經號:   
   (SN.12.66 更新)
相應部12相應66經/觸知經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.291]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在俱盧國,名叫葛馬沙達馬的俱盧國城鎮。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:「比丘們!你們觸知內在的觸知嗎?」
  在這麼說時,某位比丘對世尊說這個:「大德!我觸知內在的觸知。」
  「比丘!那麼,你如怎樣觸知內在的觸知呢?」
  那時,那位比丘回答。如那位比丘回答,那位比丘不使世尊的心合意。
  在這麼說時,尊者阿難對世尊說這個:
  「世尊!是為了這個的適當時機,善逝!是為了這個的適當時機,凡世尊如果說內在的觸知者,聽聞世尊的[教說]後,比丘們將會憶持。」
  「阿難!那樣的話,你們要聽!你們要好好作意!我將說了。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!這裡,當比丘觸知時,他觸知內在的觸知:『凡這種種不同種類的老死苦在世間生起,這個苦,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?在什麼存在時老死存在?在什麼不存在時老死不存在?』
  當他觸知時,他這麼知道:『凡這種種不同種類的老死苦在世間生起,這個苦,依著為因,依著為集,依著生的,依著為根源,在依著存在時老死存在;在依著不存在時老死不存在。』
  他知道老死、知道老死集、知道老死滅、知道適合導向老死滅道跡。而像這樣的行者是隨法行者,比丘們!這位比丘被稱為,為了全部苦的完全滅盡、為了老死滅的行者。
  然後,當更進一步觸知時,他觸知內在的觸知:『那麼,這個依著,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?在什麼存在時依著存在?在什麼不存在時依著不存在?』
  當他觸知時,他這麼知道:『依著,渴愛為因,渴愛為集,渴愛生的,渴愛為根源,在渴愛存在時依著存在;在渴愛不存在時依著不存在。』
  他知道依著、知道依著的集、知道依著的滅、知道適合導向依著滅道跡。而像這樣的行者是隨法行者,比丘們!這位比丘被稱為,為了全部苦的完全滅盡、為了依著滅的行者。
  然後,當更進一步觸知時,他觸知內在的觸知:『那麼,這個渴愛當生起時,在哪裡生起呢?當安頓時,在哪裡安頓呢?』
  當他觸知時,他這麼知道:『凡世間中的可愛形色、合意形色,這個渴愛當生起時,在這裡生起,當安頓時,在這裡安頓。』
  而什麼是世間中的可愛形色、合意形色呢?
  眼是世間中的可愛形色、合意形色,這個渴愛當生起時,在這裡生起,當安頓時,在這裡安頓;耳是世間中的可愛形色、合意形色……(中略)鼻是世間中的可愛形色、合意形色……舌是世間中的可愛形色、合意形色……身是世間中的可愛形色、合意形色……意是世間中的可愛形色、合意形色,這個渴愛當生起時,在這裡生起,當安頓時,在這裡安頓。[MN.10, 133段 DN.22, 400段]
  比丘們!凡過去世任何沙門婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是常的,看作是樂的,看作是我,看作是無病,看作是安穩者,他們增長渴愛。凡增長渴愛者,他們增長依著。凡增長依著者,他們增長苦。凡增長苦者,他們不被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『他們不從苦被釋放。』
  比丘們!凡未來世任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是常的,看作是樂的,看作是我,看作是無病,看作是安穩者,他們增長渴愛。凡增長渴愛者,他們增長依著。凡增長依著者,他們增長苦。凡增長苦者,他們不被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『他們不從苦被釋放。』
  比丘們!凡現在任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是常的,看作是樂的,看作是我,看作是無病,看作是安穩者,他們增長渴愛。凡增長渴愛者,他們增長依著。凡增長依著者,他們增長苦。凡增長苦者,他們不被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『他們不從苦被釋放。』
  比丘們!猶如有杯容色具足、香氣具足、食味具足的[酒],但它被參雜毒。那時,被熱壓迫、被熱折磨、疲累、乾涸、口渴的男子到來,他們對他說這個:『喂!男子!這杯是你的容色具足、香氣具足、食味具足的[酒],但它被參雜毒。如果你願意,請你喝,當喝時,它以顏色,又以香氣,又以食味取悅,但喝後,你從那個因由將遭受死亡,或死亡程度的苦。』未省察後他急速地喝那杯,不斷念,他從那個因由遭受死亡,或死亡程度的苦。同樣的,比丘們!凡過去世任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色……(中略)未來世的……(中略)現在任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是常的,看作是樂的,看作是我,看作是無病,看作是安穩者,他們增長渴愛。凡增長渴愛者,他們增長依著。凡增長依著者,他們增長苦。凡增長苦者,他們不被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『他們不從苦被釋放。』
  比丘們!但,凡過去世任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是無常的,看作是苦的,看作是無我,看作是病的,看作是恐怖的者,他們捨斷渴愛。凡捨斷渴愛者,他們捨斷依著。凡捨斷依著者,他們捨斷苦。凡捨斷苦者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『他們從苦被釋放。』
  比丘們!凡未來世任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是無常的,看作是苦的,看作是無我,看作是病的,看作是恐怖的者,他們捨斷渴愛……(中略)我說:『他們從苦被釋放。』
  比丘們!凡現在任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是無常的,看作是苦的,看作是無我,看作是病的,看作是恐怖的者,他們捨斷渴愛。凡捨斷渴愛者,他們捨斷依著。凡捨斷依著者,他們捨斷苦。凡捨斷苦者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『他們從苦被釋放。』
  比丘們!猶如有杯容色具足、香氣具足、食味具足的[酒],但它被參雜毒。那時,被熱壓迫、被熱折磨、疲累、乾涸、口渴的男子到來,他們對他說這個:『喂!男子!這杯是你的容色具足、香氣具足、食味具足的[酒],但它被參雜毒。如果你願意,請你喝,當喝時,它以顏色,又以香氣,又以食味取悅,但喝後,你從那個因由將遭受死亡,或死亡程度的苦。』
  比丘們!那時,那位男子這麼想:『我的這個渴求酒的,能以水除去(調伏),或以生酥除去,或以鹹麵漿除去,或以鹹酸粥除去,就像這樣我不喝它:凡對我有長久的利益、安樂。』省察後他不喝那杯,他斷念,他不從那個因由遭受死亡或會死亡程度的苦。同樣的,比丘們!凡過去世任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是無常的,看作是苦的,看作是無我,看作是病的,看作是恐怖的者,他們捨斷渴愛。凡捨斷渴愛者,他們捨斷依著。凡捨斷依著者,他們捨斷苦。凡捨斷苦者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『他們從苦被釋放。』
  比丘們!凡未來世的……(中略)凡現在任何沙門或婆羅門對凡世間中的可愛形色、合意形色看作是無常的,看作是苦的,看作是無我,看作是病的,看作是恐怖的者,他們捨斷渴愛。凡捨斷渴愛者,他們捨斷依著。凡捨斷依著者,他們捨斷苦。凡捨斷苦者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『他們從苦被釋放。』」
