經號:   
   (中部150經 更新)
中部150經/頻頭城經(六處品[15])(莊春江譯)[SA.280]
  被我這麼聽聞
  有一次,在憍薩羅進行遊行的世尊與大比丘僧團一起抵達名叫頻頭城的憍薩羅婆羅門村落。
  頻頭城的婆羅門屋主們聽聞:
  「先生!在憍薩羅進行遊行的釋迦人之子、從釋迦族出家的沙門喬達摩與大比丘僧團一起已抵達頻頭城,又,對那位喬達摩尊師,有這樣的好名聲被傳播:『像這樣,那位世尊是阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊。』他以證智自作證後,告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的世代,他教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的有文字的法,他說明完全圓滿、遍純淨的梵行。又,有像那樣阿羅漢的看見,那就好了!」
  那時,頻頭城的婆羅門屋主們去見世尊。抵達後,一些向世尊問訊後,在一旁坐下;一些與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下;一些向世尊合掌鞠躬後,在一旁坐下;一些在世尊的面前告知姓名後,在一旁坐下;一些沈默地在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的那些頻頭城的婆羅門屋主們說這個:(434)
  「屋主們!如果其他外道遊行者們這麼問你們:『屋主們!什麽種類的沙門婆羅門不應該被恭敬、不應該被尊重、不應該被尊敬、不應該被供養?』屋主們!被這麼問的你們應該對那些其他外道遊行者這麼回答:『凡那些沙門婆羅門在能被眼識知的諸色上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正,像這樣的沙門婆羅門不應該被恭敬、不應該被尊重、不應該被尊敬、不應該被供養,那是什麼原因?因為,我們也在能被眼識知的諸色上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正。當我們也確實沒看見他們的這個更上的正行時,因此,那些沙門婆羅門尊師不應該被恭敬、不應該被尊重、不應該被尊敬、不應該被供養。
  凡那些沙門婆羅門在能被耳識知的諸聲音上……在能被鼻識知的諸氣味上……在能被舌識知的諸味道上……在能被身識知的諸所觸上……在能被意識知的諸法上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正,像這樣的沙門婆羅門不應該被恭敬、不應該被尊重、不應該被尊敬、不應該被供養,那是什麼原因?因為,我們也在能被眼識知的諸法上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正。當我們也確實沒看見他們的這個更上的正行時,因此,那些沙門婆羅門尊師不應該被恭敬、不應該被尊重、不應該被尊敬、不應該被供養。(435)
  屋主們!又,如果其他外道遊行者們這麼問你們:『屋主們!什麽種類的沙門婆羅門應該被恭敬、應該被尊重、應該被尊敬、應該被供養?』屋主們!被這麼問的你們應該對那些其他外道遊行者這麼回答:『凡那些沙門婆羅門在能被眼識知的諸色上是離貪者、離瞋者、離癡者;自身內有寂靜心;以身、語、意行正行,像這樣的沙門婆羅門應該被恭敬、應該被尊重、應該被尊敬、應該被供養,那是什麼原因?因為,我們在能被眼識知的諸色上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正。當我們也確實看見他們的這個更上的正行時,因此,那些沙門婆羅門尊師應該被恭敬、應該被尊重、應該被尊敬、應該被供養。
  凡那些沙門婆羅門在能被耳識知的諸聲音上……在能被鼻識知的諸氣味上……在能被舌識知的諸味道上……在能被身識知的諸所觸上……在能被意識知的諸法上是離貪者、離瞋者、離癡者;自身內有寂靜心;以身、語、意行正行,像這樣的沙門婆羅門應該被恭敬、應該被尊重、應該被尊敬、應該被供養,那是什麼原因?因為,我們在能被意識知的諸法上是未離貪者、未離瞋者、未離癡者;自身內無寂靜心;以身、語、意行正不正。當我們也確實看見他們的這個更上的正行時,因此,那些沙門婆羅門尊師應該被恭敬、應該被尊重、應該被尊敬、應該被供養。』屋主們!被這麼問的你們這麼回答那些其他外道遊行者。(436)
  屋主們!又,如果其他外道遊行者們這麼問你們:『那麼,尊者們有什麼理由(行相)、什麼類比,以那個,你們這麼說尊者們:「那些尊者確實是離貪者,或對貪調伏的行者;離瞋者,或對瞋調伏的行者;離癡者,或對癡調伏的行者。」呢?』屋主們!被這麼問的你們這麼回答那些其他外道遊行者:『因為,那些尊者們像這樣受用諸林野、荒林、邊地臥坐處,而在那裡,沒有像這樣能被眼識知的諸色:凡一一看見後會極喜樂;沒有像這樣能被耳識知的諸聲音:凡一一聽聞後會極喜樂;沒有像這樣能被鼻識知的諸氣味:凡一一嗅聞後會極喜樂;沒有像這樣能被舌識知的諸味道:凡一一嚐後會極喜樂;沒有像這樣能被身體識知的諸所觸:凡一一接觸後會極喜樂,朋友!我們有這些理由、這些類比,以那個,我們這麼說:「那些尊者確實是離貪者,或對貪調伏的行者;離瞋者,或對瞋調伏的行者;離癡者,或對癡調伏的行者。」』屋主們!被這麼問的你們這麼回答那些其他外道遊行者。」
  在這麼說時,頻頭城的婆羅門屋主們對世尊說這個:
  「太偉大了,喬達摩尊師!太偉大了,喬達摩尊師!喬達摩尊師!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被喬達摩尊師以種種法門說明。這些我們歸依喬達摩尊師、法、比丘僧團,請喬達摩尊師記得我們為優婆塞,從今天起已終生歸依。」(437)
  頻頭城經第八終了。
MN.150/(8) Nagaravindeyyasuttaṃ
   434. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nagaravindaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇānaṃ gāmo tadavasari. Assosuṃ kho nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā– “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ nagaravindaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti.
