經號:   
   (中部105經 更新)
中部105經/善星經(天臂品[11])(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在毘舍離大林重閣講堂。
  當時,完全智被眾多比丘在世尊的面前記說
  「我們了知:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』」
  離車人之子善星聽聞:
  「聽說完全智被眾多比丘在世尊的面前記說:『我們了知:「出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。」』」
  那時,離車人之子善星去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的離車人之子善星對世尊說這個:
  「大德!這被我聽聞:『完全智被眾多比丘在世尊的面前記說:「我們了知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』」』大德!凡那些比丘在世尊的面前記說完全智:『我們了知:「出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。」』者,大德!是否那些比丘正確地記說完全智?或者,在這裡,有一些比丘以增上慢記說完全智?」(55)
  「善星!凡那些比丘在我面前記說完全智:『我們了知:「出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。」』者,在這裡,有一些比丘正確地記說完全智,但,這裡,有一些比丘也以增上慢記說完全智。善星!在那裡,凡那些比丘正確地記說完全智者,他們的那個正是像這樣,善星!但,凡那些比丘以增上慢記說完全智者,在那裡,如來這麼想:『我將為他們教導法。』善星!但,在這裡,如來這麼想:『我將為他們教導法。』然而,這裡,一些無用的男子一再地準備問題後,來見如來後詢問,善星!在那裡,連凡如來這麼想:『我將為他們教導法。』那個[想法]也有變異。」
  「世尊!是為了這個的適當時機,善逝!是為了這個的適當時機:凡如果世尊教導法。聽聞世尊的[教說]後,比丘們將憶持。」
  「善星!那樣的話,你要聽!你要好好作意!我將說。」
  「是的,大德!」離車人之子善星回答世尊。
  世尊說這個:(56)
  「善星!有這五種欲,哪五種?能被眼識知的、想要的、喜愛的、合意的、可愛形色的、伴隨欲的、誘人的諸色,能被耳識知……的諸聲音……(中略)能被鼻識知……的諸氣味……能被舌識知……的諸味道……能被身識知的、想要的、喜愛的、合意的、可愛形色的、伴隨欲的、誘人的諸所觸,善星!這些被稱為五種欲。(57)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是志向世間物質者,善星!志向世間物質男子個人的那個(種)相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個(種)隨法,也親近那位(種)男子,以及以那個來到幸福,而且,當說不動的關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使了知的心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福。善星!猶如男子是自己的村落或城鎮久離者,他看見某位從自己的村落或城鎮離開不久的男子,他詢問那位男子那個村落或城鎮的平安情況、豊饒情況、少病情況,那位男子講述那個村落或城鎮的平安情況、豊饒情況、少病情況。善星!你怎麼想它:是否那個男子對那位男子的[講述]想要聽、傾耳、使了知的心現起,親近那位男子,以及以那個來到幸福呢?」
  「是的,大德!」
  「同樣的,善星!這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是志向世間物質者,善星!志向世間物質男子個人的那個相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個隨法,也親近那種男子,以及以那個來到幸福,而且,當說不動關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使諸了知對心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福,他應該被這麼知道:『男子個人是與不動的結離結縛者、志向世間物質者。』(58)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是志向不動者,善星!志向不動男子個人的那個相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個隨法,也親近那位男子,以及以那個來到幸福,而且,當說世間物質關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使諸了知對心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福。善星!猶如從接合處散落的枯葉是綠色狀態的不能夠者。同樣的,善星!志向不動男子個人的凡諸世間物質結,那些已散落,他應該這麼被知:『男子個人是與世間物質結離結縛者、志向不動者。』(59)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是志向無所有處者,善星!