SN.12.66/(6). Sammasasuttaṃ
   66. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṃ sammasan”ti. Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahaṃ kho, bhante, sammasāmi antaraṃ sammasan”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, sammasasi antaraṃ sammasan”ti? Atha kho so bhikkhu byākāsi. Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu bhagavato cittaṃ ārādhesi.
   Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṃ bhagavā antaraṃ sammasaṃ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Idha bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ – ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ upadhinidānaṃ upadhisamudayaṃ upadhijātikaṃ upadhipabhavaṃ, upadhismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, upadhismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti. So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.
   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘upadhi panāyaṃ kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo, kismiṃ sati upadhi hoti, kismiṃ asati upadhi na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya.
   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘taṇhā panāyaṃ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– yaṃ kho loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ, sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ …pe… ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… jivhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati.
   “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato addakkhuṃ sukhato addakkhuṃ attato addakkhuṃ ārogyato addakkhuṃ khemato addakkhuṃ. Te taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ te upadhiṃ vaḍḍhesuṃ. Ye upadhiṃ vaḍḍhesuṃ te dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ te na parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.
   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhissanti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhissanti te upadhiṃ vaḍḍhissanti. Ye upadhiṃ vaḍḍhissanti te dukkhaṃ vaḍḍhissanti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.
   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhenti Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.
   “Seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. So tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ …pe… anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṃ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.
   “Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.
   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, te taṇhaṃ pajahissanti. Ye taṇhaṃ pajahissanti …pe… parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.
   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa– ‘sakkā kho me ayaṃ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṃ dadhimaṇḍakena vā vinetuṃ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṃ loṇasovīrakena vā vinetuṃ, na tvevāhaṃ taṃ piveyyaṃ, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya So tatonidānaṃ na maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.
   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「內觸法(SA.291)」,南傳作「內在的觸知」(antaraṃ sammasanti),菩提比丘長老英譯為「內在的探查」(inward exploration)。按:「觸知」(sammasa,名詞),另譯為「把握;探查;徹底知道;思惟」,《清淨道論》中俗稱十六觀智的「思惟智」(sammasanañāṇa)就用此字(觸知智),《顯揚真義》以「內部緣的觸知」(abbhantaraṃ paccayasammasanaṃ)解說。
  「取(SA.291)」,南傳作「你們觸知」(sammasatha, 動詞),菩提比丘長老英譯為「從事於」(engage in)。
  「鹹麵漿」(bhaṭṭhaloṇikāya,逐字譯為「下+鹽的」),菩提比丘長老英譯為「粥」(porridge)。按:《顯揚真義》以「加鹽、麵粉、水」(saloṇena sattupānīyena)解說,今準此譯。
  「鹹酸粥」(loṇasovīraka),菩提比丘長老英譯為「湯」(soup)。按:《顯揚真義》以「放入一切穀物果實、頂芽等」(sabbadhaññaphalakaḷīrādīni pakkhipitvā )解說。