北傳:雜阿含305經 南傳:中部149經 關涉主題:教理/導致再生的渴愛、流轉與還滅‧實踐/對感受不染著、修三十七道品 (更新)
雜阿含305經[正聞本407經/佛光本283經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住拘留搜調牛聚落。
  爾時,世尊告諸比丘
  「我今當為汝等說法,初、中、後善,善義善味純一滿淨梵行清白,所謂六分別六入處經,諦聽!善思!當為汝說。
  何等為六分別六入處經?謂:於眼入處不如實知見者,色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂不如實知見。不如實知見故,於眼染著;若色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂,皆生染著。如是,耳……鼻……舌……身……意,若法、意識、意觸、意觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂不如實知見。不如實知見故,生染著。如是,染著、相應、愚闇、顧念、結縛其心,長養五受陰,及當來有{受}[愛]、貪喜悉皆增長,身心疲惡,身心{壞}燒然,身心熾然,身心狂亂,身生苦覺。彼身生苦覺故,於未來世生、老、病、死、憂、悲、、苦,悉皆增長,是名純一大苦陰聚集。
  諸比丘!若於眼如實知見,若色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂如實知見。見已,於眼不染著,若色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂不染著。如是,耳……鼻……舌……身……意、法如實知見,若法、意識、意觸、意觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂如實知見。如實知見故,於意不染著,若法、意識、意觸、意觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂不染[著?];不染著故,不相雜(應)、不愚闇、不顧念、不繫縛,損減五受陰,當來有愛、貪喜、彼彼{染}[樂]著悉皆消滅。身不疲苦、心不疲苦,身不燒、心不燒,身不熾然、心不熾然,身覺樂、心覺樂;身心覺樂故,於未來世生、老、病、死、憂、悲、惱、苦,悉皆消滅,如是,純大苦聚陰滅。
  作如是知、如是見者,名為正見修習滿足,正志、正方便、正念、正定,前說正語、正業、正命清淨修習滿足,是名修習八聖道清淨滿足;八聖道修習滿足已,四念處修習滿足,四正勤四如意足、五根、五力、七覺分修習滿足,若法應知、應了者,悉知、悉了,若法應知、應斷者,悉知、悉斷,若法應知、應作證者,悉皆作證,若法應知、應修習者,悉已修習。
  何等法應知、應了,悉知、悉了?所謂名、色。
  何等法應知、應斷?所謂無明有愛
  何等法應知、應證?所謂{眼}[明]、解脫。
  何等法應知、應修?所謂{正}[止]、觀
  若比丘於此法應知、應了[者],悉知、悉了,若法應知、應斷者,悉知、悉斷,若法應知、應作證者,悉知、悉證,若法應知、應修者,悉知、悉修,是名比丘斷愛、結縛,正無間等究竟苦邊
  諸比丘!是名六分別六入處經。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

中部149經/大六處經(六處品)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!我將為你們教導大六處的,你們要聽它!你們要好好作意!我將說。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:(428)
  「比丘們!對眼不如實知見者(如實不知者不見者),對諸色不如實知見者,對眼識不如實知見者,對眼觸不如實知見者,又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,對那個也不如實知見者,在眼上貪著,在諸色上貪著,在眼識上貪著,在眼觸上貪著,又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,在那個上也貪著。
  當他貪著地、結縛地、著迷地、隨看樂味地住時,未來五取蘊走到積聚,以及他的導致再有的、與歡喜及貪俱行的、到處歡喜的渴愛,他的那個增長。他的身的諸不安增長,心的諸不安也增長;身的諸苦惱增長,心的諸苦惱也增長;身的諸熱惱增長,心的諸熱惱也增長,他感受身苦及心苦。
  比丘們!對耳不如實知見者……(中略)比丘們!對鼻不如實知見者……(中略)比丘們!對舌不如實知見者……(中略)比丘們!對身不如實知見者……(中略)比丘們!對意不如實知見者,對諸法不如實知見者,對意識不如實知見者,對意觸不如實知見者,凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,對那個也不如實知見者,在意上貪著,在諸法上貪著,在意識上貪著,在意觸上貪著,凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,在那個上也貪著。
  當他貪著地、結縛地、著迷地、隨看樂味地住時,未來五取蘊走到積聚,以及他的導致再有的、與歡喜及貪俱行的、到處歡喜的渴愛,他的那個增長。他的身的諸不安增長,心的諸不安也增長;身的諸苦惱增長,心的諸苦惱也增長;身的諸熱惱增長,心的諸熱惱也增長,他感受身苦及心苦。(429)
