北傳:雜阿含281經 南傳:相應部46相應6經 關涉主題:實踐/修行次第‧事蹟/聽法中證果 (更新)
雜阿含281經[正聞本404經/佛光本280經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  時,有縈髮目揵連出家來詣佛所,共相問訊,問訊已,退坐一面。
  爾時,世尊告縈髮目犍連:「汝從何來?」
  縈髮目揵連白佛言:
  「我從彼眾多種種異道沙門婆羅門、遮羅迦出家集會未曾講堂聽法,從彼林來。」
  佛告縈髮目揵連:
  「汝為何等福力故,從彼眾多種種異道沙門、婆羅門、遮羅迦出家所聽其說法?」
  縈髮目揵連言:
  「我試聽其競勝論義福利,聽其相違反論議福利故。」
  佛告目揵連:
  「長夜久遠,種種異道沙門、婆羅門、遮羅迦出家,競勝論議,相違反論議福利,迭相破壞。」
  縈髮目揵連白佛言:
  「瞿曇!為諸弟子說何等法福利,令彼轉為人說,不謗如來,不增不減,誠說、法說,法、次法說,無有餘人能來比挍、難詰、訶責?」
  佛告目[揵]連:
  「明、解脫果報福利,為人轉說者,不謗如來,不乖其理,法、次法說,無有能來比挍、難詰、嫌責。」
  縈髮目揵連白佛言:
  「瞿曇!諸弟子有法修習、多修習,令明、解脫福利滿足者不?」
  佛告縈髮目揵連:
  「有七覺分修習、多修習,明、解脫福利滿足。」
  縈髮目揵連白佛言:
  「有法修習,能令七覺分滿足不?」
  佛告縈髮目揵連:
  「有四念處修習、多修習,能令七覺分滿足。」
  縈髮目揵連白佛:
  「復有法修習、多修習,令四念處滿足不?」
  佛告縈髮目揵連:
  「有三妙行修習、多修習,能令四念處滿足。」
  縈髮目揵連白佛言:
  「復有法修習、多修習,令三妙行滿足不?」
  佛告目揵連:
  「有六觸入處律儀修習、多修習,令三妙行滿足。」
  縈髮目揵連白佛言:
  「云何六觸入處律儀修習、多修習,令三妙行滿足?」
  佛告目揵連:
  「若眼見適意、可愛念、能長養欲樂、令人緣著之色,彼比丘見已,不喜、不讚歎、不緣、不著、不住;若眼見不適意、不可愛念、順於苦覺之色,諸比丘見已,不畏、不惡、不嫌、不恚,於彼好色起,眼見已,永不緣著;不好色起,眼見已,永不緣著,內心安住不動,善修解脫,心不懈倦;耳……鼻……舌……身……意識法亦復如是,如是,於六觸入修習、多修習,滿足三妙行。
  云何修三妙行,滿足四念處?
  多聞聖弟子於空閑處、林中、樹下作如是學、如是思惟:『此身惡行現世、後世必得惡報,我若行身惡行者,必當自生厭悔,他亦嫌薄,大師亦責,諸梵行者亦復以法而嫌我,惡名流布遍於諸方,身壞命終當墮地獄。』於身惡行,見現世、後世如是果報,是故,除身惡行,修身妙行;口、意惡行亦復如是,是名修習三妙行已,得四念處清淨滿足。
  云何修四念處得七覺分滿足?
  目揵連!比丘如是順身身觀住,彼順身身觀住時,攝念安住不忘,爾時,方便修習念覺分;方便修習念覺分已,得念覺分滿足。
  於彼,心念選擇於法,覺想思量,爾時,方便修習擇法覺分;方便修習擇法覺分已,逮得擇法覺分滿足。
  選擇彼法,覺想思量,方便修習精進覺分;方便修習精進覺分已,逮得精進覺分滿足。
  勤精進已,生歡喜心,爾時,修習方便歡喜覺分;修習歡喜覺分已,逮得歡喜覺分滿足。
  心歡喜已,身心止息,爾時,修習猗息覺分;修習猗息覺分已,逮得猗息覺分滿足。
  身心息已,得三摩提,爾時,修習覺分;修習定覺分已,定覺分滿足。
  謂一其心,貪憂滅息,內心行捨,方便修習捨覺分;方便修習捨覺分已,逮得捨覺分清淨滿足。受、心、法念處亦如是說,如是,修習四念處,七覺分滿足。
  云何修習七覺分,明、解脫滿足?