志向無所有處男子個人的那個相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個隨法,也親近那位男子,以及以那個來到幸福,而且,當說不動關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使諸了知對心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福。善星!猶如破碎為二的大岩石 是不能復原的。同樣的,善星!志向無所有處男子個人的凡諸不動結,那些已破碎,他應該這麼被知:『男子個人是與不動的結離結縛者、志向無所有處者。』(60)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是志向非想非非想處者,善星!志向非想非非想處男子個人的那種相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個隨法,也親近那位男子,以及以那個來到幸福,而且,當說無所有處關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使諸了知對心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福。善星!猶如已吃過美食男子的吐出,善星!你怎麼想它:是否那位男子在那個食物上再有食慾呢?」
  「大德!這確實不是,那是什麼原因?大德!因為那個食物被認定為噁心的(厭逆的)。」
  「同樣的,善星!志向非想非非想處男子個人的凡諸無所有處結,那些已吐出,他應該這麼被知:『男子個人是與無所有處結離結縛者、志向非想非非想處者。』(61)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位男子個人是正確志向涅槃者,善星!正確志向涅男子個人的那個相稱的談論住立,同時也隨尋思、隨伺察那個隨法,也親近那種男子,以及以那個來到幸福,而且,當說非想非非想處關聯的談論時,不想要聽、不傾耳、不使諸了知對心現起,不親近那位男子,也不以那個來到幸福。善星!猶如頂端已切斷的棕櫚樹不能夠再成為生長處。同樣的,善星!正確志向涅槃男子個人的凡諸非想非非想處結,那些根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹成為非有為未來不生之物,他應該這麼被知:『男子個人是與非想非非想處結離結縛者、正確志向涅槃者。』(62)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位比丘這麼想:『渴愛被沙門說為箭,無明毒害以意欲貪、惡意腐敗(破壞),我的那個渴愛箭已捨斷,無明毒害已消除,我是正確志向涅槃者。』如果是這樣有慢者、存在不真實者,他從事凡對正確志向涅槃者不適當的:以眼從事不適當的色之看見;以耳從事不適當的聲音;以鼻從事不適當的氣味;以舌從事不適當的味道;以身從事不適當的所觸;以意從事不適當的法。當他以眼從事不適當的色之看見;以耳從事不適當的聲音;以鼻從事不適當的氣味;以舌從事不適當的味道;以身從事不適當的所觸;以意從事不適當的法時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心遭受死亡,或死亡程度的苦。
  善星!猶如男子被塗有厚厚毒藥的箭射中,朋友、同事、親族、血親為他雇用箭醫,那位箭醫為他以刀切開傷口,以刀切開傷口後以探針探尋箭,以探針探尋箭後拔出箭,有殘餘地消除毒害。當知道『有殘餘的』時,他這麼說:『喂!男子!你的箭已拔出,毒害已有殘餘地消除,而不足以對你有障礙,你應該吃適當的食物,不要當你吃諸不適當的食物時,傷口化(有)膿,同時也應該經常地洗淨傷口,也應該經常地對傷口塗油,不要當你沒經常地洗淨傷口,沒經常地對傷口塗油時,膿血覆蓋傷口,以及不要在風熱中從事行走,不要當你在風熱中從事行走時,塵芒使傷口惡化,喂!男子!你應該住於傷口保護的、傷口治癒的。』他這麼想:『我的箭已被拔出,毒害已有殘餘地消除,而不足以對我有障礙。』他吃不適當的食物。當他吃不諸適當的食物時,傷口化膿,同時也沒經常地洗淨傷口,也沒經常地對傷口塗油。當他沒經常地洗淨傷口,沒經常地對傷口塗油時,膿血覆蓋傷口,以及在風熱中從事行走。當他在風熱中從事行走時,塵芒使傷口惡化,以及不住於傷口保護的、傷口治癒的。他的在這不適當行為上,以及不淨的毒害有殘餘地被消除,以那兩者傷口走到別異。以傷口走到別異,他遭受死亡,或死亡程度的苦。
  同樣的,善星!這存在可能性:凡這裡,某位比丘這麼想:『渴愛被沙門說為箭,無明毒害以意欲貪、惡意腐敗,我的那個渴愛箭已捨斷,無明毒害已消除,我是正確志向涅槃者。』如果是這樣有慢者、存在不真實者,他從事凡對正確志向涅槃者不適當的:以眼從事不適當的色之看見;以耳從事不適當的聲音;以鼻從事不適當的氣味;以舌從事不適當的味道;以身從事不適當的所觸;以意從事不適當的法。當他以眼從事不適當的色之看見;以耳從事不適當的聲音;以鼻從事不適當的氣味;以舌從事不適當的味道;以身從事不適當的所觸;以意從事不適當的法時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心遭受死亡,或死亡程度的苦,因為,在聖者之律中,這是死亡:凡放棄學後還俗。善星!因為,這是死亡程度的苦:凡犯某種污染的罪。(63)
  善星!又,這存在可能性:凡這裡,某位比丘這麼想:『渴愛被沙門說為箭,無明毒害以意欲貪、惡意腐敗,我的那個渴愛箭已捨斷,無明毒害已消除,我是正確志向涅槃者。』當正是正確志向涅槃者時,他不從事凡對正確志向涅槃者不適當的:不以眼從事不適當的色之看見;不以耳從事不適當的聲音;不以鼻從事不適當的氣味;不以舌從事不適當的味道;不以身從事不適當的所觸;不以意從事不適當的法。當他不以眼從事不適當的色之看見;不以耳從事不適當的聲音;不以鼻從事不適當的氣味;不以舌從事不適當的味道;不以身從事不適當的所觸;不以意從事不適當的法時,貪不使心墮落,他以貪不使墮落的心既不遭受死亡,也無死亡程度的苦。
