經號:   
   (中部57經 更新)
中部57經/守狗禁戒者經(屋主品[6])(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在拘利國名叫哈利達瓦沙那的拘利族人城鎮。
  那時,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那,與守狗禁戒的裸行者斯尼耶去見世尊。抵達後,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那向世尊問訊後,在一旁坐下。而守狗禁戒的裸行者斯尼耶與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的守牛禁戒的拘利族人之子富樓那對世尊說這個:
  「大德!這位守狗禁戒的裸行者斯尼耶是難行者,他吃地上放置的食物,他的那狗禁戒已長久地已完成、已受持,他的趣處是什麼?來世是什麼?」
  「富樓那!夠了!別理會這個,你不要問我這個。」
  第二次,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那又……(中略)。第三次,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那又對世尊說這個:
  「大德!這位守狗禁戒的裸行者斯尼耶是難行者,他吃地上放置的食物,他的那個狗禁戒已長久地完成、已受持,他的趣處是什麼?來世是什麼?」(78)
  「富樓那!我確實沒得到你的[理解]:『夠了!富樓那!別理會這個,你不要問我這個。』但,我將回答你。富樓那!這裡,某人完全地、不間斷地修習狗禁戒,完全地、不間斷地修習狗習慣(狗戒),完全地、不間斷地修習狗心,完全地、不間斷地修習狗行為。他完全地、不間斷地修習狗禁戒後,完全地、不間斷地修習狗習慣後,完全地、不間斷地修習狗心後,完全地、不間斷地修習狗行為後,以身體的崩解,死後往生狗們的共住狀態。但,如果他有這樣的見:『我將以這個習慣,或禁戒,或苦行,或梵行成為天神或某個天。』那是他的邪見。富樓那!我說,邪見者有兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。富樓那!像那樣,成功的狗禁戒帶來狗們的共住狀態,失敗的是地獄。」
  在這麼說時,守狗禁戒的裸行者斯尼耶哭泣、流淚。
  那時,世尊對守牛禁戒的拘利族人之子富樓那說這個:
  「富樓那!這是我沒得到你的理解:『夠了!富樓那!別理會這個,你不要問我這個。』」
  「大德!我不哭泣這個:凡世尊對我這麼說,大德!但我的這個狗禁戒已長久地完成、已受持。大德!這位守牛禁戒的拘利族人之子富樓那,他的那個牛禁戒已長久地完成、已受持,他的趣處是什麼?來世是什麼?」
  「斯尼耶!夠了!別理會這個,你不要問我這個。」
  第二次,守狗禁戒的裸行者斯尼耶又……(中略)。第三次,守狗禁戒的裸行者斯尼耶又對世尊說這個:「大德!這位守牛禁戒的拘利族人之子富樓那,他的那個牛禁戒長久地已完成、已受持,他的趣處是什麼?來世是什麼?」(79)
  「斯尼耶!我確實沒得到你的:『夠了!斯尼耶!別理會這個,你不要問我這個。』但,我將回答你。斯尼耶!這裡,某人完全地、不間斷地修習牛禁戒,完全地、不間斷地修習牛習慣,完全地、不間斷地修習牛心,完全地、不間斷地修習牛行為。他完全地、不間斷地修習牛禁戒後,完全地、不間斷地修習牛習慣後,完全地、不間斷地修習牛心後,完全地、不間斷地修習牛行為後,以身體的崩解,死後往生牛們的共住狀態。但,如果他有這樣的見:『我將以這個習慣,或禁戒,或苦行,或梵行成為天神或某個天。』那是他的邪見。富樓那!我說,邪見者有兩個趣處中某個趣處:地獄或畜生界。富樓那!像那樣,成功的牛禁戒帶來牛們的共住狀態,失敗的是地獄。」
  在這麼說時,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那哭泣、流淚。
  那時,世尊對守狗禁戒的裸行者斯尼耶說這個:
  「斯尼耶!這是我沒得到你的理解:『夠了!斯尼耶!別理會這個,你不要問我這個。』」
  「大德!我不哭泣這個:凡世尊對我這麼說,大德!但我的這個牛禁戒已長久地完成、已受持。大德!我在世尊上有這樣的淨信:世尊能夠教導像那樣的法,如是,我會捨斷這個牛禁戒,同時這位守狗禁戒的裸行者斯尼耶會捨斷那個狗禁戒。」
  「富樓那!那樣的話,你要聽!你要好好作意!我將說。」
  「是的,大德!」守牛禁戒的拘利族人之子富樓那回答世尊。
  世尊說這個:(80)
  「富樓那!有這四種業被我以證智自作證後宣說,哪四種?富樓那!有黑果報的黑業,富樓那!有白果報的白業,富樓那!有黑白果報的黑白業,富樓那!有非黑非白業,轉起業滅盡的非黑非白果報。
  富樓那!而哪一種是黑果報的黑業?富樓那!這裡,某人為作有惱害的身行,為作有惱害的語行,為作有惱害的意行,他為作有惱害的身行後,為作有惱害的語行後,為作有惱害的意行後,往生有惱害的世界。當被往生有惱害的世界時,有惱害的諸接觸他。當他被有惱害的諸觸接觸時,感受有惱害的、一向苦的感受,猶如:地獄的眾生們。富樓那!像這樣,從生命類有生命類的往生,凡他做,以那個他往生,諸觸接觸那個往生者。富樓那!這樣,我說:『眾生是[自己]業的繼承者。』富樓那!這被稱為黑果報的黑業。
  富樓那!而哪一種是白果報的白業?富樓那!這裡,某人為作無惱害的身行,為作無惱害的語行,為作無惱害的意行,他為作無惱害的身行後,為作無惱害的語行後,為作無惱害的意行後,往生無惱害的世界。當被往生無惱害的世界時,無惱害的諸觸接觸他。當他被無惱害的諸觸接觸時,感受無惱害的、一向樂的感受,猶如:遍淨天的天神們。富樓那!像這樣,從生命類有生命類的往生,凡他做,以那個他往生,諸觸接觸那個往生者。富樓那!這樣,我也說:『眾生是業的繼承者。』富樓那!這被稱為白果報的白業。
  富樓那!而哪一種是黑白果報的黑白業?富樓那!這裡,某人為作有惱害的、無惱害的身行,為作有惱害的、無惱害的語行,為作有惱害的、無惱害的意行,他為作有惱害的、無惱害的身行後,為作有惱害的、無惱害的語行後,為作有惱害的、無惱害的意行後,往生有惱害的、無惱害的世界。當被往生有惱害的、無惱害的世界時,有惱害的、無惱害的諸觸接觸他。當他被有惱害的、無惱害的諸觸接觸時,感受有惱害的及無惱害的,混雜苦樂的感受,猶如:人與某些天,以及某些墮下界者。富樓那!像這樣,從生命類有生命類的往生,凡他做,以那個他往生,諸觸接觸那個往生者。富樓那!這樣,我也說:『眾生是業的繼承者。』富樓那!這被稱為黑白果報的黑白業。
  富樓那!而哪一種是非黑非白果報的非黑非白業:轉起業的滅盡?富樓那!在這裡,凡這個有黑果報的黑業,為了那個的捨斷之意圖,凡這個有白果報的白業,為了那個的捨斷之意圖,凡這個有黑白果報的黑白業,為了那個的捨斷之意圖,富樓那!這被稱為非黑非白果報的非黑非白業:轉起業的滅盡。富樓那!這些是這四種業被我以證智自作證後宣說。」(81)
  在這麼說時,守牛禁戒的拘利族人之子富樓那對世尊說這個:
  「大德!太偉大了,大德!太偉大了,大德!猶如……(中略)請世尊記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」
  守狗禁戒的裸行者斯尼耶對世尊說這個:
  「大德!太偉大了,大德!太偉大了,大德!猶如……(中略)說明。大德!這個我歸依世尊、法、比丘僧團,大德!願我得到在世尊的面前出家,願我得到具足戒。」
  「斯尼耶!凡先前為其他外道希望在這法律中出家;希望受具足戒,他別住四個月。經四個月後,發心的比丘們使出家;使受具足戒為比丘狀態,但個人差異由我發現。」
  「大德!如果先前為其他外道希望在這法律中出家者;希望受具足戒者別住四個月。經四個月後,發心的比丘們使之出家;使之受具足戒為比丘狀態,我將別住四年。經四年後,請發心的比丘們使出家;使受具足戒為比丘狀態。」
  那時,守狗禁戒的裸行者斯尼耶得到在世尊的面前出家、受具足戒。
  還有,已受具足戒不久,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的尊者斯尼耶不久就以證智自作證後,在當生中進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:「出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。」(82)
   守狗禁戒者經第七終了。
MN.57/(7) Kukkuravatikasuttaṃ
