北傳:雜阿含202經 南傳:相應部35相應167經 關涉主題:實踐/觀無常苦非我 (更新)
雜阿含202經[正聞本253經/佛光本204經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有異比丘往詣佛所,稽首佛足,白佛言:
  「世尊!云何知,云何見,次第我見斷、無我見生?」
  佛告彼比丘:
  「於眼正觀無常,若色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:若苦、若樂、不苦不樂,彼亦正觀無我。
  如是……乃至意觸因緣生受:若苦、若樂、不苦不樂,彼亦正觀無我。
  比丘!如是知、如是見,次第我見斷、無我見生。」
  時,彼比丘聞佛所說歡喜,歡喜已作禮而去。

相應部35相應167經/我隨見捨斷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  那時,某位比丘……(中略)說這個:
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時,我隨見被捨斷呢?」
  「比丘!當知、當見眼是無我時,我隨見被捨斷;當知、當見色為無我者,我隨見被捨斷;當知、當見眼識為無我者,我隨見被捨斷;當知、當見眼觸為無我者,我隨見被捨斷;又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無我時,我隨見被捨斷……(中略)當知、當見舌為無我者,我隨見被捨斷……(中略)當知、當見意為無我者,我隨見被捨斷;諸法……意識……意觸……又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無我時,我隨見被捨斷。」
  歡喜的滅盡品第十六,其攝頌
  「以歡喜的滅盡四則,耆婆的芒果園二則,
   以拘絺羅三說,邪、有身、我。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.167/(12) Attānudiṭṭhipahānasuttaṃ
   167. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca “kathaṃ nu kho bhante, jānato kathaṃ passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti? “Cakkhuṃ kho, bhikkhu, anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe… jivhaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe… manaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti. Dvādasamaṃ.
   Nandikkhayavaggo soḷasamo.
   Tassuddānaṃ–
   Nandikkhayena cattāro, jīvakambavane duve;
   Koṭṭhikena tayo vuttā, micchā sakkāya attanoti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「我見」,南傳作「我隨見」(attānudiṭṭhi),菩提比丘長老英譯為「自我的見解」(the view of self)。按:「隨見」(anudiṭṭhi),另譯為「邪見;見」。