  善星!猶如男子被塗有厚厚毒藥的箭射中,朋友、同事、親族、血親為他雇用箭醫,那位箭醫為他以刀切開傷口,以刀切開傷口後以探針探尋箭,以探針探尋箭後拔出箭,無殘餘地消除毒害。當知道『無殘餘的』時,他這麼說:『喂!男子!你的箭已拔出,毒害已無殘餘地消除,而不足以對你有障礙,你應該吃適當的食物,不要當你吃諸不適當的食物時,傷口化膿,同時也應該經常地洗淨傷口,也應該經常地對傷口塗油,不要當你沒經常地洗淨傷口,沒經常地對傷口塗油時,膿血覆蓋傷口,以及不要在風熱中從事行走,不要當你在風熱中從事行走時,塵芒使傷口惡化,喂!男子!你應該住於傷口保護的、傷口治癒的。』他這麼想:『我的箭已被拔出,毒害已無殘餘地消除,而不足以對我有障礙。』他吃適當的食物。當他吃諸適當的食物時,傷口不化膿,同時也經常地洗淨傷口,也經常地對傷口塗油。當他經常地洗淨傷口,經常地對傷口塗油時,膿血不覆蓋傷口,以及不在風熱中從事行走。當他不在風熱中從事行走時,塵芒不使傷口惡化,以及住於傷口保護的、傷口治癒的。他的在這適當行為上,以及那個毒害無殘餘地被消除,以那兩者傷口會生長。以傷口生長的、有皮膚的,他既不遭受死亡,也無死亡程度的苦。
  同樣的,善星!這存在可能性:凡這裡,某位比丘這麼想:『渴愛被沙門說為箭,無明毒害以意欲貪、惡意腐敗,我的那個渴愛箭已捨斷,無明毒害已消除,我是正確志向涅槃者。』當正是正確志向涅槃者時,他不從事凡對正確志向涅槃者不適當的:不以眼從事不適當的色之看見;不以耳從事不適當的聲音;不以鼻從事不適當的氣味;不以舌從事不適當的味道;不以身從事不適當的所觸;不以意從事不適當的法。當他不以眼從事不適當的色之看見;不以耳從事不適當的聲音;不以鼻從事不適當的氣味;不以舌從事不適當的味道;不以身從事不適當的所觸;不以意從事不適當的法時,貪不使心墮落,他以貪不使墮落的心既不遭受死亡,也無死亡程度的苦。(64)
  善星!為了義理的使知這個譬喻被我作。在這裡,這就是義理:善星!『傷口』,這是六內處的同義語;善星!『毒害』,這是無明的同義語;善星!『箭』,這是渴愛的同義語;善星!『探針』,這是念的同義語;善星!『刀』,這是聖慧的同義語;善星!『箭醫』,這是如來阿羅漢遍正覺者的同義語。
  善星!確實,那位比丘是在六觸處上自制的實行者,像這樣知道:『依著為苦的根。』後,『在依著之滅盡上解脫的無依著者將在依著上放置身,或將使心生起。』這不存在可能性。善星!猶如有容色具足、氣味具足的、味道具足的杯子(飲料),但它被毒參雜,那時,想要活命、不想要死,想要樂、厭逆苦的男子到來,善星!你怎麼想它:是否那位男子喝那杯,凡知道:『喝這些後,我遭受死亡,或死亡程度的苦。』呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,善星!確實,那位比丘是在六觸處上自制的實行者,像這樣知道:『依著為苦的根。』後,『在依著之滅盡上解脫的無依著者將在依著上放置身,或將使心生起。』這不存在可能性。善星!猶如有劇毒的毒蛇,那時,想要活命、不想要死,想要樂、厭逆苦的男子到來,善星!你怎麼想它:是否那位男子對那隻劇毒的毒蛇給與手或拇指,凡知道:『被這隻咬,我遭受死亡,或死亡程度的苦。』呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「同樣的,善星!確實,那位比丘是在六觸處上自制的實行者,像這樣知道:『依著為苦的根。』後,『在依著之滅盡上解脫的無依著者將在依著上放置身,或將使心生起。』這不存在可能性。」
  世尊說這個,悅意的離車人之子善星歡喜世尊的所說。 (65)
  善星經第五終了。
MN.105/(5) Sunakkhattasuttaṃ
   55. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti– “‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Assosi kho sunakkhatto licchaviputto– “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti– ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Atha kho sunakkhatto licchaviputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sunakkhatto licchaviputto bhagavantaṃ etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante– ‘sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā– khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. “Ye te, bhante, bhikkhū bhagavato santike aññaṃ byākaṃsu– ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti, kacci te, bhante, bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu udāhu santetthekacce bhikkhū adhimānena aññaṃ byākaṃsūti?
