北傳:雜阿含1266經 南傳:相應部35相應87經 關涉主題:教理/見我異我相在‧生活/探病‧實踐/臨終該做的‧事蹟/關於自殺‧其它/不再生則無過 (更新)
雜阿含1266經[正聞本13359經/佛光本1010經](病相應/道品誦/如來記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,有尊者闡陀,住那羅聚落好衣菴羅林中,疾病困篤。
  時,尊者舍利弗聞尊者闡陀在那羅聚落好衣菴羅林中,疾病困篤,聞已,語尊者摩訶拘絺羅:
  「尊者知不?闡陀比丘在那羅聚落好衣菴羅林中,疾病困篤,當往共看。」
  摩訶拘絺羅默然許之。
  時,尊者舍利弗與尊者摩訶拘絺羅,共詣那羅聚落好衣菴羅林中,至尊者闡陀住房。
  尊者闡陀遙見尊者舍利弗、尊者摩訶拘絺羅,凭床欲起
  尊者舍利弗語尊者闡陀:
  「汝且莫起!」
  尊者舍利弗、尊者摩訶拘絺羅坐於異床,問尊者闡陀:
  「云何,尊者闡陀!所患為可堪忍不?為增?為損?」如前叉摩修多羅廣說。
  尊者闡陀言:
  「我今身病,極患苦痛,難可堪忍,所起之病但增無損,唯欲執刀自殺,不樂苦活。」
  尊者舍利弗言:
  「尊者闡陀!汝當努力,莫自傷害!若汝在世,我當與汝來往周旋,汝若有乏,我當給汝如法湯藥,汝若無看病人,我當看汝,必令適意、非不適意。」
  闡陀答言:
  「我有供養,那羅聚落諸婆羅門長者悉見看視,衣被、飲食、臥具、湯藥無所乏少,自有弟子修梵行者隨意瞻病,非不適意,但我疾病苦痛逼身,難可堪忍,唯欲自殺,不樂苦生。」
  舍利弗言:「我今問汝,隨意答我。
  闡陀!眼及眼識、眼所識色,彼寧是我、異我相在不?」
  闡陀答言:「不也,尊者!」
  舍利弗復問:
  「闡陀!耳……鼻……舌……身……意及意識、意識所識法,彼寧是我、異我、相在不?」
  闡陀答言:「不也,尊者!」
  舍利弗復問:
  「闡陀!汝於眼、眼識及色,為何所見、何所識、何所知故,言:『眼、眼識及色非我、不異我、不相在?』」
  闡陀答言:
  「我於眼、眼識及色,見滅、知滅故,見眼、眼識及色非我、不異我、不相在。」
  復問:
  「闡陀!汝於耳……鼻……舌……身……意、意識及法,何所見、何所知故,於意、意識及法見非我、不異我、不相在?」
  闡陀答言:
  「尊者舍利弗!我於意、意識及法,見滅,知滅故,於意、意識及法見非我、不異我、不相在。
  尊者舍利弗!然,我今日身病苦痛,不能堪忍,欲以刀自殺,不樂苦生。」
  時,尊者摩訶拘絺羅語尊者闡陀:
  「汝今當於大師修習正念,如所說句:
  『有所依者則為動搖,動搖者有所趣向
   趣向者為不休息,不休息者則隨趣往來
   隨趣往來者則有未來生死,有未來生死故有未來出沒,
   有未來出沒故則有生、老、病、死、憂、悲、苦、惱,如是純{一}[大]苦聚集。』
  如所說句:
  『無所依者則不動搖,不動搖者得無趣向,
   無趣向者則有止息,有止息故則不隨趣往來,
   不隨趣往來則無未來出沒,無未來出沒者則無生、老、病、死、憂、悲、、苦,如是純大苦聚滅。』」
  闡陀言:
  「尊者摩訶拘絺羅![我]供養世尊事,於今畢矣;隨順善逝,今已畢矣,適意、非不適意;弟子所作,於今已作,若復有餘弟子所作供養師者,亦當如是供養大師,適意、非不適意。然,我今日身病苦痛,難可堪忍,唯欲以刀自殺,不樂苦生。」
  爾時,尊者闡陀即於那羅聚落好衣菴羅林中,以刀自殺。
  時,尊者舍利弗供養尊者闡陀舍利已,往詣佛所,稽首禮足,退住一面,白佛言:
  「世尊!尊者闡陀於那羅聚落好衣菴羅林中以刀自殺,云何,世尊!彼尊者闡陀當至何趣?云何受生?後世云何?」
  佛告尊者舍利弗:
  「彼不自記說言:『尊者摩訶拘絺羅!我供養世尊,於今已畢;隨順善逝,於今已畢,適意、非不適意;若復有餘供養大師者,當如是作,適意、非不適意。』耶?」
  爾時,尊者舍利弗復問世尊:
  「彼尊者闡陀,先於鎮珍尼婆羅門聚落有供養家,極親厚家,善言語家。」
  佛告舍利弗:
  「如是,舍利弗!正智、正善解脫善男子有供養家,親厚家,善言語家。舍利弗!我不說彼有大過。若有捨此身,餘身相續者,我說彼等則有大過;若有捨此身已,餘身不相續者,我不說彼有大過也,無大過故,於那羅聚落好衣菴羅林中以刀自殺。」
  如是,世尊為彼尊者闡陀說第一記。
  佛說此經已,尊者舍利弗歡喜,作禮而去。

相應部35相應87經/闡陀經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  當時,尊者舍利弗與尊者摩訶純陀,以及尊者闡陀住在耆闍崛山
