『喂!男子!你確實是發瘋者,確實是狂亂者,而這個世間中不存在,那個被你看見。』
  比丘們!然而,那位男子就看見那個真實的,非不真實的。
  比丘們!從前,天神、阿修羅們的戰鬥已群集。比丘們!又,在那場戰鬥中,天神們戰勝,阿修羅們挫敗。比丘們!挫敗的與驚恐的阿修羅們為了迷惑天神經蓮莖進入阿修羅城。
  比丘們!因此,在這裡,你們不要思惟世間的思惟:『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』,或『世界是有邊的』,或『世界是無邊的』,或『命即是身體』,或『命是一身體是另一』,或『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『死後如來存在且不存在』,或『死後如來既非存在也非不存在』,那什麼原因呢?比丘們!這個思惟是不伴隨利益的,非梵行基礎的,不對、不對離貪、不對、不對寂靜、不對證智、不對正覺、不對涅槃轉起。
  比丘們!當思惟時,你們應該思惟『這是苦。』……(中略)你們應該思惟『這是導向苦滅道跡』,那什麼原因呢?比丘們!這個思惟是伴隨利益的,這些是梵行基礎的,這些對厭、對離貪、對滅、對寂靜、對證智、對正覺、對涅槃轉起。
  比丘們!因此,在這裡,『這是苦。』努力應該被作……(中略)『這是導向苦滅道跡。』努力應該被作。」
5. Papātavaggo
SN.56.41/(1) Lokacintāsuttaṃ
   1111. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññataro puriso rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṃ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṃ cintento. Addasā kho, bhikkhave, so puriso sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ bhisamuḷālaṃ pavisantaṃ. Disvānassa etadahosi– ‘ummattosmi nāmāhaṃ, vicetosmi nāmāhaṃ! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭhan’”ti.
   “Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṃ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi– ‘ummattosmi nāmāhaṃ, bhante, vicetosmi nāmāhaṃ, bhante! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭhan’”ti. “Kathaṃ pana tvaṃ, ambho purisa, ummatto kathaṃ viceto? Kiñca loke natthi yaṃ tayā diṭṭhan”ti? “Idhāhaṃ, bhante, rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṃ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṃ lokacintaṃ cintento. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ bhisamuḷālaṃ pavisantaṃ. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, ummatto evaṃ viceto. Idañca loke natthi yaṃ mayā diṭṭhan”ti. “Taggha tvaṃ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. Idañca loke natthi yaṃ tayā diṭṭhan”ti.
   “Taṃ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṃyeva addasa, no abhūtaṃ. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājiniṃsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṃ pavisiṃsu devānaṃyeva mohayamānā.
   “Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṃ cintetha– ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
   “Cintentā kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkhan’ti cinteyyātha …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
   “Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「思惟世間思惟(SA.407);思議世界(AA.29.6)」,南傳作「我將思惟世間的思惟」(lokacintaṃ cintessāmī’ti),菩提比丘長老英譯為「思考關於世界[之事]」(reflecting about the world)。按:《顯揚真義》舉例:如日月被誰所作?大地?大海?眾生被誰所生?山?芒果、棕櫚、椰子?