  「比丘們!對眼如實知見者,對諸色如實知見者,對眼識如實知見者,對眼觸如實知見者,又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,對那個也如實知見者,在眼上不貪著,在諸色上不貪著,在眼識上不貪著,在眼觸上不貪著,又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,在那個上也不貪著。
  當他住於不貪著地、不結縛地、不著迷地、隨看過患地住時,未來五取蘊走到拆解,以及他的導致再有的、與歡喜及貪俱行的、到處歡喜的渴愛,他的那個被捨斷。他的身的諸不安被捨斷,心的諸不安也被捨斷;身的諸苦惱被捨斷,心的諸苦惱也被捨斷;身的諸熱惱被捨斷,心的諸熱惱也被捨斷,他感受身樂及心樂。(430)
  凡像這樣真實見者,那是他的正見。凡像這樣真實志者,那是他的正志。凡像這樣真實精進者,那是他的正精進。凡像這樣真實念者,那是他的正念。凡像這樣真實定者,那是他的正定。還有,就在之前,他的身業、語業、生計是善遍純淨的,這樣,他的這八支聖道走到修習圓滿。
  當他這麼修習這八支聖道時,四念住也走到修習圓滿,四正勤也走到修習圓滿,四神足也走到修習圓滿,五根也走到修習圓滿,五力也走到修習圓滿,七覺支也走到修習圓滿。
  他的這二法雙連轉起止與觀。凡應該被證智遍知的法,他以證智遍知那些法,凡應該被證智捨斷的法,他以證智捨斷那些法,凡應該被證智修習的法,他以證智修習那些法,凡應該被證智作證的法,他以證智作證那些法。
  比丘們!而什麼是應該被證智遍知的法?『五取蘊』應該被他回答。即:色取蘊、受取蘊、想取蘊、行取蘊、識取蘊,這些是應該被證智遍知的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智捨斷的法?無明有的渴愛,這些是應被證智捨斷的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智修習的法?止與觀,這些是應該被證智修習的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智作證的法?明與解脫,這些是應該被證智作證的法。(431)
  比丘們!對耳如實知見者……(中略)比丘們!對鼻如實知見者……(中略)比丘們!對舌如實知見者……比丘們!對身如實知見者……比丘們!對意如實知見者,對諸法如實知見者,對意識如實知見者,對意觸如實知見者,凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,對那個也如實知見者,在意上不貪著,在諸法上不貪著,在意識上不貪著,在意觸上不貪著,凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,在那個上也不貪著。
  當他住於不貪著地、不結縛地、不著迷地、隨看過患住時時,未來五取蘊走到拆解,以及他的導致再有的、與歡喜及貪俱行的、到處歡喜的渴愛,他的那個被捨斷。他的身的諸不安被捨斷,心的諸不安也被捨斷;身的諸苦惱被捨斷,心的諸苦惱也被捨斷;身的諸熱惱被捨斷,心的諸熱惱也被捨斷,他感受身樂及心樂。(432)
  凡像這樣真實見者,那是他的正見。凡像這樣真實志者,那是他的正志。凡像這樣真實精進者,那是他的正精進。凡像這樣真實念者,那是他的正念。凡像這樣真實定者,那是他的正定。還有,就在之前,他的身業、語業、生計是善遍純淨的,這樣,他的這八支聖道走到修習圓滿。
  當他這麼修習這八支聖道時,四念住也走到修習圓滿,四正勤也走到修習圓滿,四神足也走到修習圓滿,五根也走到修習圓滿,五力也走到修習圓滿,七覺支也走到修習圓滿。
  他的這二法雙連轉起:止與觀。凡應該被證智遍知的法,他以證智遍知那些法,凡應該被證智捨斷的法,他以證智捨斷那些法,凡應該被證智修習的法,他以證智修習那些法,凡應該被證智作證的法,他以證智作證那些法。
  比丘們!而什麼是應該被證智遍知的法?『五取蘊』應該被他回答。即:色取蘊、受取蘊、想取蘊、行取蘊、識取蘊,這些是應該被證智遍知的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智捨斷的法?無明與有的渴愛,這些是應被證智捨斷的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智修習的法?止與觀,這些是應該被證智修習的法。
  比丘們!而什麼是應該被證智作證的法?明與解脫,這些是應該被證智作證的法。
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(433)
  大六處經第七終了。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
MN.149/(7) Mahāsaḷāyatanikasuttaṃ
   428. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “mahāsaḷāyatanikaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   429. “Cakkhuṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, rūpe ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhuviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusmiṃ sārajjati, rūpesu sārajjati, cakkhuviññāṇe sārajjati, cakkhusamphasse sārajjati, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi sārajjati.
