北傳:雜阿含230經 南傳:相應部35相應65,66,68經 關涉主題:教理/什麼是世間一切 (更新)
雜阿含230經[正聞本301-303經/佛光本232經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有比丘名三彌離提往詣佛所,稽首佛足,退坐一面,白佛言:
  「世尊!所謂世間者,云何名世間?」
  佛告三彌離提:
  「謂:眼,色,眼識,眼觸,眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂;耳……鼻……舌……身……意,法,意識,意觸,意觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂,是名世間,所以者何?六入處集則觸集,如是……乃至純大苦聚集。
  三彌離提!若無彼眼,無色,無眼識,無眼觸,無眼觸因緣生受:內覺若苦、若樂、不苦不樂;無耳……鼻……舌……身……意,法,意識,意觸,意觸因緣生受:內覺若苦、若樂、若不苦不樂者,則無世間,亦不施設世間,所以者何?六入處滅則觸滅,如是……乃至純大苦聚滅故。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
  如世間,如是,眾生;如是,魔亦如是說。

相應部35相應68經/三彌提問世間經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!被稱為『世間、世間』,大德!什麼情形會有世間或世間的名字(安立)?」
  「三彌提!在有眼,有諸色,有眼識,有能被眼識識知諸法之處,在那裡有世間或世間的名字……(中略)有舌……(中略)在有意,有諸法,有意識,有能被意識識知諸法之處,在那裡有世間或世間的名字。
  三彌提!在沒有眼,沒有諸色,沒有眼識,沒有能被眼識識知諸法之處,在那裡沒有世間或世間的名字……(中略)沒有舌……(中略)在沒有意,沒有諸法,沒有意識,沒有能被意識識知諸法之處,在那裡沒有世間或世間的名字。」

相應部35相應65經/三彌提問魔經第一(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  那時,尊者三彌提去見世尊……(中略)對世尊說這個:
  「大德!被稱為『魔、魔』,大德!什麼情形會有魔或魔的名字(安立)?」
  「三彌提!在有眼,有諸色,有眼識,有能被眼識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字;在有耳,有諸聲音,有耳識,有能被耳識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字;在有鼻,有諸氣味,有鼻識,有能被鼻識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字;在有舌,有諸味道,有舌識,有能被舌識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字;在有身,有諸所觸,有身識,有能被身識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字;在有意,有諸法,有意識,有能被意識識知諸法之處,在那裡有魔或魔的名字。
  三彌提!在沒有眼,沒有諸色,沒有眼識,沒有能被眼識識知諸法之處,在那裡沒有魔或魔的名字;沒有耳……(中略)沒有鼻……(中略)沒有舌,沒有諸味道,沒有舌識,沒有能被舌識所識之法的地方,就沒有魔或魔的名字;沒有身……(中略)在沒有意,沒有諸法,沒有意識,沒有能被意識識知諸法之處,在那裡沒有魔或魔的名字。」

相應部35相應66經/三彌提問眾生經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!被稱為『眾生、眾生』,大德!什麼情形會有眾生或眾生的名字(安立)?」……(中略)。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.65/(3). Paṭhamasamiddhimārapañhāsuttaṃ
   65. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā …pe… bhagavantaṃ etadavoca– “‘māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro vā assa mārapaññatti vā”ti?
   “Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi sotaṃ, atthi saddā, atthi sotaviññāṇaṃ, atthi sotaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi ghānaṃ, atthi gandhā, atthi ghānaviññāṇaṃ, atthi ghānaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi jivhā, atthi rasā, atthi jivhāviññāṇaṃ, atthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi kāyo, atthi phoṭṭhabbā, atthi kāyaviññāṇaṃ, atthi kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṃ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
   “Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṃ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi sotaṃ …pe… natthi ghānaṃ …pe… natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāviññāṇaṃ, natthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi kāyo …pe… Natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṃ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā”ti. Tatiyaṃ.

SN.35.66/(4). Samiddhisattapañhāsuttaṃ
   66. “‘Satto satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, satto vā assa sattapaññatti vā”ti …pe… Catutthaṃ.

SN.35.68/(6). Samiddhilokapañhāsuttaṃ
   68. “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, loko vā assa lokapaññatti vā”ti? Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṃ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vāti …pe… atthi jivhā …pe… atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṃ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
   “Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṃ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā …pe… natthi jivhā …pe… natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṃ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā”ti. Chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):