   56. “Ye te, sunakkhatta, bhikkhū mama santike aññaṃ byākaṃsu– ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti “Santetthekacce bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu, santi panidhekacce bhikkhū adhimānenapi aññaṃ byākaṃsu. Tatra, sunakkhatta, ye te bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu tesaṃ taṃ tatheva hoti; ye pana te bhikkhū adhimānena aññaṃ byākaṃsu tatra, sunakkhatta, tathāgatassa evaṃ hoti– ‘dhammaṃ nesaṃ desessan’ti. Evañcettha, sunakkhatta, tathāgatassa hoti– ‘dhammaṃ nesaṃ desessan’ti. Atha ca panidhekacce moghapurisā pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti. Tatra, sunakkhatta, yampi tathāgatassa evaṃ hoti– ‘dhammaṃ nesaṃ desessan’ti tassapi hoti aññathattan”ti. “Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā dhammaṃ deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, sunakkhatta suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho sunakkhatto licchaviputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
   57. “Pañca kho ime, sunakkhatta, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā– ime kho, sunakkhatta, pañca kāmaguṇā.
   58. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa. So aññataraṃ purisaṃ passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirapakkantaṃ. So taṃ purisaṃ tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca appābādhatañca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca appābādhatañca saṃseyya. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso tassa purisassa sussūseyya, sotaṃ odaheyya, aññā cittaṃ upaṭṭhāpeyya, tañca purisaṃ bhajeyya, tena ca vittiṃ āpajjeyyā”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. So evamassa veditabbo– ‘āneñjasaṃyojanena hi kho visaṃyutto lokāmisādhimutto purisapuggalo’”ti.
   59. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo āneñjādhimutto assa. Āneñjādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; lokāmisapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya; evameva kho, sunakkhatta, āneñjādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasaṃyojane se pavutte. So evamassa veditabbo– ‘lokāmisasaṃyojanena hi kho visaṃyutto āneñjādhimutto purisapuggalo’”ti.
   60. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo ākiñcaññāyatanādhimutto assa. Ākiñcaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puthusilā dvedhābhinnā appaṭisandhikā hoti; evameva kho, sunakkhatta, ākiñcaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āneñjasaṃyojane se bhinne. So evamassa veditabbo– ‘āneñjasaṃyojanena hi kho visaṃyutto ākiñcaññāyatanādhimutto purisapuggalo’”ti.
   61. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo nevasaññānāsaññāyatanādhimutto assa. Nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; ākiñcaññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso manuññabhojanaṃ bhuttāvī chaḍḍeyya. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu tassa purisassa tasmiṃ bhatte puna bhottukamyatā assā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Aduñhi, bhante, bhattaṃ paṭikūla-sammatan”ti. “Evameva kho, sunakkhatta, nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye ākiñcaññāyatanasaṃyojane se vante. So evamassa veditabbo– ‘ākiñcaññāyatanasaṃyojanena hi kho visaṃyutto nevasaññānāsaññāyatanādhimutto purisapuggalo’ti.
   62. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo sammā nibbānādhimutto assa. Sammā nibbānādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; nevasaññānā-saññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā; evameva kho, sunakkhatta, sammā nibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasaññānāsaññāyatanasaṃyojane se ucchinnamūle tālāvatthukate anabhāvaṃkate āyatiṃ anuppādadhamme. So evamassa veditabbo– ‘nevasaññānāsaññāyatana-saṃyojanena hi kho visaṃyutto sammā nibbānādhimutto purisapuggalo’”ti.
