經號:   
   (SN.22.7 更新)
相應部22相應7經/經由執取而戰慄經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!我將教導你們經由執取而戰慄,以及經由不執取而無戰慄,你們要聽你們要好好作意!我要說了。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊
  世尊這麼說:
  「而,比丘們!怎樣是經由執取而戰慄?
  比丘們!這裡,未受教導的一般人是不曾見過聖者的,不熟練聖者法的,未受聖者法訓練的;是不曾見過善人的,不熟練善人法的,未受善人法訓練的,認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中;他的那個色變易、變異,以色的變易、變異,他的識成為隨色變易而轉,隨色變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心被遍取而有恐怖、惱害、渴望,經由執取而戰慄。
  他認為受是我,或我擁有受,或受在我中,或我在受中;他的那個受變易、變異,以受的變易、變異,他的識成為隨受變易而轉,隨受變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心被遍取而有恐怖、惱害、渴望,經由執取而戰慄。他認為想是我……(中略)他認為行是我,或我擁有行,或行在我中,或我在行中;他的那個行變易、變異,以行的變易、變異,他的識成為隨行變易而轉,隨行變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心被遍取而有恐怖、惱害、渴望,經由執取而戰慄。他認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中;他的那個識變易、變異,以識的變易、變異,他的識成為隨識變易而轉,隨識變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心被遍取而有恐怖、惱害、渴望,經由執取而戰慄。
  比丘們!這樣是經由執取而戰慄。
  而,比丘們!怎樣是經由不執取而無戰慄?
  比丘們!這裡,已受教導的聖弟子是見過聖者的,熟練聖者法的,善受聖者法訓練的;是見過善人的,熟練善人法的,善受善人法訓練的,不認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中;他的那個色變易、變異,以色的變易、變異,他的識不成為隨色變易而轉,無隨色變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心不被遍取而無恐怖、無惱害、無渴望,經由不執取而無戰慄。
  他不認為受是我,或我擁有受,或受在我中,或我在受中;他的那個受變易、變異,以受的變易、變異,他的識不成為隨受變易而轉,無隨受變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心不被遍取而無恐怖、無惱害、無渴望,經由不執取而無戰慄。他不認為想是我……(中略)他不認為行是我,或我擁有行,或行在我中,或我在行中;他的那個行變易、變異,以行的變易、變異,他的識不成為隨行變易而轉,無隨行變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心不被遍取而無恐怖、無惱害、無渴望,經由不執取而無戰慄。他不認為識是我,或我擁有識……(中略);他的那個識變易、變異,以識的變易、變異,他的識不成為隨識變易而轉,無隨識變易而轉所生的戰慄狀態生起並持續遍取他的心,由於心不被遍取而無恐怖、無惱害、無渴望,經由不執取而無戰慄。
  比丘們!這樣是經由不執取而無戰慄。」
SN.22.7/(7). Upādāparitassanāsuttaṃ
   7. Sāvatthinidānaṃ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādā-aparitassanañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
   “Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ; attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
   “Saññaṃ attato samanupassati …pe… saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
   “Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. Evaṃ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ; na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
   “Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ; na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
   “Na saññaṃ …pe… na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.
   “Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ …pe… tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. Evaṃ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṃ hotī”ti. Sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「心亦隨轉(SA.43);識捫摸色(MA.164)」,南傳作「他的識成為隨色變易而轉」(Tassa…rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti),菩提比丘長老英譯為「他的識被改變的色所迷住」(his consciousness becomes preoccupied with the change of form)。