  當時,尊者闡陀在那裡是生病者、受苦者、重病者。
  那時,尊者舍利弗傍晚時,從獨坐出來,去見尊者摩訶純陀。抵達後,對尊者摩訶純陀說這個:
  「純陀學友!我們走,我們將去見尊者闡陀,為探病者。」「是的,學友!」尊者摩訶純陀回答尊者舍利弗。
  那時,尊者舍利弗與尊者摩訶純陀去見尊者闡陀。抵達後,在設置的座位坐下。坐下後,尊者舍利弗對尊者闡陀說這個:
  「闡陀學友!是否能被你忍受?是否能被[你]維持生活?是否苦的感受減退、不增進,減退的結局被知道,非增進?」
  「舍利弗學友!不能被我忍受,不能被[我]維持,我強烈苦的感受增進、不減退,增進的結局被知道,非減退,學友!猶如有力氣的男子以銳利的刀刃在頭上切割。同樣的,學友!激烈的風在頭上切割。
  學友!不能被我忍受,不能被[我]維持……(中略)非減退,學友!猶如有力氣的男子以堅固的皮繩在頭上給與纏頭巾。同樣的,學友!在頭上有激烈的頭痛。
  學友!不能被我忍受,不能被[我]維持……(中略)非減退,學友!猶如熟練的屠牛夫或屠牛夫的徒弟,以銳利的牛刀切開腹部。同樣的,學友!激烈的風切開腹部。
  學友!不能被我忍受,不能被[我]維持……(中略)非減退,學友!猶如兩位有力氣的男子對較弱男子在不同的手臂上捉住後,在炭火坑上燒、遍燒。同樣的,學友!在身體中有激烈的熱病。
  學友!不能被我忍受,不能被[我]維持,我強烈苦的感受增進、不減退,增進的結局被知道,非減退,舍利弗學友!我將取刀[自殺],我不期待活命。」
  「尊者闡陀不要取刀,請尊者闡陀存活,我們想要存活的尊者闡陀,如果尊者闡陀沒有適當食物,我將為尊者闡陀遍求適當食物;如果尊者闡陀沒有適當醫藥,我將為尊者闡陀遍求適當醫藥;如果尊者闡陀沒有適當看護者,我將看護尊者闡陀,尊者闡陀不要取刀,請尊者闡陀存活,我們想要存活的尊者闡陀。」
  「舍利弗學友!非沒有我的適當食物,有我的適當食物;非沒有我的適當醫藥,有我的適當醫藥;非沒有我的適當看護,有我的適當看護,學友!此外,大師長久都被我合意、非不合意地尊敬;學友!因為對弟子,這是適當的:凡都應該合意、非不合意地尊敬大師,舍利弗學友!『闡陀比丘無應該被責備的取刀。』請你這麼憶持它。」
  「願我們就某點詢問尊者闡陀,如果尊者闡陀為問題之解答給機會。」
  「舍利弗學友!請你問,聽聞後我們將知道。」
  「闡陀學友!你認為眼、眼識、能被眼識所識知的諸法:『這是我的我是這個,這是我的真我。』……(中略)闡陀學友!你認為舌、舌識、能被舌識所識知的諸法:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』……(中略)闡陀學友!你認為意、意識、能被意識所識知的諸法:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」
  「舍利弗學友!我認為眼、眼識、能被眼識所識知的諸法:『這不是我的我不是這個這不是我的真我。』……(中略)舍利弗學友!我認為舌、舌識、能被舌識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)舍利弗學友!我認為意、意識、能被意識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』」
  「闡陀學友!在眼、眼識、能被眼識所識知的諸法上看見什麼、證知什麼後,你認為眼、眼識、能被眼識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)闡陀學友!在舌、舌識、能被舌識所識知的諸法上看見什麼、證知什麼後,你認為舌、舌識、能被舌識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)闡陀學友!在意、意識、能被意識所識知的諸法上看見什麼、證知什麼後,你認為意、意識、能被意識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』呢?」
  「舍利弗學友!在眼、眼識、能被眼識所識知的諸法上看見、證知滅後,我認為眼、眼識、能被眼識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)舍利弗學友!在舌、舌識、能被舌識所識知的諸法上看見滅、證知滅後,我認為舌、舌識、能被舌識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)舍利弗學友!在意、意識、能被意識所識知的諸法上看見滅、證知滅後,我認為意、意識、能被意識所識知的諸法:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』」