   “Tassa sārattassa saṃyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṃ pañcupādānakkhandhā upacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti. So kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaṃvedeti.
   “Sotaṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ …pe… ghānaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ …pe… jivhaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ …pe… kāyaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ …pe… manaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, dhamme, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, manoviññāṇaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ manosamphassaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, manasmiṃ sārajjati, dhammesu sārajjati, manoviññāṇe sārajjati, manosamphasse sārajjati, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi sārajjati.
   “Tassa sārattassa saṃyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṃ pañcupādānakkhandhā upacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti, cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti. So kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaṃvedeti.
   430. “Cakkhuñca kho, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, rūpe jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhuviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusmiṃ na sārajjati, rūpesu na sārajjati, cakkhuviññāṇe na sārajjati, cakkhusamphasse na sārajjati, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi na sārajjati.
   “Tassa asārattassa asaṃyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṃ pañcupādānakkhandhā apacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhampi cetosukhampi paṭisaṃvedeti.
   431. “Yā tathābhūtassa diṭṭhi sāssa hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa saṅkappo svāssa hoti sammāsaṅkappo; yo tathābhūtassa vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa samādhi svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
   “Tassa evaṃ imaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
   “Tassime dve dhammā yuganandhā vattanti– samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti. Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ, seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca– ime dhammā abhiññā pahātabbā.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca– ime dhammā abhiññā bhāvetabbā.
   “Katame bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca– ime dhammā abhiññā sacchikātabbā.
   432. “Sotaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ …pe… ghānaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ …pe… jivhaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ… kāyaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ… manaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, dhamme jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, manoviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, manosamphassaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, manasmiṃ na sārajjati, dhammesu na sārajjati, manoviññāṇe na sārajjati, manosamphasse na sārajjati, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi na sārajjati.
   “Tassa asārattassa asaṃyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṃ pañcupādānakkhandhā apacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti, cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhampi cetosukhampi paṭisaṃvedeti.
   433. “Yā tathābhūtassa diṭṭhi sāssa hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa saṅkappo svāssa hoti sammāsaṅkappo; yo tathābhūtassa vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa samādhi svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
   “Tassa evaṃ imaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
   “Tassime dve dhammā yuganandhā vattanti– samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti. Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ, seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca– ime dhammā abhiññā pahātabbā.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca– ime dhammā abhiññā bhāvetabbā.
   “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca– ime dhammā abhiññā sacchikātabbā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Mahāsaḷāyatanikasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「二法雙連轉起」(dve dhammā yuganandhā vattanti),智髻比丘長老英譯為「這兩件事……平衡地結合在一起發生在他身上」(these two things……occur in him yoked evenly together)。按:《破斥猶豫》說,「雙連」指一剎那的雙連(ekakkhaṇikayuganandhā),以這些,當等至的剎那(aññasmiṃ khaṇe samāpatti),在另一剎那有毘婆舍那(aññasmiṃ vipassanāti),這樣,它們也是異剎那的(nānākhaṇikāpi),但聖道是一剎那的(riyamagge pana ekakkhaṇikā)。另參看AN.4.170, Ps.1〈雙連的談論〉。