經號:   
   (SN.12.17 更新)
相應部12相應17經/裸行者迦葉經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)[SA.302]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  那時,世尊午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入王舍城。
  裸行者迦葉看見正從遠處到來的世尊。看見後,前去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁站立。在一旁站立的裸行者迦葉對世尊說這個:
  「我們想要就某一點問喬達摩尊師,如果喬達摩尊師為我們的問題之解答給機會。」
  「迦葉!為了問題,大致上是不適時的,我們[要]進入俗家內。」
  第二次,裸行者迦葉對世尊說這個:
  「我們想要就某一點問喬達摩尊師,如果喬達摩尊師為我們的問題之解答給機會的話。」
  「迦葉!為了問題,大致上是不適時的,我們[要]進入俗家內。」
  第三次裸行者迦葉……(中略)「……我們[要]進入俗家內。」
  在這麼說時,裸行者迦葉對世尊說這個這個:
  「可是我們並非想要問喬達摩尊師很多。」
  「迦葉!請你問凡你希望的。」
  「喬達摩尊師!是否苦是自己作的嗎?」
  「不是這樣的,迦葉!」世尊說。
  「喬達摩尊師!那麼,苦是其他者作的嗎?」
  「不是這樣的,迦葉!」世尊說。
  「喬達摩尊師!是否苦是自己作的與其他者作的嗎?」
  「不是這樣的,迦葉!」世尊說。
  「喬達摩尊師!那麼,苦是非自己也非其他者作的;自然生的嗎?」
  「不是這樣的,迦葉!」世尊說。
  「喬達摩尊師!是否沒有苦嗎?」
  「迦葉!非沒有苦,迦葉!有苦。」
  「那樣的話,喬達摩尊師不知、不見苦?」
  「迦葉!我非不知、不見苦,迦葉!我知苦,迦葉!我見苦。」
  「當被像這樣問:『喬達摩尊師!是否苦是自己作的嗎?』你說:『不是這樣的,迦葉!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!那麼,苦是其他者作的嗎?』你說:『不是這樣的,迦葉!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!是否苦是自己作的與其他者作的?』你說:『不是這樣的,迦葉!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!那麼,苦是非自己也非其他者作的;自然生的嗎?』你說:『不是這樣的,迦葉!』當被像這樣問:『喬達摩尊師!是否沒有苦嗎?』你說:『迦葉!非沒有苦,迦葉!有苦。』當被像這樣問:『那樣的話,喬達摩尊師不知、不見苦?』你說:『我非不知、不見苦,迦葉!我知苦,迦葉!我見苦。』大德!請世尊為我解說苦,大德!請世尊為我教導苦。」
  「迦葉!『他做,他感受。』從最初的存在者想:『苦是自己作的』,像這樣他來到這個常恆論。
  迦葉!『一個做,另一個感受。』被受征服的存在者想:『苦是其他者作的』,像這樣他來到這個斷滅論。
  迦葉!不走入這些那些兩個邊後,如來以中間教導法:『以無明為緣有諸行(而諸行存在);以行為緣有識……(中略)這樣是這整個苦蘊。但就以無明的無餘褪去與滅有行滅(而行滅存在);以行滅有識滅……(中略)這樣是這整個苦蘊的滅。』」
  在這麼說時,裸行者迦葉對世尊說這個:
  「大德!太偉大了,大德!太偉大了,大德!猶如扶正顛倒的……(中略):『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被世尊以種種法門說明。大德!這個我歸依世尊、法、比丘僧團,大德!願我得到在世尊的面前出家,願我得到具足戒。」
  「迦葉!凡先前為其他外道希望在這法律中出家;希望受具足戒,他別住四個月。經四個月後,發心的比丘們使出家;使受具足戒為比丘狀態,但個人差異由我發現。」[DN.8]
  「大德!如果先前為其他外道希望在這法律中出家者;希望受具足戒者別住四個月。經四個月後,發心的比丘們使之出家;使之受具足戒為比丘狀態,我將別住四年。經四年後,請發心的比丘們使出家;使受具足戒為比丘狀態。」
  裸行者迦葉得到在世尊的面前出家、受具足戒。
  還有,已受具足戒不久,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的尊者迦葉不久就以證智自作證後,在當生中進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:「出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。」然後尊者迦葉成為眾阿羅漢之一。
SN.12.17/(7). Acelakassapasuttaṃ
   17. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho acelo kassapo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca– “puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
   “Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṃ paviṭṭhamhā”ti. Dutiyampi kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca “puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṃ paviṭṭhamhā”ti. Tatiyampi kho acelo kassapo …pe… antaragharaṃ paviṭṭhamhāti. Evaṃ vutte, acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca– “na kho pana mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ bahudeva pucchitukāmā”ti. “Puccha, kassapa, yadākaṅkhasī”ti.
   “Kiṃ nu kho, bho gotama, ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ pana bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti? ‘Na kho, kassapa, natthi dukkhaṃ. Atthi kho, kassapa, dukkhan’ti. ‘Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti. ‘Na khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhan’”ti.
   “Ki nu kho, bho gotama, ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho, kassapa, natthi dukkhaṃ atthi kho, kassapa, dukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ na jānāmi na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhan’ti vadesi. Ācikkhatu ca me, bhante, bhagavā dukkhaṃ. Desetu ca me, bhante, bhagavā dukkhan”ti.
   “‘So karoti so paṭisaṃvedayatī’ti kho, kassapa, ādito sato ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti iti vadaṃ sassataṃ etaṃ pareti. ‘Añño karoti añño paṭisaṃvedayatī’ti kho, kassapa, vedanābhitunnassa sato ‘paraṃkataṃ dukkhan’ti iti vadaṃ ucchedaṃ etaṃ pareti. Ete te, kassapa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti– ‘avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.
   Evaṃ vutte, acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya …pe… cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
   “Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mayā puggalavemattatā viditā”ti.
   “Sace bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṃ vassānaṃ accayena (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
   Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti. Sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「阿支羅(SA.302)」,南傳作「裸行者」(acelo),「阿支羅」顯然就是「裸行者」(acela)的音譯。