中部88經/斗蓬經(王品[9])(莊春江譯)[MA.214]
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
那時,
尊者阿難午前時穿衣、取衣鉢後,
為了托鉢進入舍衛城。在舍衛城為了托鉢行走後,
餐後已從施食返回,
為了白天的住處去城東園鹿母講堂。
當時,憍薩羅國波斯匿王登上
一白蓮的象後,中午從舍衛城出發。憍薩羅國波斯匿王看見正從遠處走來的尊者阿難。看見後,召喚大臣西哩哇大:「親愛的西哩哇大!這位是尊者阿難嗎?」
「是的,大王!這位是尊者阿難。」
那時,憍薩羅國波斯匿王召喚某位男子:
「喂!男子!來!請你去見尊者阿難。抵達後,請你以我的名義以頭禮拜尊者阿難的足:『
大德!憍薩羅國波斯匿王以頭禮拜尊者阿難的足。』且請你這麼說:『大德!如果尊者阿難沒有任何緊急應該被作的,請尊者阿難
出自憐愍等候片刻。』」
「是的,陛下!」那位男子回答憍薩羅國波斯匿王後,去見尊者阿難。抵達後,向尊者阿難
問訊後,在一旁站立。在一旁站立的那位男子對尊者阿難說這個:「大德!憍薩羅國波斯匿王以頭禮拜尊者阿難的足,且這麼說:『如果尊者阿難沒有任何緊急應該被作的,請尊者阿難出自憐愍等候片刻。』」
尊者阿難以沈默狀態同意。
那時,憍薩羅國波斯匿王以象一直走到象所及之地、再下象後,就步行去見尊者阿難。抵達後,向尊者阿難問訊後,在一旁站立。在一旁站立的憍薩羅國波斯匿王對尊者阿難說這個:
「大德!如果尊者阿難沒有任何緊急應該被作的,大德!請尊者阿難出自憐愍去阿致羅筏底河岸,
那就好了!」
尊者阿難以沈默狀態同意。(358)
那時,尊者阿難去阿致羅筏底河岸。抵達後,在某棵樹下設置的座位坐下。
那時,憍薩羅國波斯匿王以象一直走到象所及之地、再下象後,就步行去見尊者阿難。抵達後,向尊者阿難問訊後,在一旁站立。在一旁站立的憍薩羅國波斯匿王對尊者阿難說這個:
「大德!這裡,請尊者阿難坐在個象毯上[MN.82]。」
「夠了!大王!請你坐,我坐在自己的坐具上。」
憍薩羅國波斯匿王坐在設置的座位上。坐下後,憍薩羅國波斯匿王對尊者阿難說這個:
「阿難大德!是否那位世尊會實行像那樣的
身行為:該身行為會被
沙門、
婆羅門責備嗎?」
「大王!那位世尊不會實行像那樣的身行為:該身行為會被有智的沙門、婆羅門指責。」
「阿難大德!那麼,那位世尊……像那樣的語行為……(中略)意行為:該意行為會被沙門、婆羅門指責嗎?」
「大王!那位世尊不會實行像那樣的意行為:該意行為會被有智的沙門、婆羅門指責。」
「大德!不可思議啊,大德!
