經號:   
   (SN.1.38 更新)
相應部1相應38經/碎石片經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)
  我聽到這樣
  有一次世尊住在王舍城嘛瘩姑七的鹿野苑。
  當時,世尊的腳被碎石片所割傷,世尊的強烈感受轉起:苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受,世尊具念、正知忍受它,不被惱害。
  那時,世尊將大衣摺成四折後,以右脅作獅子臥,將[左]腳放在[右]腳上,具念、正知。
  那時,當夜已深時,容色絕佳的七百位屬於沙睹羅巴眾天神使整個嘛瘩姑七發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前自說這優陀那
  「先生沙門喬達摩確實是龍,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以龍的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是獅子,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以獅子的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是高貴者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以高貴者的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是人牛王,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以人牛王的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是強負荷者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以強負荷者的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「先生!沙門喬達摩確實是已調御者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以已調御者的儀法而具念、正知忍受它,不被惱害。」
  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:
  「看吧!定已善修習者與心已善解脫者:不彎曲、不彎離、不進入被有行折伏後妨礙狀態的,凡如此形色的龍之男子、獅子之男子、高貴者之男子、人牛王之男子、強負荷者之男子、已調御者之男子,如果認為能被越過,除了無見以外還有什麼?」
  「婆羅門有五吠陀,苦行者行百年,
   他們的心不正解脫,那些下劣者不到彼岸。
   陷入了渴愛、被誓願與戒束縛者,行粗苦行百年,
   他們的心不正解脫,那些下劣者不到彼岸。
   這裡,對慢之愛欲者來說,沒有調御,對不得定的來說,沒有牟那
   單獨放逸地住在林野,不能渡死亡領域彼岸。」
  「捨斷慢後善得定,由善心,已於一切處掙脫,
   單獨不放逸地住在林野,他能渡死亡領域的彼岸。」
SN.1.38/(8). Sakalikasuttaṃ
   38. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
   Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ maddakucchiṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi– “nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “passa samādhiṃ subhāvitaṃ cittañca suvimuttaṃ, na cābhinataṃ na cāpanataṃ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṃ. Yo evarūpaṃ purisanāgaṃ purisasīhaṃ purisa-ājānīyaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ purisadantaṃ atikkamitabbaṃ maññeyya kimaññatra adassanā”ti.
   “Pañcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, lūkhaṃ tapaṃ vassasataṃ carantā.
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa.
   Eko araññe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāran”ti.
   “Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto.
   Eko araññe viharamappamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāran”tntti.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「金鎗(SA.1289);佉陀羅(GA)」,南傳作「碎石片」(sakalika),菩提比丘長老英譯為「石頭碎片」(a stone splinter),並解說,世尊邪惡的堂弟提婆達多在靈鳩山上推大石頭試圖謀殺他,石頭投偏了,但那塊石頭的碎石割傷世尊的腳而流血。
  「良馬(SA.1289)」,南傳作「高貴者」(ājānīyo,另譯為「出生良好的;善種的;駿馬;良馬」),菩提比丘長老英譯為「純種者」(a thoroughbred)。