北傳:雜阿含356經 南傳:相應部12相應33經 關涉主題:實踐/十二緣起之四諦、四聖諦的運用 (更新)
雜阿含356經[正聞本501經/佛光本355經](因緣相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「有四十四種智,諦聽!善思!當為汝說。
  何等為四十四種智?謂:老死智、老死集智、老死滅智、老死滅道跡智,如是,生……有……取……愛……受……觸……六入處……名色……識……行智、行集智、行滅智、行滅道跡智,是名四十四種智。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部12相應33經/智之事經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)
  在舍衛城……(中略)。
  「比丘們!我將為你們教導四十四智之事,你們要聽它!你們要好好作意!我將說。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊
  世尊說這個:
  「比丘們!而什麼是四十四智之事?
  在老死上的智、在老死集上的智、在老死滅上的智、在導向老死滅道跡上的智,在生上的智、在生集上的智、在生滅上的智、在導向生滅道跡上的智,在有上的智、在有集上的智、在有滅上的智、在導向有滅道跡上的智,在取上的智、在取集上的智、在取滅上的智、在導向取滅道跡上的智,在渴愛上的智、在渴愛集上的智、在渴愛滅上的智、在導向渴愛滅道跡上的智,在受上的智、在受集上的智、在受滅上的智、在導向受滅道跡上的智,在觸上的智……(中略)在六處上的智……在名色上的智……識上的智……在諸行上的智、在行集上的智、在行滅上的智、在導向行滅道跡上的智。比丘們!這些被稱為四十四智之事。
  比丘們!而什麼是老死?凡一一那些眾生中,以一一那個眾生部類的老、老衰、齒落、髮白、皮皺、壽命的衰退、諸根的退化,這被稱為老。凡一一那些眾生中,以一一那個眾生部類的過世、滅亡、崩解、消失、死亡、壽終、諸蘊的崩解、屍體的捨棄[、命根斷絕-MN.9, 92段],這被稱為死。像這樣,這個老與這個死,比丘們!這被稱為老死。
  以生集而有老死集(而老死集存在),以生滅有老死滅,這八支聖道就是導向老死滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  比丘們!當聖弟子這樣知道老死,這樣知道老死集,這樣知道老死滅,這樣知道導向老死滅道跡,這是他的法智。他以已見、已知、已即時獲得、已深入這個法而此於過去、未來:
  『凡過去世的沙門婆羅門證知老死,曾證知老死集,曾證知老死滅,曾證知導向老死滅道跡者,他們就曾這麼證知一切,猶如現在的我。
  凡未來世的沙門或婆羅門將證知老死,將證知老死集,將證知老死滅,將證知導向老死滅道跡者,他們就將這麼證知一切,猶如現在的我。』這是他的類比智
  比丘們!當聖弟子的這二種智:法智與類比智,成為遍純淨的、淨化的,比丘們!這位聖弟子被稱為『見具足者』,及『看見具足者』,及『來到這正法者』,及『他看見這正法』,及『具備有學之智者』,及『具備有學之明者』,及『進入法流者』,及『洞察慧之聖者』,及『他敲打不死之門後住立』。
  比丘們!而什麼是生?……(中略)比丘們!而什麼是有?……比丘們!而什麼是取?……比丘們!而什麼是渴愛?……比丘們!而什麼是受?……比丘們!而什麼是觸?……比丘們!而什麼是六處?……比丘們!而什麼是名色?……比丘們!而什麼是識?……比丘們!而什麼是諸行?比丘們!有這些三行:身行、語行、心行,比丘們!這些被稱為諸行。
  以無明集而有行集,以無明滅有行滅,這八支聖道就是導向行滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  比丘們!當聖弟子這麼知道諸行,這麼知道行集,這麼知道行滅,這麼知道導向行滅道跡,這是他的法智。他以已見、已知、已即時獲得、已深入此法而導此於過去與未來:
  『凡過去世的沙門或婆羅門曾證知諸行,曾證知行集,曾證知行滅,曾證知導向行滅道跡者,他們就曾這麼證知一切,猶如現在的我。
  凡未來世的沙門或婆羅門將證知諸行,將證知行集,將證知行滅,將證知導向行滅道跡者,他們就將這麼證知一切,猶如現在的我。』這是他的類比智。
  比丘們!當聖弟子的這二種智:法智與類比智,成為遍純淨的、淨化的,比丘們!這位聖弟子被稱為『見具足者』,及『看見具足者』,及『來到這正法者』,及『他看見這正法』,及『具備有學之智者』,及『具備有學之明者』,及『進入法流者』,及『洞察慧之聖者』,及『他敲打不死之門後住立』。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.12.33/(3). Ñāṇavatthusuttaṃ
   33. Sāvatthiyaṃ …pe… “catucattārīsaṃ vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Katamāni, bhikkhave, catucattārīsaṃ ñāṇavatthūni? Jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; jātiyā ñāṇaṃ, jātisamudaye ñāṇaṃ, jātinirodhe ñāṇaṃ, jātinirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; bhave ñāṇaṃ, bhavasamudaye ñāṇaṃ, bhavanirodhe ñāṇaṃ, bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; upādāne ñāṇaṃ, upādānasamudaye ñāṇaṃ, upādānanirodhe ñāṇaṃ, upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; taṇhāya ñāṇaṃ, taṇhāsamudaye ñāṇaṃ, taṇhānirodhe ñāṇaṃ, taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; vedanāya ñāṇaṃ, vedanāsamudaye ñāṇaṃ, vedanānirodhe ñāṇaṃ, vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ; phasse ñāṇaṃ …pe… saḷāyatane ñāṇaṃ… nāmarūpe ñāṇaṃ… viññāṇe ñāṇaṃ… saṅkhāresu ñāṇaṃ, saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Imāni vuccanti, bhikkhave, catucattārīsaṃ ñāṇavatthūni.
   “Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo. Idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ; idaṃ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ.
   “Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṃ So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṃ neti.
   “Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ abbhaññaṃsu, jarāmaraṇasamudayaṃ abbhaññaṃsu, jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññaṃsu, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññaṃsu, sabbe te evameva abbhaññaṃsu, seyyathāpāhaṃ etarahi.
   “Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ abhijānissanti, jarāmaraṇasamudayaṃ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhaṃ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti, sabbe te evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṃ etarahīti. Idamassa anvaye ñāṇaṃ.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni– dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti.
   “Katamā ca, bhikkhave, jāti …pe… katamo ca, bhikkhave, bhavo… katamañca, bhikkhave, upādānaṃ… katamā ca, bhikkhave taṇhā… katamā ca, bhikkhave, vedanā… katamo ca, bhikkhave, phasso… katamañca, bhikkhave saḷāyatanaṃ… katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṃ katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ… katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave saṅkhārā– kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāroti. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.
   “Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ saṅkhāre pajānāti, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṃ. So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṃ neti.
   “Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abbhaññaṃsu, saṅkhārasamudayaṃ abbhaññaṃsu, saṅkhāranirodhaṃ abbhaññaṃsu, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññaṃsu, sabbe te evameva abbhaññaṃsu, seyyathāpāhaṃ etarahi.
   “Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abhijānissanti, saṅkhārasamudayaṃ abhijānissanti, saṅkhāranirodhaṃ abhijānissanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti, sabbe te evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṃ etarahi. Idamassa anvaye ñāṇaṃ.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni– dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Tatiyaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「導」(neti,另譯為「達到……的結論」),菩提比丘長老英譯為「應用」(applies)。