北傳:雜阿含563經 南傳:增支部3集75經 關涉主題:觀念/破尼乾子苦行論 (更新)
雜阿含563經[正聞本1639經/佛光本562經](阿難相應/雜因誦/弟子記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住毘舍離獼猴池側重閣講堂,尊者阿難亦在彼住。
  爾時,無畏離車是尼犍弟子;聰明童子離車是阿耆毘弟子,俱往尊者阿難所,共相問訊慰勞已,於一面坐。
  時,無畏離車語尊者阿難︰
  「我師尼犍子滅熾然法,清淨超出,為諸弟子說如是道︰『宿命之業,行苦行故,悉能吐之,身業不作,斷截橋樑,於未來世無復諸漏,諸業永盡;業永盡故,眾苦永盡;苦永盡故,究竟苦邊。』尊者阿難!此義云何?」
  尊者阿難語離車言︰
  「如來、應、等正覺所知所見說三種離熾然清淨超出道,以一乘道淨眾生、離憂悲、越苦惱,得真如法,何等為三?
  如是,聖弟子住於淨戒,受波羅提木叉威儀具足,信於諸罪過,生怖畏想,受持如是具足淨戒,宿業漸吐,得現法離熾然,不待時節,能得正法,通達現見觀察,智慧自覺。離車長者!是名如來、應、等正覺說所知所見,說離熾然,清淨超出,以一乘道淨眾生、滅苦惱、越憂悲,得真如法。
  復次,離車!如是淨戒具足,離欲、惡不善法……乃至第四禪具足住,是名如來等正覺說離熾然……乃至得如實法。
  復有三昧正受,於此苦聖諦如實知,此苦集聖諦、苦滅聖諦、苦滅道跡聖諦如實知,具足如是智慧,{心}[新?]業更不造,宿業漸已斷,得現{正?}法離諸熾然,不待時節,通達現見,生自覺智。離車!是名如來、應、等正覺所知所見說第三離熾然,清淨超出,以一乘道淨眾生、離苦惱、滅憂悲,得如實法。」
  爾時,尼犍弟子離車無畏默然住。
  爾時,阿耆毘弟子離車聰慧,重語離車無畏言︰
  「怪哉!無畏!何默然住?於如來、應、等正覺所說、所知、所見、善說法,聞不隨喜耶?」
  離車無畏答言︰
  「我思惟其義,故默然住耳,誰聞世尊沙門瞿曇所說法不隨喜者?若有聞沙門瞿曇說法而不隨喜者,此則愚夫長夜當受非義不饒益苦。」
  時,尼犍弟子離車無畏、阿耆毘弟子聰慧重聞佛所說法:尊者阿難陀所說,歡喜隨喜,從座起去。

增支部3集75經/尼乾陀經(莊春江譯)
  有一次尊者阿難住在毘舍離大林重閣講堂。
  那時,離車族人無畏與離車族人賢童子去見尊者阿難。抵達後,向尊者阿難問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的離車族人無畏對尊者阿難說這個:「大德!尼乾陀若提子自稱是一切知者、一切見者、無殘留智見者:『當我行走時、站立時、睡時、醒時,智見經常地、持續地被現起。』他安立以苦行有舊業的結束;以新業的不作有橋的破壞,像這樣,以業的滅盡有苦的滅盡;以苦的滅盡有受的滅盡;以受的滅盡將有一切苦的被滅盡,這樣,以這個自己可見的滅盡清淨有超越。大德!這裡,世尊怎麼說?」
  「無畏!這三種滅盡清淨被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者為了眾生的清淨、為了愁悲的超越、為了苦憂的滅沒、為了方法的獲得、為了涅槃的作證正確地告知。哪三個?無畏!這裡,比丘是持戒者……(中略)在諸學處上受持後學習。『他不作新業,以及舊業一再接觸後作終結,滅盡是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、應該被智者各自經驗的。』
  無畏!那位這樣戒具足的比丘他就從離諸欲後,從離諸不善法後,進入後住於有尋、有伺離而生喜、樂的初禪;從尋與伺的平息,自身內的明淨心的專一性,進入後住於無尋、無伺,定而生喜、樂的第二禪;從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,進入後住於這聖弟子宣說:『他是平靜、具念、住於樂者』的第三禪;從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪。『他不作新業,以及舊業一再接觸後作終結,滅盡是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、應該被智者各自經驗的。』
  無畏!那位這樣定具足的比丘他以諸的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫慧解脫。『他不作新業,以及舊業一再接觸後作終結,滅盡是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、應該被智者各自經驗的。』
  無畏!這三種滅盡清淨被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者為了眾生的清淨、為了愁悲的超越、為了苦憂的滅沒、為了方法的獲得、為了涅槃的作證正確地告知。」
  在這麼說時,離車族人賢童子對離車族人無畏說這個:「親愛的無畏!那麼,你怎麼不大大地隨喜尊者阿難的善說的為善說的?」
  「親愛的賢童子!我是誰?不大大地隨喜尊者阿難的善說的為善說的!凡如果不大大地隨喜尊者阿難的善說的為善說的,他的頭甚至破裂。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.3.75(另版AN.3.74)/ 4. Nigaṇṭhasuttaṃ
   75. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti– ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti. So purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantībhāvaṃ paññapeti navānaṃ kammānaṃ akaraṇā setughātaṃ Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissati– evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?
   “Tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamā tisso? Idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti.
   “Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṃ sīlasampanno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti– ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti.
   “Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṃ samādhisampanno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. So navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.
   Evaṃ vutte paṇḍitakumārako licchavi abhayaṃ licchaviṃ etadavoca – “kiṃ pana tvaṃ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodasī”ti? “Kyāhaṃ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodissāmi! Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti. Catutthaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「不隨喜」,南傳作「不大大地隨喜」(nābbhanumodasīti),菩提比丘長老英譯為「你不肯定」(don't you affirm),或「你不感謝」(don't you thank)。
  「以自己可見的」(sandiṭṭhikāya,另譯為「以現證;以現世的」),菩提比丘長老英譯為「經由這直接可見的」(through this directly visible)。按:《滿足希求》以「應該被自己以現量(paccakkhāya, 親身經歷)看見」解說。