  在這麼說時,尊者摩訶純陀對尊者闡陀說這個:
  「闡陀學友!因此,在這裡,這個那位世尊的教說應該被經常好好作意
  『依止者有搖動,無依止者沒有搖動,
   在沒有搖動時有寧靜,在有寧靜時沒有傾斜
   在沒有傾斜時沒有來去,在沒有來去時沒有死亡與往生,
   在沒有死亡與往生時就不在此世不在他世不在兩者的中間,這就是苦的終結。』」[MN.74 393段, Ud.74]
  那時,尊者舍利弗與尊者摩訶純陀以這個勸誡勸誡尊者闡陀後,從座位起來後離開。
  那時,尊者闡陀在那些(兩位)尊者離開不久,取刀。
  那時,尊者舍利弗去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者舍利弗對世尊說這個:
  「大德!尊者闡陀已取刀,他的趣處是什麼?來世是什麼?」
  「舍利弗!無應該被責備的被闡陀比丘就在你的面前記說,不是嗎?」
  「大德!有名叫晡玻跋若的跋耆村落,在那裡,尊者闡陀有諸朋友俗家、諸親友俗家、諸應該被斥責的俗家。」
  「舍利弗!確實有闡陀比丘的這些諸朋友俗家、諸親友俗家、諸應該被斥責的俗家,但,舍利弗!我不說:『這個情形有應該被責備的。』
  舍利弗!凡那個身體倒下,他執取另一個身體者,我說:『有應該被責備的。』闡陀比丘的那個不存在。『無應該被責備的被闡陀比丘取刀。』舍利弗!請你這麼憶持它。」[MN.144]

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.87/(4). Channasuttaṃ
   87. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho pana samayena yena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahācundaṃ etadavoca– “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.
   Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu. Nisajja kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ channaṃ etadavoca– “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo”ti?
   “Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, āvuso, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi āvuso, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho, āvuso, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Na me, āvuso, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ; evameva kho, āvuso, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. Na me, āvuso, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Satthaṃ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.
   “Mā āyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṃ āyasmantaṃ channaṃ upaṭṭhahissāmi. Mā āyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāmā”ti.
