經號:   
   (中部79經 更新)
中部79經/色古巫大夷小經(遊行者品[8])(莊春江譯)[MA.208]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  當時,遊行者色古巫大夷與大遊行者群眾一起住在餵孔雀處的遊行者林園。
  那時,世尊午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入王舍城。那時,世尊想這個:「在王舍城為了托鉢行走大致上還太早,讓我去餵孔雀處的遊行者林園,去見遊行者色古巫大夷。」那時,世尊去餵孔雀處去見遊行者色古巫大夷。
  當時,遊行者色古巫大夷與大遊行者群眾一起,吵雜地、高聲地、大聲地、談論各種畜生論地坐著,即:國王論、盜賊論、大臣論、軍隊論、怖畏論、戰爭論、食物論、飲料論、衣服論、臥具論、花環論、氣味論、親里論、車乘論、村落論、城鎮論、城市論、國土論、女人論、英雄論、街道論(街道流言)、水井論(井邊流言)、祖靈論、種種論、世界起源論、海洋起源論、如是有無論等。
  遊行者色古巫大夷看見正從遠處到來的世尊。看見後,使自己的群眾靜止:
  「請尊師們安靜,請尊師們不出聲,這位沙門喬達摩來了,又,那位尊者是安靜的想要者、安靜的稱讚者,或許發現安靜的群眾後,會想應該被往見。」在這麼說時,那些遊行者保持沈默。(269)
  那時,世尊去見遊行者色古巫大夷。那時,遊行者色古巫大夷對世尊說這個:
  「大德!請世尊來!大德!歡迎世尊,大德!世尊終於作這個安排,即:這裡的到來。大德!世尊請坐,這個座位已設置。」
  世尊在設置的座位坐下。遊行者色古巫大夷也取某個低的坐具後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的遊行者色古巫大夷說這個:
  「巫大夷!現在,在這裡為了什麼談論共坐聚集呢?還有,你們的談論中間被中斷的是什麼?」
  「大德!令這個談論停止:凡我們現在共坐談論的,大德!這個談論世尊之後也將有不難得到的聽聞。大德!當我沒來見這個群眾時,那時,這個群眾坐著談論著各種畜生論,大德!但當我來見這個群眾時,那時,這個群眾就坐著仰視著我的臉:『凡沙門巫大夷將為我們說法,我們將聽聞那個。』大德!但當世尊來見這個群眾時,那時,我連同這個群眾坐著仰視著世尊的臉:『凡世尊將為我們說法,我們將聽聞那個。』」(270)
  「巫大夷!那樣的話,在這裡,就請在你心中出現,如是能回覆我。」
  「大德!在較早的幾天前,有自稱一切知者、一切見者、無殘留智見者:『當我行走時、站立時、睡時、醒時,智見經常地、持續地被現起。』當被我問關於過去的問題時,轉向無關的,帶到在外的談論,顯露憤怒、瞋恚、不滿。大德!那個我關於世尊的憶念就生起:『啊!確實是世尊,啊!確實是善逝:凡這些法的善熟練者。』」
  「巫大夷!那麼,誰是自稱一切知者、一切見者、無殘留智見者:『當我行走時、站立時、睡時、醒時,智見經常地、持續地被現起。』凡當被你問關於過去的問題時,轉向無關的,帶到在外的談論,顯露憤怒、瞋恚、不滿呢?」
  「大德!是尼乾陀若提子。」
  「巫大夷!凡能回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生……(中略)像這樣,能回憶許多有行相的、有境遇的前世住處者,他能問我關於過去的問題,或我能問他關於過去的問題,他能以關於過去問題的解說使我的心滿意,或我能以關於過去問題的解說使他的心滿意。
  巫大夷!凡能以清淨、超越常人的天眼,看見當眾生死時、往生時,在下劣、勝妙,美、醜,幸、不幸中,知道依業到達的眾生,他能問我關於未來的問題,或我能問他關於未來的問題,他能以關於未來問題的解說使我的心滿意,或我能以關於未來問題的解說使他的心滿意。
  巫大夷!但請別理會過去的,請別理會未來的,我為你將教導法:在這個存在時那個存在,以這個的生起那個生起。在這個不存在時那個不存在,以這個的滅那個被滅。」
  「大德!即使以我這個個體經驗的之所及,我也不能夠回憶那個有行相的、有境遇的,我又從哪裡將回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生……(中略)像這樣,我將回憶許多有行相的、有境遇的前世住處,猶如世尊?大德!現在,我連泥鬼也沒看見,我又從哪裡以清淨、超越常人的天眼將看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生,猶如世尊?又,凡世尊對我這麼說:『巫大夷!但請別理會過去的,請別理會未來的,我為你將教導法:在這個存在時那個存在,以這個的生起那個生起。在這個不存在時那個不存在,以這個的滅那個被滅。』而那個對我更不清晰,大德!或許我在自己老師上以問題的解說能使世尊的心滿意。」(271)
  「巫大夷!那麼,你在自己老師上的究竟是什麼?」
  「大德!在自己老師上我們有這樣:『這是最高的光澤,這是最高的光澤。』」
  「巫大夷!那麼,凡這個在自己老師上你有這樣:『這是最高的光澤,這是最高的光澤。』哪個是那個最高的光澤呢?」
