相應部55相應24經/釋迦族人色勒那尼經第一(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.936]
起源於迦毘羅衛城。
當時,釋迦族人色勒那尼死了,他被
世尊記說為
入流者、不墮
惡趣法者、
決定者、
正覺為彼岸者。
在那裡,眾多釋迦族人集合、會合後,譏嫌、失望、誹謗:
「實在不可思議啊,
先生!實在
未曾有啊,先生!在這種情況下(在這裡),現在誰將不是入流者!確實是因為釋迦族人色勒那尼死了,他被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者,釋迦族人色勒那尼來到學的薄弱:他喝酒。」
那時,釋迦族人摩訶男去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的釋迦族人摩訶男對世尊說這個:
「
大德!這裡,釋迦族人色勒那尼死了,他被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者。大德!在那裡,眾多釋迦族人集合、會合後,譏嫌、失望、誹謗:『實在不可思議啊,先生!實在未曾有啊,先生!在這種情況下,現在誰將不是入流者!確實是因為釋迦族人色勒那尼死了,他被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者,釋迦族人色勒那尼來到學的薄弱:他喝酒。』」
「摩訶男!凡長久
歸依佛、歸依法、
歸依僧團的那位
優婆塞,他如何會走入
下界呢?摩訶男!凡當正確說時,能說他『長久歸依佛、歸依法、歸依
僧團的優婆塞』,當正確說時,能說釋迦族人色勒那尼。摩訶男!釋迦族人色勒那尼是長久歸依佛、歸依法、歸依僧團的優婆塞,他如何會走入下界呢?
摩訶男!這裡,某一類人在佛上具備
不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)
天-人們的大師、
佛陀、世尊。』在法上……(中略)在僧團上……(中略)是捷慧者,是速慧者,且是解脫的具備者,他以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中
進入後住於無漏
心解脫、
慧解脫,摩訶男!這位個人從地獄被解脫;從畜生界被解脫;從餓鬼界被解脫;從
苦界、惡趣、下界被解脫。
摩訶男!又,這裡,某一類人在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。』在法上……(中略)在僧團上……(中略)是捷慧者,是速慧者,但不是解脫的具備者,他以
五下分結的滅盡,成為
化生者、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者,摩訶男!這位個人也從地獄被解脫;從畜生界被解脫;從餓鬼界被解脫;從苦界、惡趣、下界被解脫。
摩訶男!又,這裡,某一類人在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。』在法上……(中略)在僧團上……(中略)不是捷慧者,不是速慧者,也不是解脫的具備者,他以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為
一來者,只回來這個世間一次後,作苦的終結,摩訶男!這位個人也從地獄被解脫;從畜生界被解脫;從餓鬼界被解脫;從苦界、惡趣、下界被被解脫。
摩訶男!又,這裡,某一類人在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。』在法上……(中略)在僧團上……(中略)不是捷慧者,不是速慧者,也不是解脫的具備者,他以三結的遍盡,為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者,摩訶男!這位個人也從地獄被解脫;從畜生界被解脫;從餓鬼界被解脫;從苦界、惡趣、下界被被解脫。
摩訶男!又,這裡,某一類人就不在佛上具備不壞淨;不在法上……(中略)不在僧團上……(中略)不是捷慧者,不是速慧者,也不是解脫的具備者,但他有這些法(他的這些法存在):信根、
活力根、念根、定根、慧根,且
那個如來宣說的諸法以慧足夠沉思地接受,摩訶男!這位個人也是不到地獄者;不到畜生界者;不到餓鬼界者;不到苦界、惡趣、下界者。
摩訶男!又,這裡,某一類人不在佛上具備不壞淨;不在法上……(中略)不在僧團上……(中略)不是捷慧者,不是速慧者,也不是解脫的具備者,但他有這些法:信根……(中略)慧根,且他在如來上有足夠信者、
足夠情愛者,摩訶男!這位個人也是不到地獄者;不到畜生界者;不到餓鬼界者;不到苦界、惡趣、下界者。
摩訶男!如果這些大娑羅[樹]也了知善說、惡說,我也記說這些大娑羅為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者,又更何況是釋迦族人色勒那尼!摩訶男!釋迦族人色勒那尼在死時,
受持了學。」
SN.55.24/(4) Paṭhamasaraṇānisakkasuttaṃ
1020. Kapilavatthunidānaṃ Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So bhagavatā byākato– “sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatra sudaṃ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti– “acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato– ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṃ apāyī”ti.
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca– “idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato– ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṃ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti – “acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Ettha dāni ko na sotapanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṃ apāyī”ti.
“Yo so, mahānāma, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya! Yañhi taṃ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya– ‘dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato’ti, saraṇāni sakkaṃ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni mahānāma, sakko dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato. So kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya!
“Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.
“Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.
“Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.
“Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.
“Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti– saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṃ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ.
“Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṃ …pe… paññindriyaṃ. Tathāgate cassa saddhāmattaṃ hoti pemamattaṃ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ. Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṃ dubbhāsitaṃ ājāneyyuṃ, ime cāhaṃ mahāsāle byākareyyaṃ– ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; kimaṅgaṃ pana saraṇāniṃ sakkaṃ. Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṃ samādiyī”ti. Catutthaṃ.