北傳:雜阿含440經 南傳:相應部56相應52-54,57,58經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含440經[正聞本634-641經/佛光本439經](諦相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「譬如:湖池深廣五十由旬,其水盈滿,若有士夫以髮,以毛,或以指端,彼湖水,乃至再三,云何,比丘!如彼士夫所渧水多,湖池水多?」
  比丘白佛:
  「如彼士夫毛、髮、指端再三渧水,甚少少耳,彼湖大水,其量無數,乃至算數譬類不可為比。」
  佛告比丘:
  「如大湖水甚多無量,如是,多聞聖弟子具足見,諦得聖道果,斷諸苦本,如截多羅樹頭於未來世成不生法,餘不盡者,如彼士夫髮、毛、指端所渧之水。
  是故,比丘!於四聖諦未無間等者,當勤方便,起增上欲,學無間等。」
  佛說是經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
  如大湖水譬,如是,薩羅多吒迦、恒伽、耶符那、薩羅遊、伊羅跋提、摩醯,及四大海,其譬亦如上說。

相應部56相應52經/蓮花池經(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!猶如被水充滿的、滿到邊緣的、能被烏鴉喝飲的蓮花池長五十由旬,寬五十由旬,深五十由旬。男子以茅草尖從那裡取出水,比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡被茅草尖取出的水,或凡蓮花池的水?」
  「大德!這正是比較多的,即:蓮花池的水,被茅草尖取出的水是少量的。被茅草尖取出的水比較蓮花池的水後,不來到計算,也不來到比較,也不來到十六分之一的部分。」
  「同樣的,比丘們!……聖弟子……(中略)努力應該被作。」

相應部56相應53經/合流經第一(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!猶如在這些大河會合、集合之處,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩醯河,男子從那裡取出二或三滴水,比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡被取出的二或三滴水,或凡合流的水?」
  「大德!這正是比較多的,即:合流的水,被取出的二或三滴水是少量的。被取出的二或三滴水比較合流的水後,不來到計算,也不來到比較,也不來到十六分之一的部分。」
  「同樣的,比丘們!……聖弟子……(中略)努力應該被作。」

相應部56相應54經/合流經第二(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!猶如在這些大河會合、集合之處,即:恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩醯河,那個水除了二或三滴水外,走到遍盡、耗盡(遍取),比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡已遍盡、已耗盡的合流水,或凡二或三滴殘留的水?」
  「大德!這正是比較多的,即:已遍盡、已耗盡的合流水,二或三滴殘留的水是少量的。二或三滴殘留的水比較已遍盡、已耗盡的合流水後,不來到計算,也不來到比較,也不來到十六分之一的部分。」
  「同樣的,比丘們!……聖弟子……(中略)努力應該被作。」

相應部56相應57經/大海經第一(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!猶如男子從大海取出二或三滴水,比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡被取出的二或三滴水,或凡大海的水?」
  「大德!這正是比較多的,即:大海的水,被取出的二或三滴水是少量的。被取出的二或三滴水比較大海的水後,不來到計算,也不來到比較,也不來到十六分之一的部分。」
  「同樣的,比丘們!……聖弟子……(中略)努力應該被作。」

相應部56相應58經/大海經第二(諦相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!猶如大海除了二或三滴水外,走到遍盡、耗盡(遍取),比丘們!你們怎麼想它,哪個是比較多的呢:凡已遍盡、已耗盡的大海水,或凡二或三滴殘留的水?」
  「大德!這正是比較多的,即:已遍盡、已耗盡的大海水,二或三滴殘留的水是少量的。二或三滴殘留的水比較已遍盡、已耗盡的大海水後,不來到計算,也不來到比較,也不來到十六分之一的部分。」
  「同樣的,比丘們!……聖弟子……(中略)努力應該被作。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.56.52/(2) Pokkharaṇīsuttaṃ
   1122. “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena, paññāsayojanāni vitthārena, paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṃ uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ– yaṃ vā kusaggena ubbhataṃ, yaṃ vā pokkharaṇiyā udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ– pokkharaṇiyā udakaṃ; appamattakaṃ kusaggena udakaṃ ubbhataṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhatan”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṃ.

SN.56.53/(3) Paṭhamasaṃbhejjasuttaṃ
   1123. “Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ– gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave katamaṃ nu kho bahutaraṃ– yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā saṃbhejja-udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ– saṃbhejja-udakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejja-udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṃ.

SN.56.54/(4) Dutiyasaṃbhejjasuttaṃ
   1124. “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ– gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ– yaṃ vā saṃbhejja-udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṃ saṃbhejja-udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejja-udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṃ.

SN.56.57/(7) Paṭhamamahāsamuddasuttaṃ
   1127. “Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ– yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā mahāsamudde udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ– mahāsamudde udakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṃ.

SN.56.58/(8) Dutiyamahāsamuddasuttaṃ
   1128. “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāsamudde udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa …pe… yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「渧」(原意為「水滴」,此處應轉為動詞),南傳作「舀」(uddhareyya,動詞原形為uddharati,原意為「揚起;升高,搬上去;抬起,去除;除掉;拔出;連根拔起,選出」),菩提比丘長老英譯為「抽取;抽出」(would draw out)。