經號:   
   (中部83經 更新)
中部83經/麻額提婆經(王品[9])(莊春江譯)
  我聽到這樣
  有一次世尊住在彌梯拉之麻額提婆的芒果園。
  那時,世尊在某處露出微笑。
  那時,尊者阿難這麼想:
  「什麼因、什麼緣世尊露出微笑呢?世尊不無原因地露出微笑的。」
  那時,尊者阿難整理衣服到一邊肩膀,向世尊合掌鞠躬後,對世尊這麼說:
  「大德!什麼因、什麼緣世尊露出微笑呢?世尊不無原因地露出微笑的。」
  「阿難!從前,就在彌梯拉這裡,有一位國王名叫麻額提婆,他是如法的法王,住立於法上的大王,他在婆羅門屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。阿難!那時,經過好幾年、好幾百年、好幾千年,麻額提婆王召喚理髮師
  『親愛的理髮師!當你看見我的頭上長白頭髮時,那麼,請你告訴我。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答麻額提婆王。
  阿難!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,理髮師看見麻額提婆王的頭上長白頭髮。看見後,對麻額提婆王這麼說:
  『天使出現了,陛下的頭上長白髮被看見了。』
  『那樣的話,親愛的理髮師!以小鑷子徹底地拔起白頭髮後,放在我的手掌上。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答麻額提婆王後,以小鑷子徹底地拔起白頭髮,放在麻額提婆王的手掌上。
  阿難!那時,麻額提婆王給與理髮師最好的村落後,派人召喚長男太子,然後這麼說:
  『親愛的兒子!我的天使出現了,頭上長白髮被看見了,又,我已受用人的諸欲,這是要遍求天之諸欲的時候,來!親愛的兒子!你繼承這王位,而我剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後將從在家出家,成為非家生活。那麼,親愛的兒子!當你看見頭上長白頭髮時,那時,給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後將從在家出家,成為非家生活。你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。親愛的兒子!當存在一對男子時,這樣善的行法斷絕,則他是他們之中的最後一人。[因此]親愛的兒子!我這麼說:「你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。」』
  阿難,那時,麻額提婆王給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,就在這麻額提婆芒果園剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活。他以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與慈俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住;以與悲俱行之心……(中略)以與喜悅俱行之心……(中略)以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與平靜俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住。
  阿難!麻額提婆王玩了八萬四千年兒童遊戲,作了八萬四千年副王,作了八萬四千年國王,就在這麻額提婆芒果園從在家出家,成為非家生活,行梵行八萬四千年,修習梵住後,以身體的崩解,死後成為到達梵天世界者。
  阿難!那時,經過好幾年、好幾百年、好幾千年,麻額提婆王的兒子召喚理髮師:
  『親愛的理髮師!當你看見我的頭上長白頭髮時,那麼,請你告訴我。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答麻額提婆王的兒子。
  阿難!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,理髮師看見麻額提婆王兒子的頭上長白頭髮。看見後,對麻額提婆王的兒子這麼說:
  『天使出現了,陛下的頭上長白髮被看見了。』
  『那樣的話,親愛的理髮師!以小鑷子徹底地拔起白頭髮後,放在我的手掌上。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答麻額提婆王的兒子後,以小鑷子徹底地拔起白頭髮,放在麻額提婆王的兒子的手掌上。
  阿難!那時,麻額提婆王的兒子給與理髮師最好的村落後,派人召喚長男太子,然後這麼說:
  『親愛的兒子!我的天使出現了,頭上長白髮被看見了,又,我已受用人的諸欲,這是要遍求天之諸欲的時候,來!親愛的兒子!你繼承這王位,而我剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後將從在家出家,成為非家生活。那麼,親愛的兒子!當你看見頭上長白頭髮時,那時,給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活。你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。親愛的兒子!當存在一對男子時,這樣善的行法斷絕,則他是他們之中的最後一人。[因此]親愛的兒子!我這麼說:「你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。」』
  阿難,那時,麻額提婆王的兒子給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,就在這麻額提婆芒果園剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活。他以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與慈俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住;以與悲俱行之心……(中略)以與喜悅俱行之心……(中略)以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與平靜俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住。
  阿難!麻額提婆王的兒子玩了八萬四千年兒童遊戲,作了八萬四千年副王,作了八萬四千年國王,就在這麻額提婆芒果園從在家出家,成為非家生活,行梵行八萬四千年,修習四梵住後,以身體的崩解,死後成為到達梵天世界者。
  阿難!麻額提婆王的子孫們相繼好幾個八萬四千年在這麻額提婆芒果園剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活,他們以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與慈俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住;以與悲俱行之心……(中略)以與喜悅俱行之心……(中略)以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與平靜俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住。他們玩了八萬四千年兒童遊戲,作了八萬四千年副王,作了八萬四千年國王,就在這麻額提婆芒果園從在家出家,成為非家生活,行梵行八萬四千年,他們修習四梵住後,以身體的崩解,死後成為到達梵天世界者。尼彌王是他們之中最後一位如法的法王,住立於法上的大王,他在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。
