雜阿含248經
北傳:雜阿含248經 南傳:相應部35相應234經 關涉主題:教理/識亦非我、見我異我相在 (02/05/2024 07:50:13.美西時間更新)
雜阿含248經[正聞本374經/佛光本250經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住波吒利弗多羅國雞林園。
  爾時,尊者阿難往詣尊者大純陀所,共相問訊已,於一面坐。
  爾時,尊者阿難語尊者純陀言:
  「欲有所問,寧有閑暇見答與不?」
  尊者純陀語尊者阿難言:
  「隨仁所問,知者當答。」
  尊者阿難問尊者純陀:
  「如世尊、如來、應、等正覺所知所見四大造色,施設、顯露此四大色非我,如來、應、等正覺所知所見,亦復說識非我耶?」
  尊者純陀語尊者阿難言:
  「仁者最為多聞,我從遠來詣尊者所,為問此法故,今日尊者唯願為說此義。」
  尊者阿難語純陀言:
  「我今問尊者,隨意見答。
  尊者純陀!為有眼、有色、有眼識不?」
  答言:「有。」
  尊者阿難復問:
  「為緣眼及色生眼識不?」
  答言:「如是。」
  尊者阿難復問:
  「{若}[緣]眼及色生眼識,彼因、彼緣,為常?為無常?」
  答言:「無常。」
  尊者阿難又問:
  「彼因彼緣生眼識,彼因彼緣無常變易時,彼識住耶?」
  答曰:「不也,尊者阿難!」
  尊者阿難復問:
  「於意云何?彼法若生、若滅可知,多聞聖弟子於中寧是我、異我相在不?」
  答曰:「不也,尊者阿難!」
  「耳……鼻……舌……身……{意法}於意云何?有意、有法、有意識不?」
  答曰:「有。」
  尊者阿難復問:
  「為緣意及法生意識不?」
  答曰:「如是。」
  尊者阿難復問:
  「若意緣法生意識,彼因、彼緣,為常?為無常?」
  答曰:「無常。」
  尊者阿難復問:
  「若因、若緣生意識,彼因彼緣無常變易時,意識住耶?」
  答曰:「不也。」
  尊者阿難復問:
  「於意云何?彼法若生、若滅可知,多聞聖弟子寧於中見我、異我、相在不?」
  答言:「不也,尊者阿難!」
  尊者阿難語純陀言:
  「是故,尊者!而如來、應、等正覺所知所見說識亦無常。
  譬如,士夫持斧入山,見芭蕉樹,謂堪材用,斷根截{斫葉}葉、[斫枝]、剝皮,求其堅實,剝至於盡,都無堅處,如是,多聞聖弟子正觀眼識,耳、鼻、舌、身、意識。當正觀時,都無可取;無可取故,無所著;無所著故,自覺涅槃:『我生已盡梵行已立所作已作自知不受後有。』」
  彼{一}[二?]正士說是法時,展轉隨喜,各還其所。

相應部35相應234經/優陀夷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯) /修多羅)(莊春江譯)[SA.248]
  有一次尊者阿難與尊者優陀夷住在憍賞彌瞿師羅園。
  那時,尊者優陀夷傍晚時,從獨坐出來,去見尊者阿難。抵達後,與尊者阿難一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者優陀夷對尊者阿難說這個:
  「阿難學友!就如這個身體被世尊以種種法門告知、揭開、使之被知道:『像這樣,這個身體是無我。』也能同樣地告知、教導、安立(使知)、建立、揭開、解析、闡明這個識:『像這樣,這個識也是無我。』嗎?」
  「優陀夷學友!就如這個身體被世尊以種種法門告知、揭開、使之被知道:『像這樣,這個身體是無我。』也能同樣地告知、教導、安立(使知)、建立、揭開、解析、闡明這個識:『像這樣,這個識也是無我。』
  學友!緣於眼與諸色眼識生起?」
  「是的,學友!」
  「學友!凡眼識之生起的因與,如果那個因與那個緣全部完全地、每一方面完全地、無剩餘地被滅,是否眼識會被知道?」
  「學友!這確實不是。」
  「學友!以這個法門,這被世尊告知、揭開、使之被知道:『像這樣,這個識也是無我。』」……(中略)。
  「學友!緣於舌與諸味道舌識生起嗎?」
  「是的,學友!」
  「學友!凡舌識之生起的因與緣,如果那個因與那個緣全部完全地、每一方面完全地、無剩餘地被滅,是否舌識會被知道?」
  「學友!這確實不是。」
  「學友!以這個法門,這被世尊告知、揭開、使之被知道:『像這樣,這個識也是無我。』」……(中略)。
  「學友!緣於意與諸法生起意識嗎?」
  「是的,學友!」
  「學友!凡意識之生起的因與緣,如果那個因與那個緣全部完全地、每一方面完全地、無剩餘地被滅,是否意識會被知道?」
  「學友!這確實不是。」
  「學友!以這個法門,這被世尊告知、揭開、使之被知道:『像這樣,這個識也是無我。』
  學友!猶如欲求心材、尋求心材、進行心材之遍求的男子拿起銳利的斧頭後,進入樹林,在那裡,他看見筆直、新長的、未抽芽結果實的大芭蕉樹幹,他隨即在根處切斷,在根處切斷後在頂端切斷,在頂端切斷後分開芭蕉葉鞘。在那裡[當分開它的葉鞘時, SN.22.95],他連膚材也沒得到,從哪裡有心材!同樣的,學友!比丘六觸處上都認為非我、非我所,當不這麼認為時,不執取世間中任何事物。不執取者不戰慄,不戰慄者就自己證涅槃,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.234/(7) Udāyīsuttaṃ
   234. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca udāyī kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca–
   “Yatheva nu kho, āvuso ānanda, ayaṃ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito– ‘itipāyaṃ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṃ pidaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ– ‘itipidaṃ viññāṇaṃ anattā’”ti?
   “Yatheva kho, āvuso udāyī, ayaṃ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito– ‘itipāyaṃ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṃ pidaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ– ‘itipidaṃ viññāṇaṃ anattā’”ti.
   “Cakkhuñca, āvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujjheyya. Api nu kho cakkhuviññāṇaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Imināpi kho etaṃ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṃ vivaṭaṃ pakāsitaṃ– ‘itipidaṃ viññāṇaṃ anattā’”ti …pe…
   “Jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu yo ca paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujjheyya, api nu kho jivhāviññāṇaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Imināpi kho etaṃ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṃ vivaṭaṃ pakāsitaṃ– ‘itipidaṃ viññāṇaṃ anattā’”ti …pe…
   “Manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo manoviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujjheyya, api nu kho manoviññāṇaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, āvuso”. “Imināpi kho etaṃ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṃ vivaṭaṃ pakāsitaṃ– ‘itipidaṃ viññāṇaṃ anattā’”ti.
   “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujuṃ navaṃ akukkukajātaṃ. Tamenaṃ mūle chindeyya mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya. So tattha pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṃ! Evameva kho, āvuso, bhikkhu chasu phassāyatanesu nevattānaṃ na attaniyaṃ samanupassati. So evaṃ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):