北傳:雜阿含241經, 增壹阿含51品6經 南傳:相應部35相應235經 關涉主題:譬喻/寧壞六根 (更新)
雜阿含241經[正聞本316經/佛光本243經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住毘舍離獼猴池側重閣講堂。
  爾時,世尊告諸比丘
  「愚癡無聞凡夫,比丘!寧以火燒熱銅籌以燒其目,令其熾然,不以眼識取於色相,取隨形好,所以者何?取於色相,取隨形好故,墮惡趣中,如沈鐵丸。
  愚癡無聞凡夫,寧燒鐵錐以鑽其耳,不以耳識取其聲相,取隨聲好,所以者何?耳識取聲相,取隨聲好者,身壞命終墮惡趣中,如沈鐵丸。
  愚癡無聞凡夫,寧以利刀斷截其鼻,不以鼻識取於香相,取隨香好,所以者何?以取香相,取隨香好故,身壞命終墮惡趣中,如沈鐵丸。
  愚癡無聞凡夫,寧以利刀斷截其舌,不以舌識取於味相,取隨味好,所以者何?以取味相,隨味好故,身壞命終墮惡趣中,如沈鐵丸。
  愚癡無聞凡夫,寧以剛鐵利槍以刺其身,不以身識取於觸相及隨觸好,所以者何?以取觸相及隨觸好故,身壞命終墮惡趣中,如沈鐵丸。
  諸比丘!睡眠者是愚癡活,是癡命,[無果、]無利、無福,然諸比丘寧當睡眠,不於彼色而起覺想。若起覺想者,必生纏縛、諍訟,能令多眾起於非義,不能饒益安樂天人。
  彼多聞聖弟子作如是學:
  我今寧以熾然鐵槍以貫其目,不以眼識取於色相,墮三惡趣,長夜受苦。我從今日,當正思惟,觀眼無常、有為、心緣生法。若色,眼識,眼觸,眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂,彼亦無常、有為,心緣生法。
  耳……鼻……舌……身入處當如是學:
  寧以鐵槍貫其身體,不以身識取於觸相及隨觸好故,墮三惡道。我從今日,當正思惟,觀身無常、有為、心緣生法。若觸,身識,身觸,身觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂,彼亦無常、有為,心緣生法。
  多聞聖弟子作如是學:
  睡眠者,是愚癡活,癡命,無果、無利、無福。我當不眠,亦不起覺想,起想者生於纏縛、諍訟,令多人非義饒益,不得安樂。
  多聞聖弟子如是觀者,於眼生,若色,眼識,眼觸,眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂,彼亦生厭。厭故不樂,不樂故解脫,解脫知見:『我生已盡梵行已立所作已作自知不受後有。』耳、鼻、舌、身、意亦復如是。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增壹阿含51品6經[佛光本459經/11法](非常品)(莊春江標點)
  聞如是
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「寧常眠寐,不於覺寤之中思惟亂想,身壞命終生於惡趣;寧以火燒鐵錐而烙于眼,不以視色興起亂想,興想比丘為識所敗,比丘已為識所敗,必當趣三惡道:地獄、畜生、餓鬼。今我所以說者何?彼人{寧}[常]當睡眠,不於覺寤之中思惟亂想;寧以利錐刺壞其耳,不以聽聲興起亂想,興想比丘為識所敗,寧恒睡眠,不於覺寤起於亂想。
  寧[以]熱鉗壞其鼻根,不以聞香興起亂想,興想比丘為識所敗,已為識所敗,便墮三惡趣:地獄、畜生、餓鬼,我所說者,正謂此耳。
  寧以利劍截斷其舌,不以惡言、麁語墮三惡趣:地獄、畜生、餓鬼。寧常睡眠,不於覺寤興起亂想。
  寧以熱銅葉纏裹其身,不共長者居士婆羅門女共相交接,設與交接言語往返者,必墮三惡趣:地獄、畜生、餓鬼,我所說者,正謂此耳。
  寧恒睡眠,不以覺寤意有所念,欲壞聖眾。已壞聖眾,墮五逆罪,億千諸佛終不療救。夫鬪亂眾者,必當墮不救之罪,是故,我今說寧常睡眠,不於覺寤意有所念,欲壞聖眾,受無救之罪。
  是故,比丘!當將護六情,無令漏失。如是,比丘!當作是學。」
  爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部35相應235經/燃燒法門經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!我將為你們教導燃燒法門法的教說你們要聽它!
  比丘們!而什麼是燃燒法門法的教說呢?
