北傳:雜阿含161經 南傳:相應部24相應8經 關涉主題:其它/迦旃延的唯物論 (更新)
雜阿含161經[正聞本1845-1847經/佛光本163經](見相應/五陰誦/弟子記說)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「何所有故,何所起,何所繫著,何所見我,令諸眾生作如是見、如是說,謂:『七身非作、非作所作,非化、非化所化,不殺,不動,堅實,何等為七?所謂:地身、水身、火身、風身、樂、苦、命,此七種身非作、非作所作,非化、非化所化,不殺,不動,堅實,不轉,不變,不相逼迫,若福、若惡、若福惡,若苦、若樂、若苦樂,若士梟士首亦不逼迫,世間若命、若身,七身間間容刀往返,亦不害命,於彼無殺、無殺者,無繫、無繫者,無念、無念者,無教、無教者。』?」
  諸比丘白佛:「世尊是法根、法眼、法依……。」
  如是廣說,次第如上三經。

相應部24相應8經/大見經(見相應/蘊篇/弟子記說)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!在有什麼時,執取什麼後,執著什麼後,這樣的見生起:『有這七身,是非被作的、非被作之種類的、非被創造的、無創造者、不孕的、如山頂站立的、如石柱狀態住立的,它們不搖動、不變易、不互相加害、不足以互相[起]或樂或苦或苦樂,哪七個?地身、水身、火身、風身、樂、苦,命為第七,這七身是非被作的、非被作之種類的、非被創造的、無創造者、不孕的、如山頂站立的、如石柱狀態住立的,它們不搖動、不變易、不互相加害、不足以互相[起]或樂或苦或苦樂,凡即使以銳利的刀切斷頭,他也沒奪取任何生命,刀但就經七身的中間隨進入[D.2, 174段]。又有這一百四十萬六千六百最上首之胎、五百種業、五種業、三種業、業、半業,有六十二道、六十二中間劫、六等級人之八地、四千九百種邪命外道、四千九百種遊行者、四千九百種龍之住所、二千根、三千地獄、三十六塵界、七有想胎、七無想胎、七無結胎、七種天、七種人、七種惡鬼、七座湖、七種結節、七座斷崖又七百座斷崖、七種夢、七百種夢、八百四十萬大劫,凡愚者與賢智者們流轉輪迴後,將作苦的終結,在那裡,沒有:「我將以這個戒,或禁戒,或苦行,或梵行使未遍熟之業遍熟,或將以一再觸達使已遍熟之業作終結。」確實不是這樣,對一桶量[固定]的苦樂,對作限制的輪迴,沒有減退、增加,沒有優秀、貶抑,猶如在線球被投出時,當被解開時它就逃走[DN.2, 169段]。同樣的,愚者與賢智者當被解開時他們逃離苦樂。』呢?」
  「大德!我們的法以世尊為根本……(中略)。」
  「比丘們!在有色時,執取色後,執著色後,這樣的見生起:『有這七身,是非被作的、非被作之種類的……(中略)他們逃離苦樂。』
  在有受時……(中略)在有想時……在有諸行時……在有識時,執取識後,執著識後,這樣的見生起:『有這七身,是非被作的、非被作之種類的……(中略)他們逃離苦樂。』
  比丘們!你們怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」……(中略)
  「而凡為無常、苦、變易法,是否不執取它後,這樣的見會生起:『有這七身,是非被作的、非被作之種類的……(中略)他們逃離苦樂。』呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「凡這個所見、所聞、所覺、所識、所得、所遍求、被意所隨行都是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」……
  「……(中略)是否不執取它後,這樣的見會生起:『有這七身,是非被作的、非被作之種類的……(中略)他們逃離苦樂。』呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!當聖弟子在這些地方捨斷懷疑,捨斷苦的懷疑……(中略)捨斷導向苦滅道跡的懷疑,比丘們!這位聖弟子被稱為入流者、不墮惡趣法者、決定者正覺為彼岸者。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.24.8/(8). Mahādiṭṭhisuttaṃ
   213. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti; nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame. Ime satta kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti; nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na sopi kañci jīvitā voropeti; sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭhapurisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgavāsasate, vīse indriyasate, tiṃse nirayasate, chattiṃsarajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta ca papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi; paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṃsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī’”ti?
   Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṃ palentī’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṃ palentī’”ti. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā …pe… sukhadukkhaṃ palentī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā …pe… nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Aṭṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「七身非作、非作所作……」,南傳作「有這七身……」(sattime kāyā……),這是六師外道中浮陀‧迦旃延(pakudha kaccāyana)這一派的教義。
  「於彼無殺、無殺者,無繫、無繫者,無念、無念者,無教、無教者。」MN.76、DN.2作:「在那裡,無殺人者、屠殺者、聽者、使之聽者、所識者、使之識者。」