  「大德!沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的,那個是最高光澤。」
  「巫大夷!那麼,哪個是那個最高的光澤:沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的呢?」
  「大德!沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的,那個是最高光澤。」
  「巫大夷!你的這個還能長長地擴展,說:『大德!沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的,那個是最高光澤。』而不安立那個光澤。巫大夷!猶如男子這麼說:『凡在這個地方上的地方美女,我想要她、欲求她。』他們對他這麼說:『喂!男子!凡你想要、欲求地方上的美女,你知道那位地方上的美女是剎帝利婆羅門毘舍首陀羅?』被像這樣問,他說:『不。』他們對他這麼說:『喂!男子!你想要、欲求這地方上的美女,你知道那位地方上的美女是這樣的名字或這樣的姓?……(中略)高或矮或中等;黑或褐或金黃色皮膚?』……(中略)『……在像那樣的村落或城鎮或城市?』被像這樣問,他說:『不。』他們對他這麼說:『喂!男子!你想要、欲求凡你不知道、沒看見者?』被像這樣問,他說:『是的。』巫大夷!你怎麼想它:在存在這樣時,是否那位男子說的變成無意義的呢?」
  「大德!在存在這樣時,那位男子說的確實變成無意義的。」
  「同樣的,巫大夷!你說:『大德!沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的,那個是最高光澤。』而不安立那個光澤。」
  「大德!猶如美麗的、純正的、八個切割面的、作工細緻的、放在黃毛布上的琉璃寶珠,輝耀、照亮、照耀,這樣的光澤是死後無病的真我。」(272)
  「巫大夷!你怎麼想它:凡美麗的、純正的、八個切割面的、作工細緻的、放在黃毛布上的琉璃寶珠,輝耀、照亮、照耀,或凡在漆黑夜晚的螢火蟲,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在漆黑夜晚的螢火蟲,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡這個在漆黑夜晚的螢火蟲,或凡在漆黑夜晚的油燈,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在漆黑夜晚的油燈,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡這個在漆黑夜晚的油燈,或凡在漆黑夜晚的大火聚,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在漆黑夜晚的大火聚,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡這個在漆黑夜晚的大火聚,或凡在破曉時晴朗無雲天空夜中的太白星,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在破曉時晴朗無雲天空夜中的太白星,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡這個在破曉時晴朗無雲天空中的太白星,或凡在十五那個布薩日晴朗無雲天空中午夜時的滿月,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在十五那個布薩日晴晴朗無雲天空中午夜時的滿月,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡這個在十五那個布薩日晴朗無雲天空中午夜的滿月,或凡在雨季最後一個月秋季晴朗無雲天空中,中午完整的太陽,這兩者的光澤中,哪個光澤是較優勝的與較勝妙的呢?」
  「大德!凡這個在雨季最後一個月秋季晴朗無雲天空中,中午完整的太陽,這兩者的光澤中,這是較優勝的與較勝妙的。」
  「巫大夷!此外,那些眾多的、更多的天神,凡這些日月的光明不經驗,我知道那些,然而我不說:『沒有其他光澤比那個光澤更上的或更勝妙的。』巫大夷!然而你說:『凡這個比螢火蟲更下劣的與更次等的,那個是最高光澤。』而不安立那個光澤。」
  「請世尊停止這個談論,請善逝停止這個談論。」
  「巫大夷!那麼,為何你這麼說:『請世尊停止這個談論,請善逝停止這個談論。』呢?」
  「大德!在自己老師上我們有這樣:『這是最高的光澤,這是最高的光澤。』大德!當那些我們在自己老師上被世尊審問、質問、追究時,成為空的、空虛的、失敗的[MN.35]。」(273)
  「巫大夷!那麼,有一向樂的世界嗎?有為了作證一向樂的世界之有理由道跡嗎?」
  「大德!在自己老師上我們有這樣:『有一向樂的世界,有為了作證一向樂的世界之有理由道跡。』」
  「巫大夷!那麼,哪個是為了作證一向樂的世界之有理由道跡呢?」