  阿難!從前,三十三天諸天在善法堂集會共坐,出現這樣的談論:『先生!這確實是毘提訶人的獲得,先生!這確實是毘提訶人的好獲得,尼彌王是如法的法王,住立於法上的大王,他在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。』阿難,那時,天帝釋召喚三十三天諸天:『親愛的先生們!你們想要見尼彌王嗎?』『親愛的先生!我們想要見尼彌王。』阿難!當時,尼彌王在那十五布薩日洗頭,到布薩的最高樓上坐下。阿難!那時,天帝釋猶如有力氣的男子能伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂那樣[快]地在三十三天諸天中消失,出現在尼彌王面前。阿難!那時,天帝釋對尼彌王這麼說:『大王!這確實是你的獲得,大王!確實是你的好獲得,大王!三十三天諸天在善法堂集會共坐,稱讚:「先生!這確實是毘提訶人的獲得,先生!這確實是毘提訶人的好獲得,尼彌王是如法的法王,住立於法上的大王,他在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。」大王!三十三天諸天想見你,大王!我將為你派遣連結千匹駿馬的馬車,大王!你應該不疑慮地登上天之車乘。』阿難!那時,尼彌王以沈默同意了。
  阿難!那時,天帝釋知道尼彌王同意後,釋猶如有力氣的男子能伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂那樣[快]地在尼彌王面前中消失,出現在三十三天諸天中。阿難,那時,天帝釋召喚戰車御車手摩得利:『來!親愛的摩得利!你準備連結千匹駿馬的馬車後,去尼彌王那裡,請這麼說:「大王!這連結千匹駿馬的馬車是天帝釋為你派遣的,大王!你應該不疑慮地登上天之車乘。」』『是的,照辦。』阿難!那時,戰車御車手摩得利回答天帝釋後,準備連結千匹駿馬的馬車後,去尼彌王那裡,這麼說:『大王!這連結千匹駿馬的馬車是天帝釋為你派遣的,大王!請你不疑慮地登上天之車乘。但,大王!走哪一條路:從惡業者感受惡業的果報,或從善業者感受善業的果報呢?』『摩得利!兩條路都帶我走。』阿難!那時,戰車御車手摩得利帶領尼彌王進入善法堂集會所。阿難!那時,天帝釋看見尼彌王遠遠地走來。看見後,對尼彌王這麼說:『來!大王!歡迎!大王!大王!想見你的三十三天諸天在善法堂集會共坐,稱讚:「先生!這確實是毘提訶人的獲得,先生!這確實是毘提訶人的好獲得,尼彌王是如法的法王,住立於法上的大王,他在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。」大王!三十三天諸天想見你,大王!請你在諸天中享受天威。』『夠了!親愛的先生!請送我回彌梯拉那裡,在那裡,我在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。』
  阿難!那時,天帝釋召喚戰車御車手摩得利:『來!親愛的摩得利!準備連結千匹駿馬的馬車後,送尼彌王回彌梯拉那裡。』『是的,照辦。』阿難!那時,戰車御車手摩得利回答天帝釋後,準備連結千匹駿馬的馬車後,送尼彌王回彌梯拉那裡。阿難!在那裡,尼彌王在婆羅門與屋主、城鎮與地方的人們中實行法,在十四、十五與半月的第八日入布薩。
  阿難!那時,經過好幾年、好幾百年、好幾千年,尼彌王召喚理髮師:
  『親愛的理髮師!當你看見我的頭上長白頭髮時,那麼,請你告訴我。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答尼彌王。
  阿難!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,理髮師看見尼彌王的頭上長白頭髮。看見後,對尼彌王這麼說:
  『天使出現了,陛下的頭上長白髮被看見了。』
  『那樣的話,親愛的理髮師!以小鑷子徹底地拔起白頭髮後,放在我的手掌上。』
  『是的,陛下。』阿難!理髮師回答尼彌王後,以小鑷子徹底地拔起白頭髮,放在尼彌王的手掌上。
  阿難!那時,尼彌王給與理髮師最好的村落後,派人召喚長男太子,然後這麼說:
  『親愛的兒子!我的天使出現了,頭上長白髮被看見了,又,我已受用人的諸欲,這是要遍求天之諸欲的時候,來!親愛的兒子!你繼承這王位,而我剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後將從在家出家,成為非家生活。那麼,親愛的兒子!當你看見頭上長白頭髮時,那時,給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活。你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。親愛的兒子!當存在一對男子時,這樣善的行法斷絕,則他是他們之中的最後一人。[因此]親愛的兒子!我這麼說:「你應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。」』
  阿難,那時,尼彌王給與理髮師最好的村落,在王位上善訓誡長男太子後,就在這麻額提婆芒果園剃除髮鬚後,裹上袈裟衣,然後從在家出家,成為非家生活。他以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與慈俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住;以與悲俱行之心……(中略)以與喜悅俱行之心……(中略)以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二方,像這樣第三方,像這樣第四方,像這樣上下、橫向、到處,對一切如對自己,以與平靜俱行之心,以廣大、以出眾、以無量、以無怨恨、以無惡意之心遍滿全部世間後而住。
  阿難!尼彌王玩了八萬四千年兒童遊戲,作了八萬四千年副王,作了八萬四千年國王,就在這麻額提婆芒果園從在家出家,成為非家生活,行梵行八萬四千年,修習四梵住後,以身體的崩解,死後成為到達梵天世界者。
  阿難!尼彌王有兒子名叫葛拉樂若那葛,他不從在家出家,成為非家生活,那善的行法斷了,他成為他們之中的最後一人。
  阿難!你會這麼想:『那時設立那個善的行法的麻額提婆王是別人。』但,阿難!不應該這樣認為,我是那時的麻額提婆王,我設立那個善的行法,後來的人們使被我設立的那個善的行法轉起。但,阿難!那個善的行法不導向離貪、寂靜、證智正覺、涅槃,只有梵天世界之往生。但,阿難!現在被我設立的善的行法導向一向厭、離貪、滅、寂靜、證智、正覺、涅槃。而,阿難!什麼是現在被我設立的善的行法,導向一向厭、離貪、滅、寂靜、證智、正覺、涅槃呢?是這八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正精進、正念、正定,阿難!這是現在被我設立的善的行法,導向一向厭、離貪、滅、寂靜、證智、正覺、涅槃。阿難!我對你們說:『你們應該使被我設立的這善的行法轉起,不要成為最後一人。』阿難!當存在一對男子時,這樣善的行法斷絕,則他是他們之中的最後一人。[因此]阿難!我對你們這麼說:『你們應該使被我設立的這個善的行法轉起,不要成為最後一人。』」
  這就是世尊所說,悅意的尊者阿難歡喜世尊所說。
  麻額提婆經第三終了。
MN.83/(3) Maghadevasuttaṃ
   308. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadeva-ambavane. Atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi– “ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. “Bhūtapubbaṃ, ānanda, imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rājānaṃ maghadevaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
   309. “Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.
   “Rājā kho panānanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.
   310. “Atha kho rañño, ānanda, maghadevassa putto bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
   “Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho, me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Rañño kho panānanda, maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.
