經號:   
   (中部115經 更新)
中部115經/多界經(逐步品[12])(莊春江譯)[MA.181]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!凡任何害怕生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者;凡任何禍害生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者;凡任何災禍生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者。比丘們!猶如從蘆葦屋或茅草屋放出的火,也燃燒全面塗抹的、無風的、關閉門閂的、關閉窗戶的重閣。同樣的,比丘們!凡任何害怕生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者;凡任何禍害生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者;凡任何災禍生起,那些全部從愚者生起,非從賢智者。比丘們!像這樣,愚者是有恐懼的,賢智者是無恐懼的;愚者是有禍害的,賢智者是無禍害的;愚者是有災禍的,賢智者是無災禍的。比丘們!害怕不是從賢智者,禍害不是從賢智者,災禍不是從賢智者[AN.3.1]。比丘們!因此,在這裡,『我們將成為賢智者、考察者。』比丘們!應該被你們這麼學。
  在這麼說時,尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!什麼情形『比丘是賢智者、考察者』是適當的言語呢?」
  「阿難!當比丘是界的熟練者、處的熟練者、緣起的熟練者、可能不可能的熟練者時,阿難!這個情形『比丘是賢智者、考察者』是適當的言語。」(124)
  「大德!那麼,什麼情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語呢?」
  「阿難!有這十八界:眼界、色界、眼識界、耳界、聲音界、耳識界、鼻界、氣味界、鼻識界、舌界、味道界、舌識界、身界、所觸界、身識界、意界法界意識界,阿難!當知道、看到這十八界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,還會有其它法門,如是『比丘是界的熟練者』是適當的言語嗎?」
  「阿難!會有。阿難!有這六界:地界、水界、火界、風界、虛空界、識界,阿難!當知道、看到這六界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,還會有其它法門,如是『比丘是界的熟練者』是適當的言語嗎?」
  「阿難!會有。阿難!有這六界:樂界、苦界、喜悅界、憂界、平靜界、無明界,阿難!當知道、看到這六界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,還會有其它法門,如是『比丘是界的熟練者』是適當的言語嗎?」
  「阿難!會有。阿難!有這六界:欲界、離欲界、惡意界、無惡意界、加害界、無加害界,阿難!當知道、看到這六界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」(125)
  「大德!那麼,還會有其它法門,如是『比丘是界的熟練者』是適當的言語嗎?」
  「阿難!會有。阿難!有這三界:欲界、色界、無色界,阿難!當知道、看到這三界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,還會有其它法門,如是『比丘是界的熟練者』是適當的言語嗎?」
  「阿難!會有。阿難!有這二界:有為界、無為界,阿難!當知道、看到這二界時,阿難!這個情形『比丘是界的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,什麼情形『比丘是處的熟練者』是適當的言語呢?」
  「阿難!有這六內外處:就眼與色、耳與聲音、鼻與氣味、舌與味道、身與所觸、意與法,阿難!當知道、看到這六內外處時,阿難!這個情形『比丘是處的熟練者』是適當的言語。」
  「大德!那麼,什麼情形『比丘是緣起的熟練者』是適當的言語呢?」
  「阿難!這裡,比丘這麼知道:『在這個存在時那個存在,以這個的生起那個生起。在這個不存在時那個不存在,以這個的滅那個被滅,即:以無明為緣有諸行(而諸行存在);以行為緣有識;以識為緣有名色;以名色為緣有六處;以六處為緣有觸;以觸為緣有受;以受為緣有渴愛;以渴愛為緣有取;以取為緣有有;以有為緣有生;以生為緣有老死、愁、悲、苦、憂、絕望生成,這樣是這整個苦蘊的集。但就以無明的無餘褪去與滅有行滅;以行滅有識滅;以識滅有名色滅;以名色滅有六處滅;以六處滅有觸滅;以觸滅有受滅;以受滅有渴愛滅;以渴愛滅有取滅;以取滅有有滅;以有滅有生滅;以生滅而老死、愁、悲、苦、憂、絕望被滅,這樣是這整個苦蘊的滅。』阿難!這個情形『比丘是緣起的熟練者』是適當的言語。」(126)
  「大德!那麼,什麼情形『比丘是可能不可能的熟練者』是適當的言語呢?」
  「阿難!這裡,比丘知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人認為任何行為常,這不存在可能性。』而知道:『這存在可能性:凡一般人認為任何行為常,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人認為任何行為樂,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人認為任何行為樂,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人認為任何法為我,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人認為任何法為我,這存在可能性。』(127)
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人奪取母親的生命,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人奪取母親的生命,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人奪取父親的生命……(中略)奪取阿羅漢的生命,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人奪取阿羅漢的生命,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人惡心使如來流血(使如來的血生起),這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人惡心使如來流血,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人分裂僧團,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人分裂僧團,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡見具足之人指定其他大師,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡一般人指定其他大師,這存在可能性。』(128)
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡在一個世間界中同時出現兩位阿羅漢、遍正覺者,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡在一個世間界中出現一位阿羅漢、遍正覺者,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡在一個世間界中同時出現兩位轉輪王,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡在一個世間界中出現一位轉輪王,這存在可能性。』(129)
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡有女阿羅漢、遍正覺者,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡有男阿羅漢、遍正覺者,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡有女轉輪王,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡有男轉輪王,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡女子作帝釋位……作魔王位……作梵天位,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡男子作帝釋位……作魔王位……作梵天位,這存在可能性。』(130)
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡身惡行者的想要的、喜愛的、合意的果報生起,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡身惡行者的不想要的、非所愛的、不合意的果報生起,這存在可能性。』知道:『這是無可能性、無機會的:凡語惡行……(中略)意惡行者的想要的、喜愛的、合意的果報生起,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡語惡行……(中略)意惡行者的不想要的、非所愛的、不合意的果報生起,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡身善行者的不想要的、非所愛的、不合意的果報生起,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡身善行者的想要的、喜愛的、合意的果報生起,這存在可能性。』知道:『這是無可能性、無機會的:凡語善行……(中略)意善行者的不想要的、非所愛的、不合意的果報生起,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡語善行……(中略)意善行者的想要的、喜愛的、合意的果報生起,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡具備身惡行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡具備身惡行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣下界、地獄,這存在可能性。』知道:『這是無可能性、無機會的:凡具備語惡行者……(中略)凡具備意惡行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡具備語惡行者……(中略)凡具備意惡行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,這存在可能性。』
