經號:   
   (中部69經 更新)
中部69經/枸哩亞尼經(比丘品[7])(莊春江譯)
  我聽到這樣
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中 。
  當時,名叫枸哩亞尼的比丘是住林野者、足正行者,以某些必須作的事到僧團中拜訪。在那裡,關於枸哩亞尼比丘之事,尊者舍利弗召喚比丘們:
  「學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是對同梵行者敬重的、順從的。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,對同梵行者是不敬重的、不順從的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而對同梵行者是不敬重的、不順從的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是對同梵行者敬重的、順從的。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是[對]座位善巧的:『像這樣,我將不侵佔長老比丘、不排擠新比丘的座位而坐。』學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,不是[對]座位善巧的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而不是[對]座位善巧的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是[對]座位善巧的。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該知道增上行儀法。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,不知道增上行儀法,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而不知道增上行儀法?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該知道增上行儀法。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該不過早進入村落、不過晚返回。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,過早進入村落、過晚返回,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而過早進入村落、過晚返回?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該不過早進入村落、不過晚返回。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,不應該在用餐前後訪問俗家。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,在用餐前後訪問俗家,則有那些說他者:『確實,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住,[必]多作非時行,[因為]他到僧團中也經常那樣作。』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,不應該在用餐前後訪問俗家。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是不掉舉的、不浮躁的。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,是掉舉的、浮躁的,則有那些說他者:『確實,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住,[必]多作掉舉、浮躁,[因為]他到僧團中也經常那樣作。』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是不掉舉的、不浮躁的。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是不多言的、不廢話的。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,是多言的、廢話的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是多言的、廢話的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是不多言的、不廢話的。
  學友們!住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是易順從糾正、善友誼狀態的。學友們!如果住林野的比丘到僧團,住在僧團中,是難順從糾正、惡友誼的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是難順從糾正、惡友誼的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘到僧團,住在僧團中,應該是易順從糾正、善友誼狀態的。
  學友們!住林野的比丘應該是守護根門者。學友們!如果住林野的比丘是不守護根門者,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是不守護根門者?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是守護根門者。
  學友們!住林野的比丘應該是飲食知適量的。學友們!如果住林野的比丘是飲食不知適量的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是飲食不知適量的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是飲食知適量的。
  學友們!住林野的比丘應該是已專修清醒的。學友們!如果住林野的比丘是未專修清醒的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是未專修清醒的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是已專修清醒的。
  學友們!住林野的比丘應該是活力已被發動的。學友們!如果住林野的比丘是懈怠的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是懈怠的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是活力已被發動的。
  學友們!住林野的比丘應該是念已現起的。學友們!如果住林野的比丘是念未現前的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是念未現前的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是念已現起的。
  學友們!住林野的比丘應該是得定的。學友們!如果住林野的比丘是未得定的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是未得定的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是得定的。
  學友們!住林野的比丘應該是有慧的。學友們!如果住林野的比丘是劣慧的,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而是劣慧的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘應該是有慧的。
  學友們!住林野的比丘必須努力於阿毘達磨與阿毘毘奈耶,學友們!有質問者[問]住林野的比丘關於阿毘達磨與阿毘毘奈耶的問題。學友們!如果住林野的比丘被問關於阿毘達磨與阿毘毘奈耶的問題不能解答,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而被問關於阿毘達磨與阿毘毘奈耶的問題不能解答?』有那些說他者。因此,住林野的比丘必須努力於阿毘達磨與阿毘毘奈耶。
  學友們!住林野的比丘必須努力於那些超越色的無色寂靜解脫,學友們!有質問者[問]住林野的比丘關於那些超越色的無色寂靜解脫的問題。學友們!如果住林野的比丘被問關於那些超越色的無色寂靜解脫的問題不能解答,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而被問關於那些超越色的無色寂靜解脫的問題不能解答?』有那些說他者。因此,住林野的比丘必須努力於那些超越色的無色寂靜解脫。
  學友們!住林野的比丘必須努力於過人法,學友們!有質問者[問]住林野的比丘關於過人法的問題。學友們!如果住林野的比丘被問關於過人法的問題不能解答,則有那些說他者:『然而,這位住林野的尊者一個人在林野中自由自在地住有什麼而不知道出家人所為的目的?』有那些說他者。因此,住林野的比丘必須努力於過人法。」
  當這麼說時,尊者大目揵連對尊者舍利弗這麼說:
  「舍利弗學友!這些法只應該被住林野的比丘受持後行使,或者也被住村落邊界者[受持後行使]呢?」
  「目揵連學友!這些法都應該被住林野的比丘受持後行使了,何況住村落邊界者呢!」
  枸哩亞尼經第九終了。
MN.69/(9) Goliyānisuttaṃ
   173. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena goliyāni nāma bhikkhu āraññiko padasamācāro saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā sāriputto goliyāniṃ bhikkhuṃ ārabbha bhikkhū āmantesi–
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṃ sappatissena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṃ sappatissena.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṃ– ‘iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi nave ca bhikkhū na āsanena paṭibāhissāmī’ti. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā āsanakusalo na hotī’ti – tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto ābhisamācārikampi dhammaṃ na jānāti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaṃ na jānātī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo nātidivā paṭikkamitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto atikālena gāmaṃ pavisati atidivā paṭikkamati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā atikālena gāmaṃ pavisati atidivā paṭikkamatī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nātidivā paṭikkamitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjati, tassa bhavanti vattāro. ‘Ayaṃ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato vikālacariyā bahulīkatā, tamenaṃ saṅghagatampi samudācaratī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṃ acapalena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti capalo, tassa bhavanti vattāro. ‘Idaṃ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato uddhaccaṃ cāpalyaṃ bahulīkataṃ, tamenaṃ saṅghagatampi samudācaratī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṃ acapalena.
   “Āraññikenāvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṃ avikiṇṇavācena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo hoti vikiṇṇavāco, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco’ti – tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṃ avikiṇṇavācena.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṃ kalyāṇamittena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṃ kalyāṇamittena.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā bhojane amattaññū’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā jāgariyaṃ anuyuttena bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu jāgariyaṃ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā jāgariyaṃ ananuyutto’ti – tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā jāgariyaṃ anuyuttena bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu kusīto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā kusīto’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā muṭṭhassatī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā asamāhito’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṃ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti vattāro ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā duppañño’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṃ.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṃ bhikkhuṃ abhidhamme abhivinaye pañhaṃ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā abhidhamme abhivinaye pañhaṃ puṭṭho na sampāyatī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo.
   “Āraññikenāvuso bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṃ bhikkhuṃ ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṃ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṃ puṭṭho na sampāyatī’ti – tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo.
   “Āraññikenāvuso, bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṃ bhikkhuṃ uttari manussadhamme pañhaṃ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu uttari manussadhamme pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṃ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā yassatthāya pabbajito tamatthaṃ na jānātī’ti– tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo”ti.
   Evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca– “āraññikeneva nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu gāmantavihārināpī”ti “Āraññikenāpi kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā pageva gāmantavihārinā”ti.
   Goliyānisuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「足正行者」(padasamācāro, padarasamācāro),智髻比丘長老英譯為「鬆懈行為者」(of lax behaviour)。按:《破斥猶豫》以「弱行者(dubbalasamācāro)、粗糙行者(oḷārikācāro)、在資具上有欲求(sāpekkho)的不守護大長老」解說,水野弘元譯為「[山]谷間正行者」。
  「非時行」(vikālacariyā),智髻比丘長老英譯為「不合時宜的拜訪」(untimely visits)。