北傳:雜阿含653經 南傳:相應部48相應15-18經 關涉主題:其它/各種聖者 (更新)
雜阿含653經[正聞本825經/佛光本665經](根相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘,如上說,差別者:
  「若比丘於彼五根,增上明利、滿足者,得阿羅漢俱分解脫;若軟、若劣者,得身證;於彼若軟、若劣,得見到;於彼若軟、若劣,得信解脫;於彼若軟、若劣,得一種;於彼若軟、若劣,得斯陀含;於彼若軟、若劣,得家家;於彼若軟、若劣,得七有;於彼若軟、若劣,得法行;於彼若軟、若劣,得信行。是名,比丘!根波羅蜜因緣知果波羅蜜,果波羅蜜因緣知人波羅蜜。
  如是,滿足者作滿足事,減少者作減少事,彼諸根則不空無果。若無此諸根者,我說彼為作凡夫數。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部48相應15經/詳細經第一(根相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!有這些五根,哪五個?信根……(中略)慧根。比丘們!這是五根。
  比丘們!這些五根的達成者、完成者是阿羅漢;較之弱者是中般涅槃者;較之弱者是生般涅槃者;較之弱者是無行般涅槃者;較之弱者是有行般涅槃者;較之弱者是上流到阿迦膩吒者;較之弱者是一來者;較之弱者是入流者;較之弱者是隨法行者;較之弱者是隨信行者。」

相應部48相應16經/詳細經第二(根相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!有這些五根,哪五個?信根……(中略)慧根。比丘們!這是五根。
  比丘們!這些五根的達成者、完成者是阿羅漢;較之弱者是中般涅槃者;較之弱者是生般涅槃者;較之弱者是無行般涅槃者;較之弱者是有行般涅槃者;較之弱者是上流到阿迦膩吒者;較之弱者是一來者;較之弱者是入流者;較之弱者是隨法行者;較之弱者是隨信行者。
  比丘們!像這樣,根的不同有果的不同,果的不同有人的不同。」

相應部48相應17經/詳細經第三(根相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!有這些五根,哪五個?信根……(中略)慧根。比丘們!這是五根。
  比丘們!這些五根的達成者、完成者是阿羅漢;較之弱者是中般涅槃者;較之弱者是生般涅槃者;較之弱者是無行般涅槃者;較之弱者是有行般涅槃者;較之弱者是上流到阿迦膩吒者;較之弱者是一來者;較之弱者是入流者;較之弱者是隨法行者;較之弱者是隨信行者。
  比丘們!像這樣,完全的實行者到達完全的,部分行者到達部分。我說:『比丘們!就像這樣,五根是功不唐捐的。』」

相應部48相應18經/行者經(根相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!有這些五根,哪五個?信根……(中略)慧根。比丘們!這是五根。
  比丘們!這些五根的達成者、完成者是阿羅漢;較之弱者是為了阿羅漢果的作證之行者;較之弱者是不還者;較之弱者是為了不還果的作證之行者;較之弱者是一來者;較之弱者是為了一來果的作證之行者;較之弱者是入流者;較之弱者是為了入流果的作證之行者
  比丘們!凡這些五根全部完全地、每一方面完全地缺乏者,我說他是『在外者;站在凡夫側者』。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.48.15/(5) Paṭhamavitthārasuttaṃ
   485. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ …pe… paññindriyaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Pañcamaṃ.

SN.48.16/(6) Dutiyavitthārasuttaṃ
   486. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ …pe… paññindriyaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā hotī”ti. Chaṭṭhaṃ.

SN.48.17/(7) Tatiyavitthārasuttaṃ
   487. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ …pe… paññindriyaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṃ paripūrakārī ārādheti, padesaṃ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṃ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī”ti. Sattamaṃ.

SN.48.18/(8) Paṭipannasuttaṃ
   488. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ …pe… paññindriyaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi, tamahaṃ ‘bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「根波羅蜜因緣知果波羅蜜」,南傳作「根的不同有果的不同」(indriyavemattatā phalavemattatā hoti),菩提比丘長老英譯為「由於在機能上不同而在結果上有不同」(due to a difference in the faculties there is a difference in the fruits)。按:《顯揚真義》說,以種種根而有種種果;以種種果而有種種人(indriyanānattena phalanānattaṃ, phalanānattena puggalanānattanti)。