  知道:『這是無可能性、無機會的:凡具備身善行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡具備身善行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,這存在可能性。』知道:『這是無可能性、無機會的:凡具備語善行者……(中略)凡具備意善行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,這不存在可能性。』知道:『這存在可能性:凡具備語善行者……(中略)凡具備意善行者,以那個因、以那個緣,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,這存在可能性。』
  阿難!這個情形『比丘是可能不可能的熟練者』是適當的言語。」(131)
  在這麼說時,尊者阿難對世尊說這個:
  「不可思議啊,大德!未曾有啊,大德!大德!這個法的教說的名稱是什麼?」
  「阿難!因此,在這裡,這個法的教說,請你憶持它為『多界的』;請你也憶持它為『四輪』;請你也憶持它為『法鏡』;請你也憶持它為『不死之鼓』;請你也憶持它為『戰鬥中無上的勝利』。」
  世尊說這個,悅意的尊者阿難歡喜世尊的所說。(132)
  多界經第五終了。
MN.115/(5) Bahudhātukasuttaṃ
   124. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi dahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito; sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; sa-upasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo. Tasmātiha, bhikkhave, ‘paṇḍitā bhavissāma vīmaṃsakā’ti– evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
   Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṃsako’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti– ettāvatā kho, ānanda, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṃsako’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   125. “Kittāvatā pana, bhante, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Aṭṭhārasa kho imā, ānanda, dhātuyo– cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. Imā kho, ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo– pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo– sukhadhātu dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Chayimā, ānanda, dhātuyo– kāmadhātu, nekkhammadhātu, byāpādadhātu, abyāpādadhātu, vihiṃsādhātu avihiṃsādhātu. Imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Tisso imā, ānanda, dhātuyo– kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Imā kho, ānanda, tisso dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Siyā, ānanda. Dve imā, ānanda, dhātuyo– saṅkhatādhātu, asaṅkhatādhātu. Imā kho, ānanda, dve dhātuyo yato jānāti passati– ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   126. “Kittāvatā pana, bhante, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Cha kho panimāni, ānanda, ajjhattikabāhirāni āyatanāni– cakkhuceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. Imāni kho, ānanda, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati– ettāvatā kho, ānanda, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   “Kittāvatā pana, bhante, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti– ‘imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ– avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’. Ettāvatā kho, ānanda, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   127. “Kittāvatā pana, bhante, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti, ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.
   128. “‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya …pe… arahantaṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano saṅghaṃ bhindeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.
   129. “‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.
   130. “‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī sakkattaṃ kareyya mārattaṃ kareyya… brahmattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso sakkattaṃ kareyya… mārattaṃ kareyya… brahmattaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.
   131. “‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritassa …pe… yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīduccaritassa …pe… yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatīti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritassa …pe… yaṃ manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīsucaritassa …pe… yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.
   “‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṃ manosucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṃ manosucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. Ettāvatā kho, ānanda, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
   132. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Konāmo ayaṃ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṃ, ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ ‘bahudhātuko’tipi naṃ dhārehi, ‘catuparivaṭṭo’tipi naṃ dhārehi, ‘dhammādāso’tipi naṃ dhārehi, ‘amatadundubhī’tipi naṃ dhārehi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’tipi naṃ dhārehī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Bahudhātukasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「遭事(MA.181)」,南傳作「禍害」(upaddavā,另譯為「禍;害;橫災;困厄」),智髻比丘長老英譯為「麻煩」(trouble, MN.115),菩提比丘長老英譯為「災難」(calamities, AN.3.1)。按:《破斥猶豫》、《滿足希求》都以「非一境性行相(anekaggatākāro)解說。恐懼則以「心的恐懼」(cittutrāso)解說,災禍則以「被逼煩惱的行相,到處黏著的行相」(upasaṭṭhākāro tattha tattha lagganākāro)解說。
  「破壞聖眾(MA.181)」,南傳作「分裂僧團」(saṅghaṃ bhindeyya),智髻比丘長老英譯為「引起僧團分裂」(cause a schism in the Saṅgha)。
  「從外求尊(MA.181)」,南傳作「指定其他大師」(aññaṃ satthāraṃ uddiseyya),智髻比丘長老英譯為「會認可其他老師」(could acknowledge another teacher)。
  「四品(MA.181)」,南傳作「四輪」(catuparivaṭṭotipi),智髻比丘長老英譯為「四個輪環」(The Four Cycles)。按:《破斥猶豫》以「界、處、緣起、可能不可能」解說(此即經文所說賢智者、考察者的四個要件)。