   63. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa– ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso, chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṃmāni assa atathaṃ samānaṃ. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya; asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuttassa rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya. So rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
   “Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṃ parikantitvā esaniyā sallaṃ eseyya. Esaniyā sallaṃ esitvā sallaṃ abbuheyya, apaneyya visadosaṃ sa-upādisesaṃ. Sa-upādisesoti jānamāno so evaṃ vadeyya– ‘ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso sa-upādiseso. Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi. Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti. Tassa evamassa– ‘ubbhataṃ kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Na ca kālena kālaṃ vaṇaṃ dhoveyya, na ca kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyya. Tassa na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato, na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandheyya. Vātātape ca cārittaṃ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃseyya. Na ca vaṇānurakkhī vihareyya na vaṇasāropī. Tassa imissā ca asappāyakiriyāya, asuci visadoso apanīto sa-upādiseso tadubhayena vaṇo puthuttaṃ gaccheyya. So puthuttaṃ gatena vaṇena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
   “Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa– ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṃmāni assa atathaṃ samānaṃ. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuttassa rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya. So rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Maraṇañhetaṃ, sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati; maraṇamattañhetaṃ, sunakkhatta, dukkhaṃ yaṃ aññataraṃ saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati.
   64. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa– ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuttassa rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya. So na rāgānuddhaṃsitena cittena neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
   “Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṃ parikantitvā esaniyā sallaṃ eseyya. Esaniyā sallaṃ esitvā sallaṃ abbuheyya, apaneyya visadosaṃ anupādisesaṃ. Anupādisesoti jānamāno so evaṃ vadeyya– ‘ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi. Mā te na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti. Tassa evamassa– ‘ubbhataṃ kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa sappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo na assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyya, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyya. Tassa kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato na pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandheyya. Na ca vātātape cārittaṃ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṃ ananuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ nānuddhaṃseyya. Vaṇānurakkhī ca vihareyya vaṇasāropī. Tassa imissā ca sappāyakiriyāya asu ca visadoso apanīto anupādiseso tadubhayena vaṇo viruheyya. So ruḷhena vaṇena sañchavinā neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
   “Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa– ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuttassa, rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya. So na rāgānuddhaṃsitena cittena neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
   65. “Upamā kho me ayaṃ, sunakkhatta, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃyevettha attho– vaṇoti kho, sunakkhatta, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ; visadosoti kho, sunakkhatta, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ; sallanti kho, sunakkhatta, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ; esanīti kho, sunakkhatta, satiyāyetaṃ adhivacanaṃ; satthanti kho, sunakkhatta, ariyāyetaṃ paññāya adhivacanaṃ; bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
   “So vata, sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti– iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amuṃ āpānīyakaṃsaṃ piveyya yaṃ jaññā– ‘imāhaṃ pivitvā maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti– iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, āsīviso ghoraviso. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amussa āsīvisassa ghoravisassa hatthaṃ vā aṅguṭṭhaṃ vā dajjā yaṃ jaññā– ‘imināhaṃ daṭṭho maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti– iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano sunakkhatto licchaviputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Sunakkhattasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「那個(種)相稱的」(tappatirūpī),智髻比丘長老英譯為「關於他有興趣的」(concerning that interests him)。按:《破斥猶豫》以「類似欲類的」(kāmaguṇasabhāgā)解說。
  「那個(種)隨法」(tadanudhammañca),智髻比丘長老英譯為「與那個成列;與那個調合」(in line with that)。
  「與不動的結離結縛者」(āneñjasaṃyojanena hi kho visaṃyutto),智髻比丘長老英譯本無(斯里蘭卡版、泰國版、柬埔寨版、PTS版巴利經文沒這句),但「與世間物質結離繫者」(lokāmisasaṃyojanena hi kho visaṃyutto)英譯為「離世俗物質物的拘束」(detached from the fetter of wordly material things)。按:《破斥猶豫》以「與不動的等至之結分開的」(āneñjasamāpattisaṃyojanena visaṃsaṭṭho)解說。
  「(將)放置」(upasaṃharissati),智髻比丘長老英譯為「導向」(direct),坦尼沙羅比丘長老英譯為「攪動」(stir)。按:《破斥猶豫》以「將黏著」(allīyāpessati)解說。