北傳:雜阿含343經 南傳:相應部12相應25經 關涉主題:觀念/非自他無因作‧教理/緣起的內容 (更新)
雜阿含343經[正聞本485經/佛光本342經](因緣相應/雜因誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,尊者浮彌比丘耆闍崛山
  時,有眾多外道出家詣尊者浮彌所,共相問訊慶慰;共相問訊慶慰已,退坐一面,語尊者浮彌言:
  「欲有所問,寧有閑暇見答與不?」
  尊者浮彌語諸外道出家:
  「隨汝所問,當為汝說。」
  時,諸外道出家問尊者浮彌:
  「苦、樂自作耶?」
  尊者浮彌答言:
  「諸外道出家!說苦、樂自作者,世尊說言:『此是無記。』」
  復問:「苦、樂他作耶?」
  答言:「苦、樂他作者,世尊說言:『此是無記。』」
  復問:「苦、樂自他作耶?」
  答言:「苦、樂自他作者,世尊說言:『此是無記。』」
  復問:「苦、樂非自非他無因作耶?」
  答言:「苦、樂非自非他無因作者,世尊說言:『此是無記。』」
  諸外道出家復問:
  「云何?尊者浮彌!苦、樂自作耶說言無記?苦、樂他作耶說言無記?苦、樂自他作耶說言無記?苦、樂非自非他無因作耶說言無記?今沙門瞿曇說苦、樂云何生?」
  尊者浮彌答言:「諸外道出家!世尊說:『苦、樂從緣起生。』」
  時諸外道出家聞尊者浮彌所說,心不歡喜,呵責而去。
  爾時,尊者舍利弗去尊者浮彌不遠,坐一樹下。
  爾時,尊者浮彌知諸外道出家去已,往詣尊者舍利弗所。到已,與舍利弗面相慶慰;慶慰已,以彼諸外道出家所問事,具白尊者舍利弗:
  「我作此答,得不謗毀世尊?如說說不?如法說不?為是隨順法、行法,得無為餘因法論者來難詰呵責不?」
  尊者舍利弗言:
  「尊者浮彌!汝之所說,實如佛說,不謗如來,如說說,如法說,法、行法說,不為餘因論義者來難詰呵責,所以者何?世尊說苦、樂從緣起生故。
  尊者浮彌!彼諸沙門、婆羅門所問,苦、樂自作者,彼亦從因起生,言不從緣起生者,無有是處;苦、樂他作、自他作、非自非他無因作說者,彼亦從緣起生,若言不從緣生者,無有是處。
  尊者浮彌!彼沙門、婆羅門所說苦、樂自作者,亦緣觸生,若言不從觸生者,無有是處;苦、樂他作、自他作、非自非他無因作者,彼亦緣觸生,若言不緣觸生者,無有是處。」
  爾時,尊者阿難去舍利弗不遠,坐一樹下,聞尊者舍利弗與尊者浮彌所論說事。聞已從座起,往詣佛所,稽首佛足,退住一面,以尊者浮彌與尊者舍利弗共論說,一一具白世尊。
  佛告阿難:
  「善哉!善哉!阿難!尊者舍利弗有來問者,能隨時答,善哉!舍利弗!有應時智故,有來問者,能隨時答。若我聲聞有隨時問者,應隨時答,如舍利弗所說。
  阿難!我昔時住王舍城山中仙人住處,有諸外道出家以如是義、如是句、如是味來問於我,我為斯等以如是義、如是句、如是味而為記說,如尊者舍利弗所說。
  阿難!若諸沙門、婆羅門苦、樂自作,我即往彼問言:『汝實作是說苦、樂自作耶?』
  彼答我言:『如是。』
  我即問言:『汝能堅執持此義,言是真實,餘則愚者,我所不許,所以者何?我說苦、樂所起異於此。』
  彼若問我:『云何瞿曇所說苦、樂所起異?』者,我當答言:『從其緣起而生苦、樂。』
  如是,說苦[、樂]他作、自他作、非自非他無因作者,我亦往彼,所說如上。」
  阿難白佛:
  「如世尊所說義,我已解知:『有生故,有老死,非緣餘有生故,有老死……乃至無明故,有行,非緣餘有無明故,有行。
  無明滅,則行滅……乃至生滅,則老、病、死、憂、悲、、苦滅,如是,純大苦聚滅。」
  佛說此經已,尊者阿難聞佛所說,歡喜、隨喜,作禮而去。

相應部12相應25經/地生經(因緣相應/因緣篇/修多羅)(莊春江譯)
  住在舍衛城。
  那時,尊者地生傍晚時,從獨坐出來,去見尊者舍利弗。抵達後,與尊者舍利弗一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者地生對尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗學友! 有一些論說業的沙門婆羅門安立苦樂(樂、苦)是自己作的;舍利弗學友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是其他作的;舍利弗學友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是自己作的與其他者作的;舍利弗學友!有一些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是非自己非其他作的;自然生的,舍利弗學友!而這裡,世尊是論說什麼者?宣說什麼者?當怎樣回答時,我們才會是世尊的所說之說者,而且不會以不實的誹謗世尊,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處?