  目揵連!若比丘修念覺分,依遠離、依離欲、依滅、捨於進趣修念覺分,逮得明、解脫清淨滿足。……乃至修習捨覺分,亦如是說,是名修習七覺分已,明、解脫清淨滿足。
  如是,目揵連!法法相{律}[依],從此岸而到彼岸。」
  說是法時,縈髮目揵連遠塵、離垢得法眼淨
  時,縈髮目揵連見法、得法、知法、入法,度諸疑惑,不由於他,於諸法律得無所畏,從座起,整衣服,為佛作禮,合掌白佛言:
  「我今寧得於正法律出家,得具足比丘分不?」
  佛告目揵連:
  「汝今已得於正法律出家,具足得比丘分。」
  得出家已,專精思惟,不放逸住……乃至成阿羅漢

相應部46相應6經/庫達利亞經(覺支相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在娑雞多城漆黑林的鹿園。
  那時,遊行者庫達利亞去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的遊行者庫達利亞對世尊說這個:
  「喬達摩尊師!我是寺院的依止者,往來各團體者。喬達摩尊師!這是那個我吃過早餐後的[慣]行:從園林到園林、從遊園到遊園散步、漫步。在那裡,那個我看見一些只說像那樣自由說話效益詰難效益談論的沙門婆羅門。那麼,喬達摩尊師住於什麼效益呢?」
  「庫達利亞!如來住於明解脫果效益。」
  「喬達摩尊師!那麼,哪些法已修習、已多作使明解脫完成呢?」
  「庫達利亞!七覺支已修習、已多作使明解脫完成。」
  「喬達摩尊師!那麼,哪些法已修習、已多作使七覺支完成呢?」
  「庫達利亞!四念住已修習、已多作使七覺支完成。」
  「喬達摩尊師!那麼,哪些法已修習、已多作使四念住完成呢?」
  「庫達利亞!三善行已修習、已多作使四念住完成。」
  「喬達摩尊師!那麼,哪些法已修習、已多作使三善行完成呢?」
  「庫達利亞!根的自制已修習、已多作使三善行完成。」
  「庫達利亞!而根的自制怎樣已修習、怎樣已多作使三善行完成呢?庫達利亞!這裡,比丘以眼見合意色後,不貪求、不喜、不使貪產生,且他的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的。還有,以眼見不合意色後,不成為氣餒的、心不住立的、意不可憐的、心無瞋害的,且他的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的。
  庫達利亞!再者,比丘以耳聽聲音後……(中略)以鼻聞氣味後……(中略)以舌嚐味道後……以身觸所觸後……以意識知合意法後,不貪求、不喜、不使貪產生,且他的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的。還有,以意識知不合意法後,不成為氣餒的、心不住立的、意不可憐的、心無瞋害的,且他的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的。
  庫達利亞!且當以眼見色後,在合意與不合意色上比丘的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的;以耳聽聲音後……(中略)以鼻聞氣味後……(中略)以舌嚐味道後……(中略)以身觸所觸後……(中略)以意識知法後,在合意與不合意法上比丘的身是住立的、心是住立的,自身內是善安頓的、善解脫的。庫達利亞!根的自制這樣已修習、這樣已多作使三善行完成。
  庫達利亞!而三善行怎樣已修習、怎樣已多作使四念住完成呢?庫達利亞!這裡,比丘捨斷身惡行後,修習身善行;捨斷語惡行後,修習語善行;捨斷意惡行後,修習意善行。庫達利亞!三善行這樣已修習、這樣已多作使四念住完成。
  庫達利亞!而四念住怎樣已修習、怎樣已多作使七覺支完成呢?庫達利亞!這裡,比丘在身上隨看身地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後……(中略)在諸法上隨看法地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。庫達利亞!這樣,四念住已修習、這樣已多作使七覺支完成。
  庫達利亞!而七覺支怎樣已修習、怎樣已多作使明與解脫完成呢?庫達利亞!這裡,比丘依止遠離、依止離貪、依止滅、捨棄的成熟修習念覺支……(中略)依止遠離、依止離貪、依止滅、捨棄的成熟修習平靜覺支。庫達利亞!這樣,七覺支已修習、這樣已多作使明與解脫完成。」
  在這麼說時,遊行者庫達利亞對世尊說這個:
  「太偉大了,喬達摩尊師!太偉大了,喬達摩尊師!喬達摩尊師!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被喬達摩尊師以種種法門說明。這個我歸依世尊、法、比丘僧團,請喬達摩尊師記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.46.6/(6) Kuṇḍaliyasuttaṃ
   187. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kuṇḍaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “ahamasmi, bho gotama, ārāmanissayī parisāvacaro. Tassa mayhaṃ, bho gotama, pacchābhattaṃ bhuttapātarāsassa ayamācāro hoti– ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. So tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe itivādappamokkhānisaṃsañceva kathaṃ kathente upārambhānisaṃsañca– ‘bhavaṃ pana gotamo kimānisaṃso viharatī’”ti? “Vijjāvimuttiphalānisaṃso kho, kuṇḍaliya, tathāgato viharatī”ti.
   “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī”ti? “Satta kho, kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī”ti. “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti? “Cattāro kho, kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā, bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti? “Tīṇi kho, kuṇḍaliya, sucaritāni bhāvitāni bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti. “Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā tīṇi sucaritāni paripūrentī”ti? “Indriyasaṃvaro kho, kuṇḍaliya, bhāvito bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretī”ti.
   “Kathaṃ bhāvito ca, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaro kathaṃ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ.
   “Puna caparaṃ, kuṇḍaliya, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā …pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Manasā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ.
   “Yato kho, kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Sotena saddaṃ sutvā …pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ Evaṃ bhāvito kho, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaro evaṃ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūreti.
   “Kathaṃ bhāvitāni ca, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni kathaṃ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitāni kho, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni evaṃ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti.
   “Kathaṃ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.
   “Kathaṃ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī”ti.
   Evaṃ vutte kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「眾多種種異道……」,南傳作「往來各團體者」(parisāvacaro,逐字譯為「眾(集會處)+行境」),菩提比丘長老英譯為「常與集合(團體)交際」(frequents assemblies)。按:《顯揚真義》說:「他們訪問所謂愚癡的、賢智的團體,壓碎異論後能使自己的理論輝耀,這名為parisāvacaro」(Parisaṃ nāma bālāpi, paṇḍitāpi osaranti, yo pana parappavādaṃ madditvā attano vādaṃ dīpetuṃ sakkoti, ayaṃ parisāvacaro nāma)。另外,「遮羅迦」可能是「步行者」(caraka)的音譯。