經號:   
   (中部93經 更新)
中部93經/阿攝拉亞那經(婆羅門品[10])(莊春江譯)[MA.151]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,約五百位各國的婆羅門正以某些應該被作的居住在舍衛城。
  那時,那些婆羅門想這個:「這位沙門喬達摩安立四種階級是純淨的,誰能夠與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁呢?」
  當時,名叫阿攝拉亞那的學生婆羅門居住在舍衛城,是年輕的,剃頭的,十六歲年齡的,三吠陀的包含字彙儀軌的、包含音韻論語源論的古傳歷史為第五的通曉者,聖句的通曉者,文法家,在世間論、大丈夫相上的無欠缺者。那時,那些婆羅門想這個:「這位學生婆羅門阿攝拉亞那定居在舍衛城,是年輕的,剃頭的,十六歲年齡的,三吠陀的包含字彙儀軌的……(中略)無欠缺者,他能夠與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁。」
  那時,那些婆羅門去見學生婆羅門阿攝拉亞那。抵達後,對學生婆羅門阿攝拉亞那說這個:
  「阿攝拉亞那先生!這位沙門喬達摩安立四種階級是純淨的,請阿攝拉亞那尊師去與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁。」
  在這麼說時,學生婆羅門阿攝拉亞那對那些婆羅門說這個:
  「先生!沙門喬達摩確實是如法之說者,還有,如法之說者們是難論駁的,我不能夠與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁。」
  第二次,那些婆羅門又對學生婆羅門阿攝拉亞那說這個:
  「阿攝拉亞那先生!這位沙門喬達摩安立四種階級是純淨的,請阿攝拉亞那尊師去與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁,還有,遊行者被阿攝拉亞那尊師實行。」
  第二次,學生婆羅門阿攝拉亞那又對那些婆羅門說這個:
  「先生!沙門喬達摩確實是如法之說者,還有,如法之說者們是難論駁的,我不能夠與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁。」
  第三次,那些婆羅門又對學生婆羅門阿攝拉亞那說這個:
  「阿攝拉亞那先生!這位沙門喬達摩安立四種階級是純淨的,請阿攝拉亞那尊師去與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁,還有,遊行者被阿攝拉亞那尊師實行,阿攝拉亞那尊師不要成為未戰敗的敗北者。」
  在這麼說時,學生婆羅門阿攝拉亞那又對那些婆羅門說這個:
  「尊師們!我確實沒得到尊師們的[理解]:『沙門喬達摩確實是如法之說者,還有,如法之說者們是難論駁的,我不能夠與沙門喬達摩在這個純淨言說上論駁。』但,我將依尊師們的話去。」(401)
  那時,學生婆羅門阿攝拉亞那與大婆羅門群一起去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的學生婆羅門阿攝拉亞那對世尊說這個:
  「喬達摩尊師!婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』這裡,喬達摩尊師怎麼說?」
  「阿攝拉亞那!然而,諸婆羅門的月經期的,及懷孕的,及生產的,及哺乳的婆羅門女被看見,但,那些從婆羅門女胎生的存在者卻這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為(想)這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」
  「阿攝拉亞那!你怎麼想,被你聽聞:在臾那、劍浮闍以及其他邊地地方只有兩個階級:僅主人與奴僕。成為主人後變成奴僕,成為奴僕後變成主人嗎?」(402)
  「是的,尊師!這被我聽聞:在臾那、劍浮闍以及其他邊地地方只有兩個階級:僅主人與奴僕。成為主人後變成奴僕,成為奴僕後變成主人。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(403)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:僅殺生的、未被給與的拿取的、邪淫的、有妄語的、離間語的、粗惡語的、有雜穢語的、貪婪的、有瞋害心的、邪見的剎帝利以身體的崩解,死後會往生苦界惡趣下界、地獄,婆羅門否嗎?僅……毘舍……(中略)僅殺生的、未被給與的拿取的、邪淫的、有妄語的、離間語的、粗惡語的、有雜穢語的、貪婪的、有瞋害心的、邪見的首陀羅以身體的崩解,死後會往生苦界、惡趣、下界、地獄,婆羅門否嗎?」