   311. “Rañño kho panānanda, maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyamacariṃsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ. Nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.
   312. “Bhūtapubbaṃ, ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– ‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi– ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti? ‘Icchāma mayaṃ, mārisa, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti. Tena kho pana, ānanda, samayena nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsaṃnhāto uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva– devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño pamukhe pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘lābhā te, mahārāja, suladdhaṃ te, mahārāja. Devā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā– “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā. Tassa te ahaṃ, mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, nimi rājā tuṇhībhāvena.
   313. “Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva– nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi– ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca– ‘ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taṃ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentī’ti? ‘Ubhayeneva maṃ, mātali, nehī’ti. Sampavesesi kho, ānanda, mātali, saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammaṃ sabhaṃ. Addasā kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṃ, mahārāja. Devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā– “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā Abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti. ‘Alaṃ, mārisa, tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu. Tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti.
   314. “Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehī’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi. Tatra sudaṃ, ānanda, nimi rājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti. Atha kho, ānanda, nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti.
   315. “Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Nimi kho, panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi. Nimissa kho panānananda rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi. Na so agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi.
   316. “Siyā kho pana te, ānanda, evamassa– ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitan’ti. Na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā maghadevo ahosiṃ. (ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ,) mayā taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ; pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā. Idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi. Idaṃ kho, ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’. Yasmiṃ kho, ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi– ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Maghadevasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「小國王(MA.67)」,南傳作「副王」(oparajjaṃ,直譯為「副王位」),智髻比丘長老英譯為「副攝政」(vice regent)。
  「極邊(MA.67);邊地人(AA)」,南傳作「最後一人」(antimapuriso),智髻比丘長老英譯為「最後的人」(the last man)。按:「邊」(anta)與「最後」(antima)巴利語相近。
  「劫北(AA.50.4)」,應為「理髮師」(kappakaṃ)的音譯。
  「善行(AA.50.4)」,南傳作「善的行法」(kalyāṇaṃ vattaṃ),智髻比丘長老英譯為「良好的做法」(good practice)。「行法」(vattaṃ),另譯為「義務;本分;責任;儀法;德行,禁戒;禁行」。
  「親愛的兒子」(tāta kumāra),智髻比丘長老英譯為「親愛的王子」(Dear prince)。
  「當存在一對男子時」(purisayuge vattamāne),智髻比丘長老英譯為「當有兩個男人活著」(when there are two men living)。按:《破斥猶豫》說,在那裡,持戒比丘心想:「我得不到阿羅漢境界。」不作活力而斷絕,[另一人]以破戒而成為斷絕。