未曾有啊,大德!因為,凡我們不能夠以問題使完備者,大德!被尊者阿難以問題的回答完備。大德!凡那些愚癡者、
不聰明者不隨知、不深解後對他人說稱讚或不稱讚,我們不
認為那個為核心,大德!然而,凡那些賢智者、聰明者、有智慧者隨知、深解後對他人說稱讚或不稱讚者,我們認為那個為核心。(359)
阿難大德!那麼,哪種身行為被有智的沙門、婆羅門指責呢?」
「大王!凡不善的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是不善的身行為呢?」
「大王!凡有罪過的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有罪過的身行為呢?」
「大王!凡有瞋害的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有瞋害的身行為呢?」
「大王!凡有苦果報的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有苦果報的身行為呢?」
「大王!凡身行為轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,他的諸不善法增加,諸善法衰退,大王!像這樣的身行為被有智的沙門、婆羅門指責。」
「阿難大德!那麼,哪種語行為……(中略)意行為被有智的沙門、婆羅門指責呢?」
「大王!凡不善的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是不善的意行為呢?」
「大王!凡有罪過的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有罪過的意行為呢?」
「大王!凡有瞋害的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有瞋害的意行為呢?」
「大王!凡有苦果報的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有苦果報的意行為呢?」
「大王!凡意行為轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,他的諸不善法增加,諸善法衰退,大王!像這樣的意行為被有智的沙門、婆羅門指責。」
「阿難大德!是否那位世尊只稱讚一切不善法的捨斷呢?」
「大王!如來是一切不善法的捨斷者;一切善法的具備者。」(360)
「阿難大德!那麼,哪種身行為不被有智的沙門、婆羅門指責呢?」
「大王!凡善的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是善的身行為呢?」
「大王!凡無罪過的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是無罪過的身行為呢?」
「大王!凡無瞋害的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是無瞋害的身行為呢?」
「大王!凡有樂果報的身行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有樂果報的身行為呢?」
「大王!凡身行為既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,他的諸善法增加,諸不善法衰退,大王!像這樣的身行為不被有智的沙門、婆羅門指責。」
「阿難大德!那麼,哪種語行為……(中略)意行為不被有智的沙門、婆羅門指責呢?」
「大王!凡善的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是善的意行為呢?」
「大王!凡無罪過的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種意是無罪過的行為呢?」
「大王!凡無瞋害的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是無瞋害的意行為呢?」
「大王!凡有樂果報的意行為。」
「阿難大德!那麼,哪種是有樂果報的意行為呢?」
「大王!凡意行為既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,他的諸善法增加,諸不善法衰退,大王!像這樣的意行為不被有智的沙門、婆羅門指責。」
「阿難大德!那麼,那位世尊只稱讚一切善法的具足嗎?」
「大王!如來是一切不善法的捨斷者;一切善法的具備者。」(361)
「大德!不可思議啊,大德!未曾有啊,大德!這被尊者阿難多麼善說,大德!以及我們以這些尊者阿難的善說成為悅意的、滿意的,大德!以及我們這麼以尊者阿難的善說成為悅意的、滿意的:大德!如果象寶對尊者阿難適合,我們對尊者阿難施與象寶;大德!如果馬寶對尊者阿難適合,我們對尊者阿難施與馬寶;大德!如果
村落的惠與對尊者阿難適合,我們對尊者阿難施與村落的惠與,大德!但我們也知道這個:『這對尊者阿難不適合。』大德!這是我的
斗蓬,被摩揭陀國阿闍世王韋提希子裝入
衣筒後發送:長
十六[肘]相等的、寬八[肘]相等的,大德!請尊者阿難出自憐愍接受它。」
「夠了,大王!我的
三衣已完備。」
「大德!這個阿致羅筏底河被尊者阿難連同我們看見,當大雨雲在山上已下大雨時,那時,這個阿致羅筏底河從兩邊堤防走到溢出著。同樣的,大德!尊者阿難將以這件斗蓬作自己的三衣,又,凡尊者阿難的舊三衣將與
同梵行者們分享,這樣,我們的這個
供養我想將走到溢出著。大德!請尊者阿難接受斗蓬。」
尊者阿難接受斗蓬。
那時,憍薩羅國波斯匿王對尊者阿難說這個:
「好了,阿難大德!而現在我們離開(走),我們有許多工作、許多應該被做的。」
「大王!現在是那個
你考量的時間。」
那時,憍薩羅國波斯匿王歡喜、
隨喜尊者阿難所說後,從座位起來、向尊者阿難問訊、
作右繞後,離開。(362)
那時,當憍薩羅國波斯匿王離去不久,尊者阿難去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難告訴世尊與憍薩羅國波斯匿王一起有交談之所及的那一切,且給與世尊那件斗蓬。
那時,世尊召喚
比丘們:
「比丘們!是憍薩羅國波斯匿王的利得,比丘們!是憍薩羅國波斯匿王的善得的利得:凡憍薩羅國波斯匿王對阿難得到看見,得到尊敬。」
世尊說這個,悅意的那些比丘歡喜世尊的所說。(363)
斗蓬經第八終了。
MN.88/(8) Bāhitikasuttaṃ
358. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhiruhitvā sāvatthiyā niyyāti divā divassa. Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi– “āyasmā no eso, samma sirivaḍḍha, ānando”ti “Evaṃ, mahārāja, āyasmā eso ānando”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi– “ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vandāhi– ‘rājā, bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi– ‘sace kira, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, āgametu kira, bhante, āyasmā ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyā’”ti. “Evaṃ, devā”ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “rājā, bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti– ‘sace kira, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, āgametu kira, bhante, āyasmā ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “sace, bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ sādhu, bhante, āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā”ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.
359. Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “idha, bhante, āyasmā ānando hatthatthare nisīdatū”ti. “Alaṃ, mahārāja. Nisīda tvaṃ; nisinno ahaṃ sake āsane”ti. Nisīdi kho rājā pasenadi kosalo paññatte āsane. Nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “kiṃ nu kho, bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehī”ti? “Na kho, mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Kiṃ pana, bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ …pe… manosamācāraṃ samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehī”ti? “Na kho, mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yañhi mayaṃ, bhante, nāsakkhimhā pañhena paripūretuṃ taṃ, bhante, āyasmatā ānandena pañhassa veyyākaraṇena paripūritaṃ. Ye te, bhante, bālā abyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, na mayaṃ taṃ sārato paccāgacchāma; ye pana te, bhante paṇḍitā viyattā medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, mayaṃ taṃ sārato paccāgacchāma”.
360. “Katamo pana, bhante ānanda, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro akusalo”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro akusalo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sāvajjo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sabyābajjho” .
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sabyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Katamo pana, bhante ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro akusalo”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro akusalo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sāvajjo”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro sāvajjo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sabyābajjho”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro sabyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro dukkhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Kiṃ nu kho, bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇetī”ti? “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti.
361. “Katamo pana, bhante ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro kusalo”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro anavajjo”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro abyābajjho”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro abyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sukhavipāko”.
“Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sukhavipāko”?
“Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti; evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Katamo pana, bhante ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro kusalo”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro kusalo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro anavajjo”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro anavajjo”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro abyābajjho”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro abyābajjho”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sukhavipāko”.
“Katamo pana, bhante, manosamācāro sukhavipāko”? “Yo kho, mahārāja, manosamācāro nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
“Kiṃ pana, bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetī”ti? “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti.
362. “Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ, bhante, āyasmatā ānandena. Iminā ca mayaṃ, bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā. Evaṃ attamanābhiraddhā ca mayaṃ bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena. Sace, bhante, āyasmato ānandassa hatthiratanaṃ kappeyya, hatthiratanampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ānandassa assaratanaṃ kappeyya, assaratanampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ānandassa gāmavaraṃ kappeyya, gāmavarampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Api ca, bhante, mayampetaṃ jānāma– ‘netaṃ āyasmato ānandassa kappatī’ti. Ayaṃ me, bhante, bāhitikā raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena vatthanāḷiyā pakkhipitvā pahitā soḷasasamā āyāmena, aṭṭhasamā vitthārena Taṃ, bhante, āyasmā ānando paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. “Alaṃ, mahārāja, paripuṇṇaṃ me ticīvaran”ti.
“Ayaṃ bhante, aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva ānandena amhehi ca. Yadā uparipabbate mahāmegho abhippavuṭṭho hoti, athāyaṃ aciravatī nadī ubhato kūlāni saṃvissandantī gacchati; evameva kho, bhante, āyasmā ānando imāya bāhitikāya attano ticīvaraṃ karissati. Yaṃ panāyasmato ānandassa purāṇaṃ ticīvaraṃ taṃ sabrahmacārīhi saṃvibhajissati. Evāyaṃ amhākaṃ dakkhiṇā saṃvissandantī maññe gamissati. Paṭiggaṇhātu, bhante, āyasmā ānando bāhitikan”ti. Paṭiggahesi kho āyasmā ānando bāhitikaṃ.
Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “handa ca dāni mayaṃ, bhante ānanda, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
363. Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi raññā pasenadinā kosalena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tañca bāhitikaṃ bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “lābhā, bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā, bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa; yaṃ rājā pasenadi kosalo labhati ānandaṃ dassanāya, labhati payirupāsanāyā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Bāhitikasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.