  「喬達摩尊師!這確實不是,喬達摩尊師!殺生的、未被給與的拿取的、邪淫的、有妄語的、離間語的、粗惡語的、有雜穢語的、貪婪的、有瞋害心的、邪見的剎帝利以身體的崩解,死後會往生苦界、惡趣、下界、地獄;喬達摩尊師!……婆羅門也……(中略)喬達摩尊師!……毘舍也……(中略)喬達摩尊師!……首陀羅也……(中略)喬達摩尊師!殺生的、未被給與的拿取的、邪淫的、有妄語的、離間語的、粗惡語的、有雜穢語的、貪婪的、有瞋害心的、邪見的所有四個階級都以身體的崩解,死後都會往生苦界、惡趣、下界、地獄。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(404)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,僅離殺生的、離未被給與的拿取的、離邪淫的、離妄語的、離離間語的、離粗惡語的、離雜穢語的、不貪婪的、無瞋害心的、正見的婆羅門以身體的崩解,死後會往生善趣、天界,剎帝利否,毘舍否,首陀羅否嗎?」
  「喬達摩尊師!這確實不是,喬達摩尊師!離殺生的、離未被給與的拿取的、離邪淫的、離妄語的、離離間語的、離粗惡語的、離雜穢語的、不貪婪的、無瞋害心的、正見的剎帝利以身體的崩解,死後會往生善趣、天界;喬達摩尊師!……婆羅門也……(中略)喬達摩尊師!……毘舍也……(中略)喬達摩尊師!……首陀羅也……(中略)喬達摩尊師!離殺生的、離未被給與的拿取的、離邪淫的、離妄語的、離離間語的、離粗惡語的、離雜穢語的、不貪婪的、無瞋害心的、正見的所有四個階級都以身體的崩解,死後都會往生善趣、天界。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(405)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:僅婆羅門能夠在這個區域上修習無怨無瞋恚的慈心,剎帝利否,毘舍否,首陀羅否嗎?」
  「喬達摩尊師!這確實不是,剎帝利也能夠在這個區域上修習無怨恨無瞋害的慈心;喬達摩尊師!婆羅門也……(中略)喬達摩尊師!毘舍也……(中略)喬達摩尊師!首陀羅也……(中略)喬達摩尊師!所有四種階級都能夠在這個區域上修習無怨恨無瞋害的慈心。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(406)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:僅婆羅門能夠拿擦背用具與肥皂粉、走到河後除去塵污,剎帝利否,毘舍否,首陀羅否嗎?」
  「喬達摩尊師!這確實不是,剎帝利能夠拿擦背用具與肥皂粉、走到河後除去塵污;喬達摩尊師!婆羅門也……(中略)喬達摩尊師!毘舍也……(中略)喬達摩尊師!首陀羅也……(中略)喬達摩尊師!所有四種階級都能夠拿擦背用具與肥皂粉、走到河後除去塵污。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(407)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果剎帝利灌頂王使種種出身的男子中集合百位男子:『請先生們來,在這裡,凡從剎帝利族姓、婆羅門族姓、王室族姓出生者,拿沙葛木或沙羅木或沙羅羅木或栴檀木或玻度馬葛木為取火的上鑽木後,請使火生起,請顯現火。請先生們來,在這裡,凡從旃陀羅族姓、獵人族姓、竹匠族姓、車匠族姓、清垃圾族姓出生者,拿狗槽木或豬槽木或洗濯槽木或蓖麻木為取火的上鑽木後,請使火生起,請顯現火。』
  阿攝拉亞那!你怎麼想它:凡這樣,那個從剎帝利族姓、婆羅門族姓、王室族姓出生者,拿沙葛木或沙羅木或沙羅羅木或栴檀木或玻度馬葛木為取火的上鑽木後,生起的火,顯現的熱,僅那個會是有光焰的,同時也有光澤的,以及明亮的,且能夠以那個火作應該被火作的,而凡那個從旃陀羅族姓、獵人族姓、竹匠族姓、車匠族姓、清垃圾族姓出生者,拿狗槽木或豬槽木或洗濯槽木或蓖麻木為取火的上鑽木後,生起的火,顯現的熱,那個火會是既非有火焰的,也非有光澤的,也非明亮的,且不能夠以那個火作應該被火作的嗎?」