   Atha kho nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho nagaravindeyyake brāhmaṇagahapatike bhagavā etadavoca–
   435. “Sace vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ– ‘kathaṃbhūtā, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti? Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha– ‘ye te samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayampi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttari apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu… ghānaviññeyyesu gandhesu… jivhāviññeyyesu rasesu… kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu… manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttari apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha.
   436. “Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ– ‘kathaṃbhūtā, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti? Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha– ‘ye te samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhattaṃ vūpasantacittā, samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayampi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttari passataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu… ghānaviññeyyesu gandhesu… jivhāviññeyyesu rasesu… kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu… manoviññeyyesu dhammesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhattaṃ vūpasantacittā, samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā, samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā, tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttari passataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha.
   437. “Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ– ‘ke panāyasmantānaṃ ākārā, ke anvayā, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha? Addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā’ti? Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha– ‘tathā hi te āyasmanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti. Natthi kho pana tattha tathārūpā cakkhuviññeyyā rūpā ye disvā disvā abhirameyyuṃ, natthi kho pana tattha tathārūpā sotaviññeyyā saddā ye sutvā sutvā abhirameyyuṃ, natthi kho pana tattha tathārūpā ghānaviññeyyā gandhā ye ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyuṃ natthi kho pana tattha tathārūpā jivhāviññeyyā rasā ye sāyitvā sāyitvā abhirameyyuṃ, natthi kho pana tattha tathārūpā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā ye phusitvā phusitvā abhirameyyuṃ. Ime kho no, āvuso, ākārā, ime anvayā, yena mayaṃ evaṃ vadema– addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā’ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā”ti.
   Evaṃ vutte, nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ – “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate”ti.
   Nagaravindeyyasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「有何行、有何形貌、有何相(SA.208)」,南傳作「有什麼理由(行相)、什麼類比」(ke… ākārā, ke anvayā),參看MA.186/MN.47「有何行、有何智」。