  「大德!這裡,某人捨斷殺生後,成為離殺生者;捨斷未給予而取,成為離未給予而取者;捨斷邪淫後,成為離邪淫者;捨斷妄語後,成為離妄語者,又或,受持後轉起某種苦行種類,大德!這是那個為了作證一向樂的世界之有理由道跡。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡在捨斷殺生後成為離殺生者時,那時是一向樂者或有樂有苦者?」
  「大德!是有樂有苦者。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡在捨斷未給予而取成為離未給予而取者時,那時是一向樂者或有樂有苦者?」
  「大德!是有樂有苦者。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡在捨斷邪淫後成為離邪淫者時,那時是一向樂者或有樂有苦者?」
  「大德!是有樂有苦者。」
  「巫大夷!你怎麼想它:凡在捨斷妄語後成為離妄語者時,那時是一向樂者或有樂有苦者?」
  「大德!是有樂有苦者。」
  「巫大夷!你怎麼想它:又或,凡在受持後轉起某種苦行種類時,那時是一向樂者或有樂有苦者?」
  「大德!是有樂有苦者。」
  「巫大夷!你怎麼想它:是否為了一向樂的世界之作證是由於混雜樂苦之道跡呢?」
  「請世尊停止這個談論,請善逝停止這個談論」
  「巫大夷!那麼,為何你這麼說:『請世尊停止這個談論,請善逝停止這個談論』呢?」
  「大德!在自己老師上我們有這樣:『有一向樂的世界,有為了作證一向樂的世界之有理由道跡。』大德!當那些我們在自己老師上被世尊審問、質問、追究時,成為空的、空虛的、失敗的。」(274)
  「大德!那麼,有一向樂的世界嗎?有為了作證一向樂的世界之有理由道跡嗎?」
  「巫大夷!有一向樂的世界,有為了作證一向樂的世界之有理由道跡。」
  「大德!那麼,哪個是為了作證一向樂的世界之有理由道跡呢?」
  「巫大夷!這裡,比丘就從離諸欲後……(中略)進入後住於……的初禪;從尋與伺的平息……進入後住於……的第二禪;從喜的褪去……進入後住於……的第三禪,這是那個為了作證一向樂的世界之有理由道跡。」
  「大德!那不是為了作證一向樂的世界之有理由道跡,大德!這個情形他的一向樂的世界已被作證。」
  「巫大夷!這個情形一向樂的世界未被作證,那個只是為了作證一向樂的世界之有理由道跡。」
  在這麼說時,遊行者色古巫大夷的群眾成為吵雜、高聲、大聲的:「在這裡,連同老師的我們滅亡,在這裡,連同老師的我們滅亡,我們不知到比這個更高的、更上的。」
  那時,遊行者色古巫大夷對那些遊行者作小聲後,對世尊說這個:
  「大德!那麼,什麼情形是一向樂的世界已被作證呢?」
  「巫大夷!這裡,比丘從樂的捨斷與……(中略)進入後住於……的第四禪,凡那些已往生一向樂的世界之天神,與那些天神一起住立、交談、進入討論,這個情形是一向樂的世界已被作證。」(275)
  「大德!確實,這個一向樂的世界的作證之因,比丘們在世尊處行梵行。」
  「巫大夷!非一向樂的世界的作證之因,比丘們在我處行梵行,巫大夷!正有更上的與更勝妙的其它諸法,那些的作證之因,比丘們在我處行梵行。」
  「大德!那麼,哪些是那些更上的與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行呢?」
  「巫大夷!這裡,如來阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊在世間出現……(中略)[MN.27, 291-296段]他捨斷這些心的隨雜染慧的減弱的五蓋後,就從離諸欲後……(中略)進入後住於……的初禪,巫大夷!這是更上與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。
  再者,巫大夷!從尋與伺的平息……(中略)第二禪……第三禪……進入後住於……的第四禪,巫大夷!這也是更上與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。
  他在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,使心轉向前世住處回憶智。他回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生……(中略)像這樣,回憶許多有行相的、有境遇的前世住處,巫大夷!這也是更上與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。
  他在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,使心轉向眾生死亡往生智,以清淨、超越常人的天眼,看見當眾生死時、往生時,在下劣、勝妙,美、醜,幸、不幸中……(中略)知道眾生依業到達的,巫大夷!這也是更上與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。