  「喬達摩尊師!這確實不是,凡那個從剎帝利族姓、婆羅門族姓、王室族姓出生者,拿沙葛木或沙羅木或沙羅羅木或栴檀木或玻度馬葛木為取火的上鑽木後,生起的火,顯現的熱,那個會是有光焰的,同時也有光澤的,以及明亮的,且能夠以那個火作應該被火作的,凡那個從旃陀羅族姓、獵人族姓、竹匠族姓、車匠族姓、清垃圾族姓出生者,拿狗槽木或豬槽木或洗濯槽木或蓖麻木為取火的上鑽木後,生起的火,顯現的熱,那個也會是有光焰的,同時也有光澤的,以及明亮的,且能夠以那個火作應該被火作的,喬達摩尊師!因為,所有的火都是有光焰的,同時也有光澤的,以及明亮的,且能夠以那個火作應該被火作的。」
  「阿攝拉亞那!在這裡,婆羅門有什麼力量、什麼自信:凡在這裡婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』呢?」
  「即使喬達摩尊師這麼說,在這裡,婆羅門們仍這麼認為這個:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』」(408)
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果剎帝利少年與婆羅門少女一起從事性交,隨著他們的性交後,兒子被出生,凡那位被剎帝利少年與婆羅門少女出生的兒子,他等同母親地被說為『婆羅門』,也等同父親地被說為『剎帝利』?」
  「喬達摩尊師!凡那位被剎帝利少年與婆羅門少女出生的兒子,他等同母親地被說為『婆羅門』,也等同父親地被說為『剎帝利』。」
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果婆羅門少年與剎帝利少女一起從事性交,隨著他們的性交後,兒子被出生,凡那位被剎帝利少年與婆羅門少女出生的兒子,他等同母親地被說為『剎帝利』,也等同父親地被說為『婆羅門』?」
  「喬達摩尊師!凡那位被剎帝利少年與婆羅門少女出生的兒子,他等同母親地被說為『剎帝利』,也等同父親地被說為『婆羅門』。」
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果母馬與驢子結合,隨著牠們的結合後,被出生,凡那隻被母馬與驢子出生的仔,牠等同母親地被說為『馬』,也等同父親地被說為『驢子』?」
  「喬達摩尊師!因為混種,牠是騾,喬達摩尊師!這裡,我看見它的差異,還有,另一種情況(前者),我看見無任何差異。」
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果有兩位同胞兄弟學生婆羅門,一位是讀誦者、被導引者,一位是不讀誦者、不被導引者,在這裡,婆羅門們在亡者供養會中,或在一鍋祭祀食物中,或在牲祭中,或在饗宴中會使哪位第一個吃?」
  「喬達摩尊師!凡那位讀誦的、被導引的學生婆羅門,在這裡,婆羅門們在亡者供養會中,或在一鍋祭祀食物中,或在牲祭中,或在饗宴中會使那位第一個吃,喬達摩尊師!在不讀誦者、不被導引者上施與的,將如何有大果?」
  「阿攝拉亞那!你怎麼想它:這裡,如果有兩位同胞兄弟學生婆羅門,一位是讀誦者、被導引者、破戒者、惡法者,一位是不讀誦者、不被導引者、持戒者、善法者,在這裡,婆羅門們在亡者供養會中,或在一鍋祭祀食物中,或在牲祭中,或在饗宴中會使哪位第一個吃?」
  「喬達摩尊師!凡那位不讀誦的、不被導引的、持戒的、善法的學生婆羅門,在這裡,婆羅門們在亡者供養會中,或在一鍋祭祀食物中,或在牲祭中,或在饗宴中會使那位第一個吃,喬達摩尊師!在破戒者、惡法者上施與的,將如何有大果?」
  「阿攝拉亞那!在之前,你落入(走入)出生(血統);落入出生後,落入經典[的學習成就];落入經典後、落入德行(苦行);落入德行後,已回到四種階級是純淨的:凡我安立者。」
  在這麼說時,學生婆羅門阿攝拉亞那沈默地、羞愧地、垂肩地、低頭地、鬱悶地、不能反應地坐著。(409)
  那時,世尊知道學生婆羅門阿攝拉亞那成為沈默的、羞愧的、垂肩的、低頭的、鬱悶的、不能反應的後,對學生婆羅門阿攝拉亞那說這個:
  「阿攝拉亞那!從前,當七位婆羅門仙人住在林野處的樹葉小屋時,這樣邪惡的惡見被生起:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』阿攝拉亞那!阿私陀爹哇拉仙人聽聞:『聽說當七位婆羅門仙人住在林野處的樹葉小屋時,這樣邪惡的惡見被生起:「僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。」』阿攝拉亞那!那時,阿私陀爹哇拉仙人整理髮鬚、穿深紅色的衣服、穿上多層襯裡的鞋、取黃金製造的杖後,出現在七位婆羅門仙人的仙居處。阿攝拉亞那!那時,阿私陀爹哇拉仙人在七位婆羅門仙人的仙居處散步著這麼說:『喂!這七位婆羅門仙人尊師們已去哪裡呢?喂!這七位婆羅門仙人尊師們已去哪裡呢?』阿攝拉亞那!那時,七位婆羅門仙人想這個:『這位如村童形色的是誰?在七位婆羅門仙人的仙居處散步著這麼說:「喂!這七位婆羅門仙人尊師們已去哪裡呢?喂!這七位婆羅門仙人尊師們已去哪裡呢?」來吧!我們詛咒他。』阿攝拉亞那!那時,七位婆羅門仙人詛咒阿私陀爹哇拉仙人:『賤民!令你變成灰燼,賤民!令你變成灰燼。』阿攝拉亞那!七位婆羅門仙人如是如是詛咒阿私陀爹哇拉仙人,阿私陀爹哇拉仙人如是如是變成更英俊的,同時也更好看的與更端正的。阿攝拉亞那!那時,七位婆羅門仙人想這個:『我們的苦行確實是空虛的,梵行是無結果的,因為,之前,凡我們詛咒:「賤民!令你變成灰燼,賤民!令你變成灰燼。」某一類人就變成灰燼,而我們如是如是詛咒這位,他如是如是變成更英俊的,同時也更好看的與更端正的。』
  『尊師們的苦行不是無用的,梵行不是無結果的,來吧!尊師們!凡於我的瞋意,請你們捨斷它。』
  『凡在尊師上的瞋意,我們捨斷它。尊師是誰呢?』
  『阿私陀爹哇拉仙人被尊師們聽聞嗎?』
  『是的,尊師!』
  『尊師!那個我是。』
  阿攝拉亞那!那時,七位婆羅門仙人問訊、接近阿私陀爹哇拉仙人。(410)
  阿攝拉亞那!那時,阿私陀爹哇拉仙人對七位婆羅門仙人說這個:
  『先生!這被我聽聞:「聽說當七位婆羅門仙人住在林野處的樹葉小屋時,這樣邪惡的惡見被生起:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』」』
  『是的,尊師!』
  『但,尊師們知道:凡生母只與婆羅門性交,非非婆羅門?』
  『尊師!這確實不是。』
  『但,尊師們知道:凡生母的母親直到第七代母親的外公世代,只與婆羅門性交,非非婆羅門?』
  『尊師!這確實不是。』
  『但,尊師們知道:凡生父只與婆羅門性交,非非婆羅門?』
  『尊師!這確實不是。』
  『但,尊師們知道:凡生父的父親一直到第七代父親的祖父世代,只與婆羅門性交,非非婆羅門?』
  『尊師!這確實不是。』
  『但,尊師們知道如是有胎的下生?』
  『尊師!我們知道如是有胎的下生:這裡,父母被結合母親是受胎期者乾達婆被現起,這樣,以三者的結合有胎的下生。』
  『但,尊師們知道那個乾達婆確實是剎帝利,或婆羅門,或毘舍,或首陀羅?』
  『尊師!我們不知道那個乾達婆確實是剎帝利,或婆羅門,或毘舍,或首陀羅。』
  『先生!在存在這樣時,你們知道你們是什麼嗎?』
  『尊師!在存在這樣時,我們不知道我們是什麼。』
  阿攝拉亞那!他們七位婆羅門仙人在自己的出生論上當被阿私陀爹哇拉仙人審問、質問、追究時,將不解答,而你現在在自己的出生論上當被我審問、質問、追究時,如何將解答呢?連同老師的你[還]不是為他們拿杓子的富樓那。」
  在這麼說時,學生婆羅門阿攝拉亞那對世尊說這個:
  「太偉大了,喬達摩尊師!……(中略)請喬達摩尊師記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」(411)
  阿攝拉亞那經第三終了。
MN.93/(3) Assalāyanasuttaṃ
   401. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi– “ayaṃ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. Ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti? Tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi– “ayaṃ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū …pe… anavayo. So kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti.
   Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ– “ayaṃ, bho assalāyana samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. Etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetū”ti.
   Evaṃ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti. Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ– “ayaṃ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. Etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu. Caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti. Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca– “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti Nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti. Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ– “ayaṃ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. Etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu. Caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṃ. Mā bhavaṃ assalāyano ayuddhaparājitaṃ parājayī”ti.
   Evaṃ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca– “addhā kho ahaṃ bhavanto na labhāmi. Samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. Nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti. Api cāhaṃ bhavantānaṃ vacanena gamissāmī”ti.
   402. Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca– “brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā”ti? “Dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti. “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   403. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, sutaṃ te– ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā– ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti “Evaṃ, bho, sutaṃ taṃ me– ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā– ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   404. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no brāhmaṇo? Vessova nu kho …pe… suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti? “No hidaṃ, bho gotama. Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   405. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no khattiyo no vesso, no suddo”ti? “No hidaṃ, bho gotama! Khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Brāhmaṇopi hi, bho gotama …pe… vessopi hi, bho gotama …pe… suddopi hi, bho gotama …pe… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyun”ti. “Ettha, assalāyana brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti – ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   406. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ, no khattiyo, no vesso no suddo”ti? “No hidaṃ, bho gotama! Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ; brāhmaṇopi hi, bho gotama… vessopi hi bho gotama… suddopi hi, bho gotama… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   407. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti? “No hidaṃ, bho gotama! Khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, brāhmaṇopi hi, bho gotama… vessopi hi, bho gotama… suddopi hi, bho gotama… sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   408. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya– ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya, aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontu. Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya, aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, yo evaṃ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti? “No hidaṃ, bho gotama! Yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. Sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti. “Ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti? “Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   409. “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “Yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “Yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana idha vaḷavaṃ gadrabhena sampayojeyyuṃ, tesaṃ sampayogamanvāya kisoro jāyetha; yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti? “Kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti. Idaṃ hissa bho gotama, nānākaraṇaṃ passāmi; amutra ca panesānaṃ na kiñci nānākaraṇaṃ passāmī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī”ti?
   “Taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo. Kamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “Yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī”ti?
   “Pubbe kho tvaṃ, assalāyana, jātiṃ agamāsi; jātiṃ gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paccāgato, yamahaṃ paññapemī”ti. Evaṃ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
   410. Atha kho bhagavā assalāyanaṃ māṇavaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavoca– “bhūtapubbaṃ, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Assosi kho assalāyana, asito devalo isi– ‘sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṃ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṃ daṇḍaṃ gahetvā sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile pāturahosi. Atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha– ‘handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti? Atha kho, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi – ‘ko nāyaṃ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha– ‘handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti? Handa, naṃ abhisapāmā’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu– ‘bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohī’ti. Yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca. Atha kho, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi– ‘moghaṃ vata no tapo, aphalaṃ brahmacariyaṃ. Mayañhi pubbe yaṃ abhisapāma– bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco. Imaṃ pana mayaṃ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti. ‘Na bhavantānaṃ moghaṃ tapo, nāphalaṃ brahmacariyaṃ. Iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṃ pajahathā’ti. ‘Yo bhavati manopadoso taṃ pajahāma. Ko nu bhavaṃ hotī’ti? ‘Suto nu bhavataṃ– asito devalo isī’ti? ‘Evaṃ, bho’. ‘So khvāhaṃ, bho, homī’ti. Atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhivādetuṃ upakkamiṃsu.
   411. “Atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca– ‘sutaṃ metaṃ, bho, sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. ‘Evaṃ, bho’.
   “‘Jānanti pana bhonto– yā janikā mātā brāhmaṇaṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘No hidaṃ, bho’.
   “‘Jānanti pana bhonto– yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘No hidaṃ, bho’.