   “Na me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; atthi me sappāyāni bhojanāni. Napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; atthi me sappāyāni bhesajjāni. Napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; atthi me patirūpā upaṭṭhākā. Api ca me, āvuso, satthā pariciṇṇo dīgharattaṃ manāpeneva, no amanāpena. Etañhi, āvuso, sāvakassa patirūpaṃ yaṃ satthāraṃ paricareyya manāpeneva, no amanāpena. ‘Anupavajjaṃ channo bhikkhu satthaṃ āharissatī’ti– evametaṃ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti.
   “Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcideva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmā”ti.
   “Cakkhuṃ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe… jivhaṃ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe… manaṃ, āvuso channa, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
   “Cakkhuṃ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… jivhaṃ, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manaṃ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.
   “Cakkhusmiṃ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi… jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi… manasmiṃ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?
   “Cakkhusmiṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manasmiṃ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.
   Evaṃ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṃ channaṃ etadavoca– “tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṃ niccakappaṃ sādhukaṃ manasi kātabbaṃ– ‘nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi. Calite asati passaddhi hoti. Passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti.
   Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṃ āharesi.
   Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – “āyasmatā, bhante, channena satthaṃ āharitaṃ. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? “Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti “Atthi, bhante, pubbavijjanaṃ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti. “Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Na kho panāhaṃ, sāriputta ettāvatā sa-upavajjoti vadāmi. Yo kho, sāriputta, tañca kāyaṃ nikkhipati, aññañca kāyaṃ upādiyati, tamahaṃ sa-upavajjoti vadāmi. Taṃ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjaṃ channena bhikkhunā satthaṃ āharitan’ti– evametaṃ, sāriputta, dhārehī”ti. Catutthaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「有所依者」,南傳作「依止者有」(nissitassa),菩提比丘長老英譯為「對一個依賴的人」(For one who is dependent, SN),智髻比丘長老英譯為「在一個依賴的人」(in one who is dependent, MN)。按:《顯揚真義》等說,以渴愛、慢、見為依止者(taṇhāmānadiṭṭhīhi nissitassa, SN.35.87/MN.144)解說,《勝義燈》說,在色等之行上以渴愛、見為依止者(rūpādisaṅkhāre taṇhādiṭṭhīhi nissitassa, Ud.74)解說,長老說,因為尊者闡陀不能忍受病苦,所以有這段提醒(大意)。
  「動搖」,南傳作「搖動」(calitaṃ),菩提比丘長老英譯為「搖擺不定」(wavering, SN),智髻比丘長老英譯相同。按:《顯揚真義》等以「有掙扎(翻騰)」(vipphanditaṃ hoti, SN.35.87/MN.144)解說。
  「趣向」,南傳作「傾斜」(nati),菩提比丘長老英譯為「傾斜」(inclination, SN),智髻比丘長老英譯為「偏見」(bias, MN)。按:《顯揚真義》等以「渴愛的傾斜」(taṇhānatiyā)解說,而以「在有的目標之執著(阿賴耶)、欲求、纏上無念」(bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhāne asati, SN.35.87/MN.144)解說「無傾斜」。
  「無應該被責備的」(Anupavajjaṃ,另譯為「無罪的」,與sa-upavajja「有應該被責備的」相對),菩提比丘長老英譯為「無可責難地;無罪地」(blamelessly)。按:《顯揚真義》說,「無應該被責備的」指不流轉、不再生(appavattikaṃ appaṭisandhikaṃ)。尊者闡陀取刀切斷咽喉,就在那個剎那他出現死亡的恐懼,現起趣相(gatinimittaṃ),他知道自己仍是凡夫狀態(puthujjanabhāvaṃ)後,激起急迫感之心,建立毘婆舍那後,當緊把握行時(saṅkhāre pariggaṇhanto),得到阿羅漢性(境界),成為齊頭者(samasīsī-得解脫與入滅同時者)而般涅槃。《破斥猶豫》以「抵達的、不再生的」(anuppattikaṃ appaṭisandhikaṃ, MN.144)解說。長老認為,從經文看,尊者闡陀也可能自殺前就已是阿羅漢了。北傳「[我]供養世尊事,於今畢矣」義同「無應該被責備的」,印證長老的看法。