  他在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,使心轉向諸漏的滅盡智。他如實知道:『這是苦。』……『這是苦。』……(中略)『這是苦。』……『這是導向苦滅道跡。』……『這些是漏。』……『這是漏集。』……『這是漏滅。』如實知道:『這是導向漏滅道跡。』當他這樣知、這樣見時,心從欲漏被解脫,心也從有漏被解脫,心也從無明漏被解脫。在解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』巫大夷!這也是更上的與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。
  巫大夷!這些是更上與更勝妙的法,凡其作證之因,比丘們在世尊處行梵行。」(276)
  在這麼說時,遊行者色古巫大夷對世尊說這個:
  「大德!太偉大了,大德!太偉大了,大德!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被世尊以種種法門說明。大德!這個我歸依世尊、法、比丘僧團,大德!願我得到在世尊的面前出家,願我得到具足戒。」
  在這麼說時,遊行者色古巫大夷的群眾對遊行者色古巫大夷這麼說:
  「巫大夷尊師!不要在沙門喬達摩處行梵行,巫大夷尊師!成為老師後,不要住徒弟生活。猶如成為水瓶後成為水桶,巫大夷尊師將成為這樣的結果,巫大夷尊師!不要在沙門喬達摩處行梵行,巫大夷尊師!成為老師後,不要住徒弟生活。」
  像這樣,遊行者色古巫大夷的這個群眾在世尊梵行上阻止遊行者色古巫大夷。(277)
  色古巫大夷小經第九終了。
MN.79/(9) Cūḷasakuludāyisuttaṃ
   269. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi– “atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami.
   Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ– rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi– “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ
   270. Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṃ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca– “kāya nuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā hoti; yadā ca kho ahaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi athāyaṃ parisā mamaññeva mukhaṃ ullokentī nisinnā hoti– ‘yaṃ no samaṇo udāyī dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’ti; yadā pana bhante, bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti athāhañceva ayañca parisā bhagavato mukhaṃ ullokentā nisinnā homa– ‘yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’”ti.
   271. “Tenahudāyi, taṃyevettha paṭibhātu yathā maṃ paṭibhāseyyā”si. “Purimāni bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti. So mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi– ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato! Yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo’”ti. “Ko pana so, udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti, yo tayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī”ti? ‘Nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto’ti.