   “‘Jānanti pana bhonto– yo janako pitā brāhmaṇiṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? ‘No hidaṃ, bho’.
   “‘Jānanti pana bhonto– yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? ‘No hidaṃ, bho’.
   “‘Jānanti pana bhonto– yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti ? ‘Jānāma mayaṃ, bho– yathā gabbhassa avakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti.
   “‘Jānanti pana bhonto– taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti? ‘Na mayaṃ, bho, jānāma– taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti. ‘Evaṃ sante, bho, jānātha– ke tumhe hothā’ti? ‘Evaṃ sante, bho na mayaṃ jānāma ke mayaṃ homā’ti. Te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; kiṃ pana tvaṃ etarahi mayā sakasmiṃ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṃ tvaṃ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti.
   Evaṃ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
   Assalāyanasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「餘尼及劍浮國(MA.151)」,南傳作「在臾那、劍浮闍」(yonakambojesu),菩提比丘長老解說「臾那」(yona)可能是「愛奧尼亞」(Ionia),為希臘在波斯的屬地「巴克特里亞」(Bactrian Greeks),而「劍浮闍」(kamboja)則是印度北方中部的國家(the north of the Middle Country)。
  「駒(MA.151)」,南傳作「仔」(kisoro),智髻比丘長老英譯為「仔」(foal)。
  「屧(MA.151)」(音「謝」),南傳作「多層襯裡的鞋」(paṭaliyo upāhanā),智髻比丘長老英譯為「堅固的涼鞋」(stout sandals),菩提比丘長老英譯為「短靴」(boots, SN.11.9)。按:《破斥猶豫》以「群襯裡鞋?」gaṇaṅgaṇupāhanā(群眾+群眾+鞋)解說,註疏對此沒解說。
  「合會(MA.151)」,南傳作「被結合」(sannipatitā),智髻比丘長老英譯為「結合」(union)。
  「無滿堪耐(MA.151);母滿精堪耐(MA.201)」,南傳作「母親是受胎期者」(mātā ca utunī hoti,另譯為「母親是月經婦」),智髻比丘長老英譯為「母親對時(在當季中)」(the mother is in season)。按:《破斥猶豫》以「這被說是關於月經期」(idaṃ utusamayaṃ sandhāya vuttaṃ, MN.38)解說。
  「香陰(MA.151)」,南傳作「乾達婆」(gandhabbo),智髻比丘長老英譯照錄原文。菩提比丘長老解說,這不是有什麼無形的精靈(disembodied spirit)站在旁邊看著未來的父母性交,而是一個由於在那時將被再生而被業力機制(the mechanism of kamma)驅動的生命。這個外來字(exact import of the word)在尼柯耶中並未被解說,在DN.15中用的是「識」,這樣,我們可以認定(identify)乾達婆是指帶著過去業力累積與個人雜染的「識流」(the stream of consciousness, MN.38)。按:按:《破斥猶豫》以「在那時進入的眾生;到達那裡的眾生」(tatrūpagasatto)解說。另外,「乾達婆」也是「音樂神(以香氣為滋養的神,服侍帝釋的樂神之一)」的名字。又,《俱舍論》說:「如契經言︰『入母胎者要由三事俱現在前,一者母身是時調適,二者父母交愛和合,三健達縛正現在前。』除中有身,何健達縛?」《俱舍論記》︰「健達縛,健達名香,縛名為尋,尋香食故,或名為食,由食香故,即中有名也。」
  「混種」(Kuṇḍañhi),智髻比丘長老英譯為「因為牠不屬於兩者的任何一種」(since it does not belong to either kind),坦尼沙羅比丘長老英譯為「混種繁殖」(the mixed breeding)。按:此字各版本差異甚大:vekurañjāya hi(sī. pī.), so kumāraṇḍupi(syā. kaṃ.), vekulajo hi(?),未見《破斥猶豫》對此字作解說。
  「拿杓子」(dabbigāho),智髻比丘長老英譯為「他們的拿湯匙者」(their spoon-holder)。按:《破斥猶豫》說,富樓那為那七位仙人拿杓子煮炊後(pacitvā)為施與者(dāyako),是拿杓子的技工(dabbigahaṇasippaṃ)。