  比丘們!眼根被赤熱的、燃燒的、灼熱的、熾熱的鐵葉片破壞是比較好的,而不在能被眼識知的諸色上從細相執取相。
  比丘們!當識住立時,會住立在樂味繫縛的相上,或樂味繫縛的細相上。如果在那時候死了,這存在可能性:凡走入兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。
  比丘們!看到這些過患後,我這麼說。
  比丘們!耳根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的鐵長釘破壞是比較好的,而不在能被耳識知的諸聲音上從細相執取相。比丘們!當識住立時,會住立在樂味繫縛的相上,或樂味繫縛的細相上。如果在那時候死了,這存在可能性:凡走入兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。比丘們!看到這些過患後,我這麼說。
  比丘們!鼻根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的指甲剪破壞是比較好的,而不在能被鼻識知的諸氣味上從細相執取相。比丘們!當識住立時,會住立在樂味繫縛的相上,或樂味繫縛的細相上。如果在那時候死了,這存在可能性:凡走入兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。比丘們!看到這些過患後,我這麼說。
  比丘們!舌根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的剃刀破壞是比較好的,而不在能被舌識知的諸味道上從細相執取相。比丘們!當識住立時,會住立在樂味繫縛的相上,或樂味繫縛的細相上。如果在那時候死了,這存在可能性:凡走入兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。比丘們!看到這些過患後,我這麼說。
  比丘們!身根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的矛破壞是比較好的,而不在能被身識知的諸所觸上從細相執取相。比丘們!當識住立時,會住立在樂味繫縛的相上,或樂味繫縛的細相上。如果在那時候死了,這存在可能性:凡走入兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。比丘們!看到這些過患後,我這麼說。
  比丘們!睡眠是比較好的,比丘們!又,睡眠我說對生命是徒然白費的,我說對生命是無果實的,我說對生命是愚鈍的,然而,他不會在像那樣的尋上尋思:會來到像這樣諸尋的控制下破僧。
  比丘們!看見這對生命是徒然白費的過患後,我這麼說。
  在那裡,比丘們!有聽聞的聖弟子像這樣深慮:『別理會眼根被赤熱的、燃燒的、灼熱的、熾熱的鐵葉片破壞那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,眼是無常的,諸色是無常的,眼識是無常的,眼觸是無常的,又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也是無常的。」
  別理會耳根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的鐵釘破壞那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,耳是無常的,諸聲音是無常的,耳識是無常的,耳觸是無常的,又凡以這耳觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也是無常的。」
  別理會鼻根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的指甲剪破壞那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,鼻是無常的,諸氣味是無常的,鼻識是無常的,鼻觸是無常的,又凡以這鼻觸為緣生起感受的……(中略)那也是無常的。」
  別理會舌根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的剃刀破壞那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,舌是無常的,諸味道是無常的,舌識是無常的,舌觸是無常的,又凡以這舌觸為緣生起感受的……(中略)那也是無常的。」
  別理會身根被尖銳的、燃燒的、灼熱的、熾熱的矛破壞那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,身是無常的,諸所觸是無常的,身識是無常的,身觸是無常的,又凡以這身觸為緣生起感受的……(中略)那也是無常的。」
  別理會睡眠那種程度,來吧,讓我只這麼作意:「像這樣,意是無常的,諸法是無常的,意識是無常的,意觸是無常的,又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也是無常的。」』
  比丘們!這樣看的有聽聞的聖弟子在眼上,也在諸色上厭,也在眼識上厭,也在眼觸上厭……(中略)又凡以意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂也都厭。厭者離染,從離貪被解脫,在已解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』
  比丘們!這是燃燒法門法的教說。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.235(另版SN.35.194)/(8)Ādittapariyāyasuttaṃ
   235. “Ādittapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo? Varaṃ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya– nirayaṃ vā, tiracchānayoniṃ vā. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi.
   “Varaṃ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṅkareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya– nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi
   “Varaṃ bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya– nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi.
   “Varaṃ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya– nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi.
   “Varaṃ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya– nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi.
   “Varaṃ, bhikkhave, sottaṃ. Sottaṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, vañjhaṃ jīvitānaṃ vadāmi, aphalaṃ jīvitānaṃ vadāmi, momūhaṃ jīvitānaṃ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṃ vitakkānaṃ vasaṃ gato saṅghaṃ bhindeyya. Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave vañjhaṃ jīvitānaṃ ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi.
   “Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti cakkhu aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ’”.
   “Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti sotaṃ aniccaṃ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, sotasamphasso anicco, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
   “Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti ghānaṃ aniccaṃ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, ghānasamphasso anicco, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ …pe… tampi aniccaṃ.
   “Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… tampi aniccaṃ.
   “Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, kāyasamphasso anicco, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ …pe… tampi aniccaṃ.
   “Tiṭṭhatu tāva sottaṃ. Handāhaṃ idameva manasi karomi– iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ”.
   “Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṃ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo”ti. Aṭṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):