經號:   
   (中部119經 更新)
中部119經/身至念經(逐步品[12])(莊春江譯)[MA.81]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  那時,當眾多比丘餐後已從施食返回,在講堂共坐聚集時,這個談論中間出現:「不可思議啊,學友未曾有啊,學友!這個身至念修習、已多作,多麼有大果、大效益多麼被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者說。」但這件事,這個那些比丘的談論中間被中斷。
  那時,世尊傍晚時,從獨坐出來,去講堂。抵達後,在設置的座位坐下。坐下後,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!現在,在這裡為了什麼談論共坐聚集呢?還有,你們的談論中間被中斷的是什麼?」
  「大德!這裡,當我們餐後已從施食返回,在講堂共坐聚集時,這個談論中間出現:『不可思議啊,學友!未曾有啊,學友!這個身至念已修習、已多作,多麼有大果、大效益多麼被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者說。』大德!這是我們談論中間被中斷的,然後世尊抵達。」(153)
  「比丘們!怎樣已修習與怎樣已多作身至念,有大果、大效益呢?
  比丘們!這裡,到林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘坐下,盤腿後,定置端直的身體,建立面前的念後他只具念地吸氣、只具念地呼氣:當吸氣長時,知道:『我吸氣長。』或當呼氣長時,知道:『我呼氣長。』或當吸氣短時,知道:『我吸氣短。』或當呼氣短時,知道:『我呼氣短。』學習:『經驗一切身地,我將吸氣。』學習:『經驗一切身地,我將呼氣。』學習:『使身行寧靜地,我將吸氣。』學習:『使身行寧靜地,我將呼氣。』當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!當比丘行走時,知道:『我行走。』當站著時,知道:『我站著。』當坐著時,知道:『我坐著。』當躺著時,知道:『我躺著。』又或如是如是他的身體被朝向,如是如是知道它。當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘在前進後退時是正知的行為者;在前視環視時是正知的行為者;在[肢體]屈伸時是正知的行為者;在大衣、鉢、衣服的受持時是正知的行為者;在飲、食、嚼、嚐時是正知的行為者;在大小便動作時是正知的行為者;在行、住、坐、臥、清醒、語、默狀態時是正知的行為者。當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘就這個身體從腳掌之上,從髮梢之下,皮膚為邊界,有種種種類不淨充滿的,省察:『在這個身體中有頭髮、體毛、指甲、牙齒、皮膚、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、腎臟、心臟、肝臟、肋膜、脾臟、肺臟、腸子、腸間膜、胃、糞便、膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪、眼淚、油脂、唾液、鼻涕、關節液、尿。』
  比丘們!猶如兩端開口的袋子有種種穀物充滿的,即:山米(粳米)、紅米、綠豆,豌豆,胡麻,白米,有眼的男子釋出後省察它:『這些是山米,這些是紅米,這些是綠豆,這些是豌豆,這些是胡麻,這些是白米。』同樣的,比丘們!比丘就這個身體從腳掌之上,從髮梢之下,皮膚為邊界,有種種種類不淨充滿的,省察:『在這個身體中有頭髮、體毛、指甲、牙齒、皮膚、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、腎臟、心臟、肝臟、肋膜、脾臟、肺臟、腸子、腸間膜、胃、糞便、膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪、眼淚、油脂、唾液、鼻涕、關節液、尿。』當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘就這個身體如是住立的、如是定置的從界省察:『在這身體中有地界、水界、火界、風界。』
  比丘們!猶如熟練的屠牛夫或屠牛夫的徒弟,殺牛後,一片一片地分解後,坐在大的十字路口。同樣的,比丘們!比丘就這個身體如是住立的、如是定置的從界省察:『在這身體中有地界、水界、火界、風界。』當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!猶如比丘看見被捨棄在墓地的遺骸:已死一天,或已死二天,或已死三天,腫脹的、青瘀的、生膿爛的,他就這個身體比較:『這個身體也有這樣的法,將成為這樣的,未超越這樣的。』當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!猶如比丘看見被捨棄在墓地的遺骸:被烏鴉吃著,或被鷹吃著,或被禿鷹吃著,或被蒼鷺吃著,或被狗吃著,或被虎吃著,或被豹吃著,或被狐狼吃著,或被許多種生出的蟲吃著,他就這個身體比較:『這個身體也有這樣的法,將成為這樣的,未超越這樣的。』當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!猶如比丘看見被捨棄在墓地的遺骸:有血肉的、連結筋的骨鎖……(中略)無肉染血的、連結筋的骨鎖……(中略)離血肉的、連結筋的骨鎖……(中略)離連結的、四面八方散亂的骸骨:手骨一處,腳骨一處,腳踝骨一處,小腿骨一處,大腿骨一處,腰骨一處,肋骨一處,脊椎骨一處,肩骨一處,頸骨一處,顎骨一處,齒骨一處,頭蓋骨一處,他就這個身體比較:『這個身體也有這樣的法,將成為這樣的,未超越這樣的。』當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!猶如比丘看見被捨棄在墓地的遺骸,類似螺貝顏色的白骨……(中略)堆積過一年的骨骸……(中略)腐敗變成粉末的骨骸,他就這個身體比較:『這個身體也有這樣的法,將成為這樣的,未超越這樣的。』當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。(154)
  再者,比丘們!比丘就從離諸欲後……(中略)進入後住於……的初禪,他以離而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被離而生喜、樂佈滿的。比丘們!猶如熟練的浴僕或浴僕的徒弟在銅皿中撒佈沐浴粉後,以水一一澆注地混合,那個這沐浴粉團成為跟隨濕潤的、到達濕潤的,且內外被濕潤遍佈無漏出。同樣的,比丘們!比丘以離而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被離而生喜、樂佈滿的。當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘從尋與伺的平息……(中略)進入後住於……的第二禪,他以定而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被定而生喜、樂佈滿的。比丘們!猶如有湧泉的深水池,它在東方既沒有水的入口,在西方也沒有水的入口,在北方也沒有水的入口,在南方也沒有水的入口,且天不經常適當地隨給與水流,那時,冷水水流就從那個水池湧出後,以冷水使那個水池滿溢、灌滿、充滿、遍滿,那個水池沒有任何不被冷水佈滿的。同樣的,比丘們!比丘以定而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被定而生喜、樂佈滿的。當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘以喜的褪去……(中略)進入後住於……的第三禪,他以無喜的樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被無喜的樂佈滿的。比丘們!猶如在青蓮池中,或在紅蓮池中,或在白蓮池中,一些在水中生的、在水中長的、跟隨水沈在裡面養育的青蓮或紅蓮或白蓮,那些從頂端直到根為止被冷水滿溢、灌滿、充滿、遍滿,那個全部青蓮或紅蓮或白蓮沒有任何不被冷水佈滿的。同樣的,比丘們!比丘以無喜的樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被無喜的樂佈滿的。當他住於這樣不放逸……(中略)比丘們!這樣,比丘修習身至念。
  再者,比丘們!比丘從樂的捨斷……(中略)進入後住於……的第四禪,他以遍純淨的、皎潔的心就這個身佈滿後而坐,他的全身沒有任何不被遍純淨的、皎潔的心佈滿的。比丘們!猶如男子以白衣包含頭地裹覆後而坐,他的全身沒有任何不被白衣佈滿的。同樣的,比丘們!比丘以遍純淨的、皎潔的心就這個身佈滿後而坐,他的全身沒有任何不被遍純淨的、皎潔的心佈滿的。當他住於這樣不放逸、熱心、自我努力時,凡依附家的憶念、意向,那些被捨斷,以那些的捨斷,內心就住立、平靜、成為專一的、入定,比丘們!這樣,比丘修習身至念。(155)
  比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,就已包含凡任何明的一部分的諸善法。比丘們!猶如對凡任何以心遍滿大海者[AN.1.563],對他,就已包含凡任何到大海的小河川。同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,就已包含凡任何明的一部分的諸善法。
