經號:   
   (中部141經 更新)
中部141經/諦分別經(分別品[14])(莊春江譯)[MA.31]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在波羅奈仙人墜落處的鹿林。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!在波羅奈仙人墜落處的鹿林,無上法輪被如來阿羅漢遍正覺者轉動,不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,即:四聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,哪四個?苦聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,苦聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,苦聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,導向苦滅道跡聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明。比丘們!在波羅奈仙人墜落處的鹿林,無上法輪被如來、阿羅漢、遍正覺者轉動,不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,即:這四聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明。
  比丘們!請你們結交舍利弗、目揵連,比丘們!請你們親近舍利弗、目揵連,[兩位]比丘是賢智者、同梵行們的資助者。比丘們!猶如{來到人者}[生母],這樣是舍利弗,猶如出生者的養育者,這樣是目揵連。比丘們!舍利弗在入流果上調伏,目揵連在最上的目的上,比丘們!舍利弗能夠詳細地告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明四聖諦。」
  世尊說這個。說這個後,善逝從座位起來後進入住處。(371)
  在那裡,當世尊離該不久,尊者舍利弗召喚比丘們:
  「比丘學友們!」
  「學友!」那些比丘回答尊者舍利弗。
  尊者舍利弗說這個:
  「學友們!在波羅奈仙人墜落處的鹿林,無上法輪被如來、阿羅漢、遍正覺者轉動,不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,即:四聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,哪四個?苦聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,苦集聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,苦滅聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明,導向苦滅道跡聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明。(372)
  學友們!而什麼是苦聖諦?生是苦,老也是苦,死也是苦,愁、悲、苦、憂、絕望也是苦,凡沒得到想要的,那也是苦。以簡要:五取蘊是苦。
  學友們!而什麼是生?凡一一那些眾生中,以一一那個眾生部類的生、出生、進入[胎]、生起、生出、諸蘊的顯現、諸處的獲得,比丘們!這被稱為生。
  學友們!而什麼是老?凡一一那些眾生中,以一一那個眾生部類的老、老衰、齒落、髮白、皮皺、壽命的衰退、諸根的退化,學友們!這被稱為老。
  學友們!而什麼是死?凡一一那些眾生中,以一一那個眾生部類的過世、滅亡、崩解、消失、死亡、壽終、諸蘊的崩解、屍體的捨棄、命根斷絕,學友們!這被稱為死。像這樣,這個老與這個死,學友們!這被稱為老死。[SN.12.2]
  學友們!而什麼是愁?學友們!凡遭遇某些不幸、接觸某些苦法者的愁、憂愁、憂愁的狀態、內部的愁、內部的遍愁,學友們!這被稱為愁。
  學友們!而什麼是悲?學友們!凡遭遇某些不幸、接觸某些苦法者的悲歎、悲、哭泣、悲泣、悲歎的狀態、悲泣的狀態,學友們!這被稱為悲。
  學友們!而什麼是苦?學友們!凡身的苦、身的不合意的,身觸所生的苦、被感受不合意的,學友們!這被稱為苦。
  學友們!而什麼是憂?學友們!凡心的苦、心的不合意的,意觸所生的苦、被感受不合意的,學友們!這被稱為憂。
  學友們!而什麼是絕望?學友們!凡遭遇某些不幸、接觸某些苦法者的憂惱、絕望、憂惱的狀態、絕望的狀態,學友們!這被稱為絕望。
  學友們!而什麼是凡沒得到想要的,那也是苦?學友們!生法眾生們的這樣欲求生起:『啊!願我們不成為生法,以及,願生不對我們到來。』但這不能被想要得到。這是凡沒得到想要的,那也是苦。學友們!老法的眾生……(中略)學友們!病法的眾生……(中略)學友們!死法的眾生……(中略)學友們!愁、悲、苦、憂、絕望法眾生們的這樣欲求生起:『啊!願我們不成為愁、悲、苦、憂、絕望法,以及願愁、悲、苦、憂、絕望不對我們到來。』但這不能被想要得到。這也是凡沒得到想要的,那也是苦。
  學友們!而什麼是總括之,五取蘊是苦?即:色取蘊、受取蘊、想取蘊、行取蘊、識取蘊,學友們!這些被稱為總括之,五取蘊是苦。
  學友們!這被稱為苦聖諦。(373)
  學友們!而什麼是苦集聖諦?凡這個導致再有的、與歡喜及貪俱行的、到處歡喜的渴愛,即:欲的渴愛、有的渴愛、無有的渴愛,學友們!這被稱為苦集聖諦。(374)
  學友們!而什麼是苦滅聖諦?凡正是那個渴愛的無餘褪去與滅、捨棄、斷念、解脫、無阿賴耶,學友們!這被稱為苦滅聖諦。
  學友們!而什麼是導向苦滅道跡聖諦?就是這八支聖道;即:正見、正志、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。
  學友們!而什麼是正見?學友們!在苦上之智,在苦集上之智,在苦滅上之智,在導向苦滅道跡上之智,學友們!這被稱為正見。
  學友們!而什麼是正志?離欲的意向無惡意的意向無加害的意向,學友們!這被稱為正志。
  學友們!而什麼是正語?妄語的戒絕、離間語的戒絕、粗惡語的戒絕、雜穢語的戒絕,學友們!這被稱為正語。
  學友們!而什麼是正業?殺生的戒絕、未被給與的拿取的戒絕、邪淫的戒絕,學友們!這被稱為正業。
  學友們!而什麼是正命?學友們!這裡,聖弟子捨斷邪命後,以正命營生,學友們!這被稱為正命。
  學友們!而什麼是正精進?學友們!這裡,比丘為了未生起的惡不善法之不生起使意欲生起、努力、發動活力、盡心、勤奮;為了已生起的惡不善法之捨斷使意欲生起、努力、發動活力、盡心、勤奮;為了未生起的善法之生起使意欲生起、努力、發動活力、盡心、勤奮;為了已生起的諸善法之存續、不忘失、增大、成滿、修習圓滿使意欲生起、努力、發動活力、盡心、勤奮,學友們!這被稱為正精進。
  學友們!而什麼是正念?學友們!這裡,比丘在身上隨看身地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後;在諸受上隨看受地住……(中略)在心上隨看心地住……(中略)在諸法上隨看法地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後,學友們!這被稱為正念。
  學友們!而什麼是正定?學友們!這裡,比丘就從離諸欲後,從離諸不善法後,進入後住於有尋、有伺,離而生喜、樂的初禪;從尋與伺的平息,自身內的明淨心的專一性,進入後住於無尋、無伺,定而生喜、樂的第二禪;從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,進入後住於這聖弟子宣說:『他是平靜、具念、住於樂者』的第三禪;從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪,學友們!這被稱為正定。
  學友們!這被稱為導向苦滅道跡聖諦。
  學友們!在波羅奈仙人墜落處的鹿林,無上法輪被如來、阿羅漢、遍正覺者轉動,不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,即:這四聖諦的告知、教導、使知、建立、開顯、解析、闡明。」
  尊者舍利弗說這個,悅意的那些比丘歡喜尊者舍利弗所說。(375)
  諦分別經第十一終了。
MN.141/(11) Saccavibhaṅgasuttaṃ
   371. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ– catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ yadidaṃ– imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
   “Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā, evaṃ sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādetā, evaṃ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe. Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātun”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
