北傳:雜阿含246經 南傳:相應部4相應19經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含246經[正聞本358經/佛光本248經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城耆闍崛山
  爾時,世尊晨朝著衣持鉢,入王舍城乞食
  爾時,天魔波旬作是念:
  「沙門瞿曇晨朝著衣持鉢,入王舍城乞食,我今當往亂其道意。」
  時,魔波旬化作御車象(像)類,執杖覓牛,著弊衣,蓬頭亂髮,手腳剝裂,手執牛杖,至世尊前,問言:
  「瞿曇!見我牛不?」
  世尊作是念:「此是惡魔,欲來亂我。」
  即告魔言:
  「惡魔!何處有牛?何用牛為?」
  魔作是念:
  「沙門瞿曇知我是魔。」而白佛言:
  「瞿曇!眼觸入處是我所乘,耳、鼻、舌、身、意觸入處是我所乘。」
  復問瞿曇:「欲何所之?」
  佛告惡魔:
  「汝有眼觸入處,耳、鼻、舌、身、意觸入處,若彼無眼觸入處,無耳、鼻、舌、身、意觸入處,汝所不到,我往到彼。」
  爾時,天魔波旬即說偈言:
  「若常有我者,彼悉是我所,一切悉屬我,瞿曇何所之?」
  爾時,世尊說偈答言:
  「若言有我者,彼說我則非,是故知波旬,即自墮負處。」
  魔復說偈言:
  「若說言知道,安隱向涅槃,汝自獨遊往,何煩教他為?」
  世尊復說偈答言:
  「若有離魔者,問度彼岸道,為彼平等說,真實永無餘,時習不放逸,永離魔自在。」
  魔復說偈言:
  「有石似段肉,餓烏來欲食,彼作軟美想,欲以補飢虛,竟不得其味,折觜而騰虛。
   我今猶如烏,瞿曇如石生,不入愧而去,猶烏陵虛逝。」
  內心懷愁毒,即彼沒不現。

相應部4相應19經/農夫經(魔相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  當時,世尊以涅槃關聯的法說對比丘們開示、勸導、鼓勵、使歡喜,而那些比丘作目標後、作意後、全心注意後傾耳聽法
  那時,魔波旬想這個:
  「這位沙門喬達摩以涅槃關聯的法說……(中略)讓我為了使之盲目去見沙門喬達摩。」
  那時,魔波旬化作農夫的容色後,在肩上放置大犁後,拿起驅使牛的長刺棒後,頭髮散亂地,穿粗麻布衣地,泥土沾滿腳地去見世尊。抵達後,對世尊說這個:
  「沙門!是否看見公牛?」
  「波旬!那麼,你與公牛有什麼嗎?」
  「沙門!就眼是我的,色是我的,眼觸[相應的]識處是我的,沙門!走到哪裡後你將從我脫離?沙門!就耳是我的,聲音……(中略)沙門!就鼻是我的,氣味是我的……沙門!就舌是我的,味道是我的……沙門!身是我的,所觸是我的……沙門!就意是我的,法是我的,意觸識處是我的,沙門!走到哪裡後你將從我脫離?」
  「波旬!就眼是你的,色是你的,眼觸識處是你的,但,波旬!於沒有眼、沒有色、沒有眼觸識處之處,波旬!那裡非你的去處。波旬!就耳是你的,聲音是你的,耳觸識處是你的,但,波旬!於沒有耳、沒有聲音、沒有耳觸識處之處,波旬!那裡非你的去處。波旬!就鼻是你的,氣味是你的,鼻觸識處是你的,但,波旬!於沒有鼻、沒有氣味、沒有鼻觸識處之處,波旬!那裡非你的去處。波旬!就舌是你的,味道是你的,舌觸識處是你的……(中略)波旬!就身是你的,所觸是你的,身觸識處是你的……(中略)波旬!就意是你的,法是你的,意觸識處是你的,但,波旬!於沒有意、沒有法、沒有意觸識處之處,波旬!那裡非你的去處。」
  「凡他們說『這是我的』,以及凡他們說『我的』,
   如果你的意(心)是在那裡,沙門!你沒從我脫離。」
  「凡他們說的那不屬於我,凡他們說的我非那些,
   波旬!你要這麼知道,你甚至沒看見我的道。」
  那時,魔波旬……(中略),就在那裡消失。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.4.19/(9). Kassakasuttaṃ
   155. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.
   Atha kho mārassa pāpimato etadahosi– “ayaṃ kho samaṇo gotamo bhikkhūnaṃ nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya …pe… yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā”ti. Atha kho māro pāpimā kassakavaṇṇaṃ abhinimminitvā mahantaṃ naṅgalaṃ khandhe karitvā dīghapācanayaṭṭhiṃ gahetvā haṭahaṭakeso sāṇasāṭinivattho kaddamamakkhitehi pādehi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca– “api, samaṇa, balībadde addasā”ti? “Kiṃ pana, pāpima, te balībaddehī”ti? “Mameva, samaṇa, cakkhu, mama rūpā, mama cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ. Kuhiṃ me, samaṇa, gantvā mokkhasi? Mameva, samaṇa, sotaṃ, mama saddā …pe… mameva, samaṇa, ghānaṃ, mama gandhā; mameva, samaṇa, jivhā, mama rasā; mameva, samaṇa, kāyo, mama phoṭṭhabbā; mameva, samaṇa, mano, mama dhammā, mama manosamphassaviññāṇāyatanaṃ. Kuhiṃ me, samaṇa, gantvā mokkhasī”ti?
   “Taveva pāpima, cakkhu, tava rūpā, tava cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima sotaṃ, tava saddā, tava sotasamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi sotaṃ, natthi saddā, natthi sotasamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva pāpima, ghānaṃ, tava gandhā, tava ghānasamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi ghānaṃ, natthi gandhā, natthi ghānasamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima, jivhā, tava rasā, tava jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṃ …pe… taveva, pāpima, kāyo, tava phoṭṭhabbā, tava kāyasamphassaviññāṇāyatanaṃ …pe… taveva, pāpima, mano, tava dhammā, tava manosamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi mano, natthi dhammā, natthi manosamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpimā”ti.
   “Yaṃ vadanti mama yidanti, ye vadanti mamanti ca;
   Ettha ce te mano atthi, na me samaṇa mokkhasī”ti.
   “Yaṃ vadanti na taṃ mayhaṃ, ye vadanti na te ahaṃ;
   Evaṃ pāpima jānāhi, na me maggampi dakkhasī”ti.
   Atha kho māro pāpimā …pe… tatthevantaradhāyīti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「脫離我」(me…mokkhasi,原意為「被我釋放」),菩提比丘長老英譯為「逃離我」(to escape from me)。按:《顯揚真義》以「從境(感官的對象)脫離」(visayato muccissasi)解說。
  「有石似段肉……」,參看SA.1092「有石似凝膏……」。