  比丘們!對凡任何身至念未修習、未多作者,對他,魔得到機會,對他,魔得到對象(所緣)。比丘們!猶如男子丟重石塊入濕泥土堆中,比丘們!你們怎麼想它:是否那個重石塊在濕泥土堆中得到機會呢?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念未修習、未多作者,對他,魔得到機會,對他,魔得到對象。
  比丘們!猶如有乾枯柴,那時,男子拿取火的上鑽木後到來:『我將使火生起,我將顯現火。』比丘們!你們怎麼想它:是否那位男子拿取火的上鑽木後,當鑽那個乾枯柴時,使火生起、顯現火呢?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念未修習、未多作者,對他,魔得到機會,對他,魔得到對象。
  比丘們!猶如有空的、空虛的水瓶被放置在托架上,那時,男子擔水(拿水擔)後走來,比丘們!你們怎麼想它:是否那位男子得到水的卸下呢?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念未修習、未多作者,對他,魔得到機會,對他,魔得到對象。(156)
  比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,魔不得到機會,對他,魔不得到對象。比丘們!猶如男子在全心材製的門閂上丟輕線球,比丘們!你們怎麼想它:是否那位男子對那個輕線球在全心材製的門閂上得到機會呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,魔不得到機會,對他,魔不得到對象。
  比丘們!猶如有濕的、帶汁的柴,那時,男子拿取火的上鑽木後到來:『我將使火生起,我將顯現火。』比丘們!你們怎麼想它:是否那位男子拿取火的上鑽木後,當鑽那個濕的、帶汁的柴時,使火生起、顯現火呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,魔不得到機會,對他,魔不得到對象。
  比丘們!猶如有滿滿的、水滿到能被烏鴉喝飲的水瓶放置在托架上,那時,男子擔水後走來,比丘們!你們怎麼想它:是否那位男子得到水的卸下呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,對他,魔不得到機會,對他,魔不得到對象。(157)
  比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,他為了神通的作證使心轉向任何能被神通作證的法,在處一一存在時,{他在那裡}[都一一在那裡-MN.73]達成有能力見證的狀態。比丘們!猶如有滿滿的、水滿到能被烏鴉喝飲的水瓶放在固定架上,每當有力氣的男子旋轉它,水溢出(到來)?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,他為了神通的作證使心轉向任何能被神通作證的法,在處一一存在時,都一一在那裡達成有能力見證的狀態。
  比丘們!猶如在平地上有滿滿的、水滿到能被烏鴉喝飲的、四周堤防圍住(繫縛)的蓮花池,每當有力氣的男子放開那個堤防,水溢出?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,他為了神通的作證使心轉向任何能被神通作證的法,在處一一存在時,都一一在那裡達成有能力見證的狀態。
  比丘們!猶如在平整地面十字路口處有已套上軛住立的、鞭子已放置的駿馬車,熟練的御者、馴馬師登上它後,以左手拿起繮繩、右手拿起鞭子後,去想要之處:凡想要的,使之前去,也使之回來。同樣的,比丘們!對凡任何身至念已修習、已多作者,他為了神通的作證使心轉向任何能被神通作證的法,在處一一存在時,都一一在那裡達成有能力見證的狀態。(158)
  比丘們!在身至念被熟習、被修習、被多作,被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力時,十種效益能被預期:
  成為不喜樂與喜樂的征服者,不喜樂不征服他,打勝已生起的不喜樂後而住。
  成為恐怖與害怕的征服者,恐怖與害怕不征服他,打勝已生起的恐怖與害怕後而住。
  成為寒的、暑的、飢的、渴的、與虻蚊風烈日蛇的接觸的、辱罵的、誹謗說話方式(語路)的忍耐者,成為已生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的、奪命的身體感受的忍住之類者。
  成為增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。
  他體驗各種神通種類:是一個後變成多個,又,是多個後變成一個;現身……(中略)以身體行使自在直到梵天世界。
  以清淨、超越常人的天耳界,聽到二者的聲音:「天與人,以及在遠處、近處。」
  對其他眾生、其他個人以心熟知心後知道:有貪的心為『有貪的心』,離貪的心……(中略)有瞋的心……離瞋的心……有癡的心……離癡的心……收斂的心……散亂的心……廣大的心……未廣大的心……更上的心……無更上的心……得定的心……未得定的心……已解脫的心……知道未解脫的心為『未解脫的心』。
  他回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生……(中略)像這樣,回憶許多有行相的、有境遇的前世住處。
  以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生。
  以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。
  比丘們!在身至念被熟習、被修習、被多作,被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力時,這十種效益能被預期。」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(159)
  身至念經第九終了。
MN.119/(9) Kāyagatāsatisuttaṃ
   153. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– “acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā”ti. Ayañca hidaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippakatā hoti, atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Idha bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– ‘acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā’ti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti.
   154. “Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatāsati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati; dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānāti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati– ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṃ– sālīnaṃ vīhīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ, tamenaṃ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya– ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati– ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati– ‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati– ‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati– ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-anatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ kaṅkehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ byagghehi vā khajjamānaṃ dīpīhi vā khajjamānaṃ siṅgālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati– ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-anatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ …pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena gopphakaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ aññena phāsukaṭṭhikaṃ aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena dantaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati– ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-anatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ– aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati– ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-anatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   155. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ; devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
   156. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā. Seyyathāpi, bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā phuṭo, antogadhāvāssa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā.
   “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi bhikkhave, puriso garukaṃ silāguḷaṃ allamattikāpuñje pakkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu taṃ garukaṃ silāguḷaṃ allamattikāpuñje labhetha otāran”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya– ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “Evaṃ bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko ritto tuccho ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ”.
   157. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lahukaṃ suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake pakkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso taṃ lahukaṃ suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake labhetha otāran”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya– ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ”.
   158. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, ta tatre sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati-āyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āviñcheyya, āgaccheyya udakan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā so, yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati-āyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge caturassā pokkharaṇī assa āḷibandhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āḷiṃ muñceyya āgaccheyya udakan”ti? “Evaṃ bhante”. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati-āyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo; tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyāpi paccāsāreyyāpi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati-āyatane”.
   159. “Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya dasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Aratiratisaho hoti, na ca taṃ arati sahati, uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya viharati.
   “Bhayabheravasaho hoti, na ca taṃ bhayabheravaṃ sahati, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya viharati.
   “Khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti.
   “Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
   “So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccānubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāvaṃ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
   “Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca …pe….
   “Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ …pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sa-uttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ti pajānāti.
   “So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
   “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
   “Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
   “Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime dasānisaṃsā pāṭikaṅkhā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Kāyagatāsatisuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「隨其身行(MA.81)」,南傳作「又或如是如是他的身體被朝向」(Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti),智髻比丘長老英譯為「隨無論他的身體如何被處置」(…accordingly however his body is disposed)。