  「學友!苦樂是緣所生的世尊說。緣於什麼?緣於觸。像這樣說者就會是世尊的所說之說者,而且不會以不實的誹謗世尊,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處。
  學友!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是自己作的者,那也是緣於觸;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是非自己非其他作的:自然生的,那也是緣於觸。
  學友!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是自己作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是非自己非其他作的:自然生的,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性。」
  尊者阿難聽到尊者舍利弗與尊者地生一起的這個交談。
  那時,尊者阿難去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難告訴世尊尊者舍利弗與尊者地生一起有交談之所及的那一切。
  「阿難!!好!依那個,當舍利弗回答時,會是正確地回答。阿難!苦樂是緣所生的被我說,緣於什麼?緣於觸。像這樣說者就會是我的所說之說者,而且不會以不實的誹謗我,會法隨法地回答,而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處。
  阿難!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是自己作的者,那也是緣於觸;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是非自己非其他作的:自然生的,那也是緣於觸。
  阿難!在那裡,凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是自己作的者,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性;凡那些……(中略)凡那些……(中略)凡那些論說業的沙門、婆羅門安立苦樂是非自己非其他作的:自然生的,『他們將從觸以外感受。』這不存在可能性。
  阿難!在有身體時,身故思之因,自身內的苦樂生起;比丘們!或在有言語時,言語故思之因,自身內的苦樂生起;比丘們!或在有意時,意故思之因,自身內的苦樂生起,就以無明為緣
  阿難!自己造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或諸他人造作他的那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或故意者(正知者)造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
  阿難!自己造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起,比丘們!或諸他人造作他的那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起,比丘們!或故意者造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
  阿難!自己造作那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或諸他人造作他的那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或故意者造作那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
  阿難!無明已降落在這些法中。但就以無明的無餘褪去與滅,那個身體不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起;那個言語不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起;那個意不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起……(中略)那個不存在……(中略)那個不存在……(中略)那個不存在;那個事件不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.12.25/(5). Bhūmijasuttaṃ
   25. Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho āyasmā bhūmijo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhūmijo āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–
   “Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti. Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ paññapenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti. Idha no, āvuso sāriputta, bhagavā kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā”ti?
   “Paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, sukhadukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, tadapi phassapaccayā.
   “Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te …pe. yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
   Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
   “Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṃ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṃ kho, ānanda, sukhadukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa, na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
   “Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
   “Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te …pe… yepi te …pe… yepi te samaṇabrāhmaṇākammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   “Kāye vā hānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Vācāya vā hānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Mane vā hānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ avijjāpaccayā ca.
   “Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Asampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
   “Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, ānanda …pe… asampajāno vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
   “Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, ānanda …pe… asampajāno vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
   “Imesu ānanda, dhammesu avijjā anupatitā. Avijjāya tveva, ānanda, asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sā vācā na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. So mano na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Khettaṃ taṃ na hoti …pe… vatthu taṃ na hoti …pe… āyatanaṃ taṃ na hoti …pe… adhikaraṇaṃ taṃ na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhan”ti. Pañcamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「身故思之因」(kāyasañcetanāhetu),菩提比丘長老英譯為「因為身體的意志」(because of bodily volition)。
  「田」(khetta),菩提比丘長老英譯為「土地;舞台」(field)。按:《顯揚真義》等以「生長義」(viruhanaṭṭhena, SN.12.25, AN.4.171)解說。
  「地」(vatthu),菩提比丘長老英譯為「位置;地基」(site)。按:《顯揚真義》等以「建立義」(patiṭṭhānaṭṭhena, SN.12.25, AN.4.171)解說
  「處」(āyatana,另譯為「入處」),菩提比丘長老英譯為「基地」(the base)。按:《顯揚真義》等以「緣義」(paccayaṭṭhena, SN.12.25, AN.4.171)解說。
  「事件」(adhikaraṇa,另有「問題、爭論、訴訟、控告」等義),菩提比丘長老英譯為「基礎」(foundation)。按:《顯揚真義》等以「原因義」(kāraṇaṭṭhena, SN.12.25, AN.4.171)解說。
  參看SA.300「此是無記」註解。