   78. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca– “ayaṃ bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṃ bhojanaṃ bhuñjati. Tassa taṃ kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe… tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca– “ayaṃ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṃ bhojanaṃ bhuñjati. Tassa taṃ kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
   79. “Addhā kho te ahaṃ, puṇṇa, na labhāmi. Alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchīti; api ca tyāhaṃ byākarissāmi. Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kukkurākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. So kukkuravataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, puṇṇa, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṃ kukkuravataṃ kukkurānaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ nirayan”ti. Evaṃ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi.
   Atha kho bhagavā puṇṇaṃ koliyaputtaṃ govatikaṃ etadavoca– “etaṃ kho te ahaṃ, puṇṇa, nālatthaṃ. Alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. “Nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmi yaṃ maṃ bhagavā evamāha; api ca me idaṃ, bhante, kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Ayaṃ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. Dutiyampi kho acelo seniyo …pe… tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca– “ayaṃ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
   80. “Addhā kho te ahaṃ, seniya, na labhāmi. Alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchīti; api ca tyāhaṃ byākarissāmi. Idha, seniya, ekacco govataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gavākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. So govataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gavākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā gunnaṃ sahabyataṃ upapajjati. Sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, seniya, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi – nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Iti kho, seniya, sampajjamānaṃ govataṃ gunnaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ nirayan”ti. Evaṃ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi.
   Atha kho bhagavā acelaṃ seniyaṃ kukkuravatikaṃ etadavoca– “etaṃ kho te ahaṃ, seniya nālatthaṃ. Alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. “Nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmi yaṃ maṃ bhagavā evamāha; api ca me idaṃ, bhante, govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; pahoti bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahaṃ cevimaṃ govataṃ pajaheyyaṃ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṃ kukkuravataṃ pajaheyyā”ti. “Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
   81. “Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattati
   “Katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. Evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
   “Katamañca, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Iti kho puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. Evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
   “Katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhiṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
   “Katamañca puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattati? Tatra, puṇṇa, yamidaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā– idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattatīti. Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.
   82. Evaṃ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante …pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. “Yo kho, seniya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
   “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ te cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṃ ahosīti.
   Kukkuravatikasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):