北傳:雜阿含201經 南傳:相應部35相應53-59經 關涉主題:實踐/觀察無常(生滅)、迅速滅煩惱 (更新)
雜阿含201經[正聞本236-252經/佛光本203經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  時,有異比丘來詣佛所,稽首佛足,退坐一面,白佛言:
  「世尊!云何知、云何見,次第盡?」
  爾時,世尊告彼比丘:
  「當正觀無常,何等法無常?謂:眼無常,若色、眼識、眼觸、眼觸因緣生受:若苦、若樂、不苦不樂,當觀無常。
  耳……鼻……舌……身……意當觀無常,若法、意識、意觸、意觸因緣生受:若苦、若樂、不苦不樂,彼亦無常。
  比丘!如是知、如是見,次第盡有漏。」
  時,彼比丘聞佛所說,歡喜作禮而去。
  如是比丘所說經,若差別者:
  「云何知、云何見,次第盡一切結、斷一切縛、斷一切使、斷一切上煩惱、斷一切結、斷諸流、斷諸軛、斷諸取、斷諸觸、斷諸蓋、斷諸纏、斷諸垢、斷諸愛、斷諸意、斷邪見生正見、斷無明生明?比丘!如是觀眼無常……乃至如是知、如是見,次第無明斷,明生。」
  時,彼比丘聞佛所說歡喜,歡喜已作禮而去。

相應部35相應53經/無明的捨斷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  那時,某位比丘去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那位比丘對世尊說這個:
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時,無明被捨斷,生起明?」
  「比丘!當知、當見眼為無常的時,無明被捨斷,生起明。當知、當見諸色為無常的時,無明被捨斷,生起明。眼識……又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無常的時,無明被捨斷,生起明。
  耳……鼻……舌……身……當知、當見意為無常的時,無明被捨斷,生起明。諸法……意識……意觸……又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無常的時,無明被捨斷,生起明。
  比丘!這樣知者、這樣見者的無明被捨斷,生起明。」

相應部35相應54經/結的捨斷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時結被捨斷?」
  「比丘!當知、當見眼為無常的時,結被捨斷。諸色……眼識……眼觸……當知、當見又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也是無常者結被捨斷。耳……鼻……舌……身……意……諸法……意識……意觸……又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無常的時,結被捨斷。
  比丘!這樣知者、這樣見者的結被捨斷。」

相應部35相應55經/結的根除經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時,諸結走到根除?」
  「比丘!當知、當見眼是無我時,諸結走到根除。諸色……眼識……眼觸……又凡以這眼觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無我時,諸結走到根除。耳……鼻……舌……身……意……諸法……意識……意觸……又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無我時,諸結走到根除。
  比丘!當這樣知、當這樣見時,諸結走到根除。」

相應部35相應56經/漏的捨斷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時諸煩惱被捨斷?」……(中略)。

相應部35相應57經/漏的根除經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時諸煩惱走到根除?」……(中略)。

相應部35相應58經/煩惱潛在趨勢的捨斷經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時諸煩惱潛在趨勢被捨斷?」……(中略)。

相應部35相應59經/煩惱潛在趨勢的根除經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「大德!當怎樣知、當怎樣見時,諸煩惱潛在趨勢走到根除?」
  「比丘!當知、當見眼是無我時,諸煩惱潛在趨勢走到根除。……(中略)耳……鼻……舌……身……意……諸法……意識……意觸……又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,當知、當見那也是無我時,諸煩惱潛在趨勢走到根除。
  比丘!當這樣知、當這樣見時,諸漏潛在趨勢走到根除。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.53/(1). Avijjāpahānasuttaṃ
   53. Sāvatthinidānaṃ Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
   “Cakkhuṃ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphassaṃ… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaṃ… ghānaṃ… jivhaṃ… kāyaṃ… manaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Paṭhamaṃ.

SN.35.54/(2). Saṃyojanapahānasuttaṃ
   54. “Kathaṃ nu kho, bhante, jānato, kathaṃ passato, saṃyojanā pahīyantī”ti? “Cakkhuṃ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato saṃyojanā pahīyanti. Rūpe… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphassaṃ… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saṃyojanā pahīyanti. Sotaṃ… ghānaṃ… jivhaṃ… kāyaṃ… manaṃ… dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saṃyojanā pahīyanti. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato saṃyojanā pahīyantī”ti. Dutiyaṃ.

SN.35.55/(3). Saṃyojanasamugghātasuttaṃ
   55. “Kathaṃ nu kho, bhante, jānato, kathaṃ passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchantī”ti? “Cakkhuṃ kho, bhikkhu, anattato jānato passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphassaṃ… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchanti. Sotaṃ… ghānaṃ… jivhaṃ… kāyaṃ… manaṃ… dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchanti. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchantī”ti. Tatiyaṃ.

SN.35.56/(4). Āsavapahānasuttaṃ
   56. “Kathaṃ nu kho, bhante, jānato, kathaṃ passato āsavā pahīyantī”ti …pe… Catutthaṃ.

SN.35.57/(5). Āsavasamugghātasuttaṃ
   57. “Kathaṃ nu kho, bhante, jānato, kathaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantī”ti …pe… Pañcamaṃ.

SN.35.58/(6). Anusayapahānasuttaṃ
   58. “Kathaṃ nu kho …pe… anusayā pahīyantī”ti …pe… Chaṭṭhaṃ.

SN.35.59/(7). Anusayasamugghātasuttaṃ
   59. “Kathaṃ nu kho …pe… anusayā samugghātaṃ gacchantī”ti? “Cakkhuṃ kho, bhikkhu, anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti …pe… sotaṃ… ghānaṃ… jivhaṃ… kāyaṃ… manaṃ… dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantī”ti. Sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):