   “Yo kho, udāyi, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, so vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
   “Yo kho, udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya, so vā maṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
   “Api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Dhammaṃ te desessāmi– imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī”ti.
   “Ahañhi, bhante, yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ tampi nappahomi sākāraṃ sa-uddesaṃ anussarituṃ, kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathāpi bhagavā? Ahañhi, bhante, etarahi paṃsupisācakampi na passāmi, kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi bhagavā? Yaṃ pana maṃ, bhante, bhagavā evamāha– ‘api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhammaṃ te desessāmi– imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī’ti tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaṃ, bhante, sake ācariyake bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā”ti.
   272. “Kinti pana te, udāyi, sake ācariyake hotī”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’”ti.
   “Yaṃ pana te etaṃ, udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti, katamo so paramo vaṇṇo”ti? “Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti.
   “Katamo pana so paramo vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti? “Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti.
   “Dīghāpi kho te esā, udāyi, phareyya– ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesi. Seyyathāpi, udāyi, puriso evaṃ vadeyya– ‘ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi, taṃ kāmemī’ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ – khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā”ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ– evaṃnāmā evaṃgottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti… amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesī’”ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi– nanu evaṃ sante, tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī”ti.
   “Evameva kho tvaṃ, udāyi, ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī”ti.
   “Seyyathāpi, bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo paraṃ maraṇā”ti.
   273. “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo– imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Yvāyaṃ, bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo– ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.
   “Ato kho te, udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasūriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti. Atha ca pana tvaṃ, udāyi, ‘yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī”ti. “Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathan”ti!
   “Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, evaṃ vadesi– ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti.
   274. “Kiṃ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’”ti.
   “Katamā pana sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati. Ayaṃ kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti? “Sukhadukkhī, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī”ti? “Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathan”ti!
   “Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, vadesi– ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’”ti? “Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti– ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti.
   275. “Kiṃ pana, bhante, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati– ayaṃ kho sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   “Na kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya, sacchikato hissa, bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotī”ti. “Na khvāssa, udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatītveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.
   Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi– “ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, ettha mayaṃ anassāma sācariyakā! Na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmā”ti.
   Atha kho sakuludāyī paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṃ etadavoca– “kittāvatā panāssa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti? “Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ… upasampajja viharati. Yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti.
   276. “Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti? “Na kho, udāyi, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, udāyi aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
   “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti? “Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti”.
   “Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti… ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti… ‘ayaṃ āsavanirodho’ti… ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho, udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
   277. Evaṃ vutte, sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
   Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ– “mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇiko hutvā udañcaniko assa, evaṃ sampadamidaṃ bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasī”ti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti.
   Cūḷasakuludāyisuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「薩云然(MA.208)」,南傳作「一切知者」(sabbaññū),菩提比丘長老英譯為「為無所不知」(to be omniscient)。「薩云」顯然是「一切」(sabba)的音譯;「然」顯然是「知者」(aññū)的音譯。
  「飄風鬼(MA.208)」,南傳作「泥鬼」(paṃsupisācakampi),菩提比丘長老英譯為「泥妖精」(a mud-goblin)。按:《破斥猶豫》以「在不淨處出生的鬼」(asuciṭṭhāne nibbattapisācaṃ)解說。
  「金精(MA.208)」,南傳作「光澤」(vaṇṇo,另譯為「顯色;色澤;容色;美貌」),菩提比丘長老英譯為「光輝」(splendour)。
  「雜苦(MA.208)」,南傳作「有樂有苦者」(Sukhadukkhī),菩提比丘長老英譯為「苦與樂兩者」(Both pleasure and pain)。
  「請在你心中出現」(taṃ…paṭibhātu),菩提比丘長老英譯為「建議某些;作些建議」(suggest something)。按:《破斥猶豫》說,如果想聽法,在這裡就請你一個問題現起(upaṭṭhātu)一個理由(kāraṇaṃ)。