經號:   
   (SN.41.1 更新)
41.(7)質多相應
相應部41相應1經/結經(質多相應/處篇/弟子記說)(莊春江譯)
  有一次,眾多上座比丘住在麻七迦三達的野生芒果林中。
  當時,眾多上座比丘食畢,從施食處返回,在圓形帳蓬集會共坐,出現這樣的談論:
  「學友們!『結』與『會被結縛的法』,這些法為不同含義、不同文辭呢?或者為一種含義,但只是文辭不同呢?」
  在那裡,某些上座比丘這麼解說:
  「學友!『結』與『會被結縛的法』,這些法為不同含義、不同文辭。」
  某些上座比丘這麼解說:
  「學友!『結』與『會被結縛的法』,這些法為一種含義,但只是文辭不同。」
  當時,屋主質多以某些必須作的事抵達彌迦巴榻迦。
  屋主質多聽說眾多上座比丘食畢,從施食處返回,在圓形帳蓬集會共坐,出現這樣的談論:「學友!『結』與『會被結縛的法』,這些法為不同含義、不同文辭呢?或者為一種含義,但只是文辭不同呢?」在那裡,某些上座比丘這麼解說:「學友!『結』與『會被結縛的法』,這些法為不同含義、不同文辭。」某些上座比丘這麼解說:「學友!『結』與『會被結縛的法』,這些法為一種含義,但只是文辭不同。」
  那時,屋主質多去見上座比丘們。抵達後,向上座比丘們問訊,接著在一旁坐下。在一旁坐好後,屋主質多對上座比丘們這麼說:
  「大德!我聽到眾多上座比丘食畢,從施食處返回,在圓形帳蓬集會共坐,出現這樣的談論:『學友!「結」與「會被結縛的法」,這些法為不同含義、不同文辭呢?或者為一種含義,但只是文辭不同呢?』某些上座比丘這麼解說:『學友!「結」與「會被結縛的法」,這些法為不同含義、不同文辭。』某些上座比丘這麼解說:『學友!「結」與「會被結縛的法」,這些法為一種含義,但只是文辭不同。』」
  「是的,屋主!」
  「大德!『結』與『會被結縛的法』,這些法為不同含義、不同文辭。
  那樣的話,大德!我為你們作譬喻,智者在這裡以一些譬喻而知所說的義理。大德!猶如黑牛與白牛,被一條繩子或軛綁在一起,如果有人說:『黑牛是白牛的結;白牛是黑牛的結。』當這樣說時,他會正確地說了嗎?」
  「不,屋主!」
  「大德!黑牛不是白牛的結;白牛不是黑牛的結,牠們被一條繩子或軛綁在一起之處,那裡才是結。同樣的,大德!眼不是諸色的結;諸色也不是眼的結,於這兩者生起的欲貪處,那裡才是結。
  耳不是聲音……(中略)鼻不是氣味……舌不是味道……身不是所觸的結;所觸也不是身的結,緣於這兩者生起的欲貪處,那裡才是結。意不是諸法的結;諸法也不是意的結,緣於這兩者生起的欲貪處,那裡才是結。」
  「屋主!這是你的獲得,屋主!這是你的好獲得,你有在甚深佛語上涉入的慧眼。」
41.(7) Cittasaṃyuttaṃ
SN.41.1. Saṃyojanasuttaṃ
   343. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ hoti– “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ hoti– “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti.
   Tena kho pana samayena citto gahapati migapathakaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho citto gahapati sambahulānaṃ kira therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ – “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ ‘saṃyojanan’ti vā, āvuso ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānanti. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante, sambahulānaṃ kira therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– ‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ– “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ “‘saṃyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. “Evaṃ, gahapatī”ti.
   “‘Saṃyojanan’ti vā, bhante, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tena hi, bhante, upamaṃ vo karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi, bhante, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu. Yo nu kho evaṃ vadeyya– ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṃ, gahapati! Na kho, gahapati, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, napi odāto balībaddo kāḷassa baḷībaddassa saṃyojanaṃ; yena kho te ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā taṃ tattha saṃyojanan”ti. “Evameva kho, bhante, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na sotaṃ saddānaṃ… na ghānaṃ gandhānaṃ… na jivhā rasānaṃ… na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saṃyojanaṃ, na phoṭṭhabbā kāyassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanan”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati, yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):