   372. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi– “āvuso, bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–
   “Tathāgatena, āvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ– catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
   373. “Katamañcāvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ; saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
   “Katamā cāvuso, jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccatāvuso– ‘jāti’”.
   “Katamā cāvuso, jarā? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccatāvuso– ‘jarā’”.
   “Katamañcāvuso, maraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālaṃkiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṃ vuccatāvuso– ‘maraṇaṃ’”.
   “Katamo cāvuso, soko? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko, ayaṃ vuccatāvuso ‘soko’”.
   “Katamo cāvuso, paridevo? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, ayaṃ vuccatāvuso– ‘paridevo’”.
   “Katamañcāvuso, dukkhaṃ? Yaṃ kho, āvuso, kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso– ‘dukkhaṃ’”.
   “Katamañcāvuso, domanassaṃ? Yaṃ kho, āvuso, cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso– ‘domanassaṃ’”.
   “Katamo cāvuso, upāyāso? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, ayaṃ vuccatāvuso– ‘upāyāso’”.
   “Katamañcāvuso, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ? Jātidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati– ‘aho vata, mayaṃ na jātidhammā assāma; na ca, vata, no jāti āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi– ‘yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ’. Jarādhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ …pe… byādhidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ… maraṇadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati– ‘aho vata, mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma na ca, vata, no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun’ti Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi– ‘yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ’”.
   “Katame cāvuso, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccantāvuso– ‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’. Idaṃ vuccatāvuso– ‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ’”.
   374. “Katamañcāvuso, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ– kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā idaṃ vuccatāvuso– ‘dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ’”.
   “Katamañcāvuso, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, idaṃ vuccatāvuso– ‘dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ’”.
   375. “Katamañcāvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
   “Katamācāvuso, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, āvuso, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammādiṭṭhi’”.
   “Katamo cāvuso, sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammāsaṅkappo’”.
   “Katamā cāvuso, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammāvācā’”.
   “Katamo cāvuso, sammākammantī? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, ayaṃ vuccatāvuso – ‘sammākammanto’”.
   “Katamo cāvuso, sammā-ājīvo? Idhāvuso, ariyasāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammā-ājīvo’”.
   “Katamo cāvuso, sammāvāyāmo? Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammāvāyāmo’”.
   “Katamā cāvuso, sammāsati? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammāsati’”.
   “Katamo cāvuso, sammāsamādhi? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiyaṃ jhānaṃ… viharati, ayaṃ vuccatāvuso– ‘sammāsamādhi’. Idaṃ vuccatāvuso– ‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ’”.
   “Tathāgatenāvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ– imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamman”ti.
   Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.
   Saccavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ ekādasamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「最上真際(MA.31);成第一義(AA)」,南傳作「在最上的目的上」(uttamatthe),智髻比丘長老英譯為「為無上的目標」(for the supreme goal)。按:《破斥猶豫》說,尊者舍利弗照顧(saṅgaṇhanto)在自己或他人面前出家者到須陀洹狀態後要他們各自生起更高的道(uparimagge nibbattessantī’’ti),對他們成為無期待的,他教誡其他新的,而尊者目揵連對三個較低果位的達到者不來到無期待的,直到達到阿羅漢果(大意)。