經號:   
   (中部32經 更新)
中部32經/牛角大經(雙大品[4])(莊春江譯)[MA.184, AA.37.3]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在牛角沙羅樹林,與眾多各個有名的上座弟子在一起:尊者舍利弗、尊者大目揵連、尊者大迦葉、尊者阿那律、尊者離婆多、尊者阿難,以及其他各個有名的上座弟子在一起。
  那時,尊者大目揵連傍晚時,從獨坐出來,去見尊者大迦葉。抵達後,對尊者大迦葉說這個:
  「迦葉學友!我們走,我們為了法的聽聞將去見尊者舍利弗。」
  「是的,學友!」尊者大迦葉回答尊者大目揵連。
  那時,尊者大目揵連、尊者大迦葉、尊者阿那律為了法的聽聞去見尊者舍利弗。尊者阿難看見尊者大目揵連、尊者大迦葉、尊者阿那律為了法的聽聞去見尊者舍利弗。看見後,去見尊者離婆多。抵達後,對尊者離婆多說這個:
  「離婆多學友!那些善人為了法的聽聞正去見尊者舍利弗,離婆多學友!我們走,我們為了法的聽聞將去見尊者舍利弗。」
  「是的,學友!」尊者離婆多回答尊者阿難。
  那時,尊者離婆多與尊者阿難為了法的聽聞去見尊者舍利弗。(332)
  那時,尊者舍利弗看見正從遠處到來的尊者離婆多與尊者阿難。看見後,對尊者阿難說這個:
  「來!尊者阿難!歡迎尊者阿難:世尊的侍者、世尊的近侍者。阿難學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香。阿難學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」
  「舍利弗學友!這裡,比丘是多聞者、所聽聞的憶持者、所聽聞的蓄積者,凡那些開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的有文字的諸法:那些宣說完全圓滿、遍純淨的梵行,像這樣的諸法被他多聞、被憶持、被言語累積被心隨觀察被見善貫通,他以完全的、連貫的文句對四眾教導為了根除煩惱潛在趨勢的法。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(333)
  在這麼說時,尊者舍利弗對尊者離婆多說這個:
  「離婆多學友!如自己的理解被尊者阿難回答,在那裡,現在,我們問尊者離婆多:『離婆多學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,離婆多學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』」
  「舍利弗學友!這裡,比丘是樂於獨坐者、愛好獨坐者,內心止的實踐者,不輕視禪者,具備者,增益空屋者。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(334)
  在這麼說時,尊者舍利弗對尊者阿那律說這個:
  「阿那律學友!如自己的理解被尊者離婆多回答,在那裡,現在,我們問尊者阿那律:『阿那律學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,阿那律學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』」
  「舍利弗學友!這裡,比丘以清淨、超越常人的天眼檢視千世界,舍利弗學友!猶如有眼的男子到殊勝高樓上層檢視千輪輞的圓相。同樣的,舍利弗學友!比丘以清淨、超越常人的天眼檢視千世界。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(335)
  在這麼說時,尊者舍利弗對尊者大迦葉說這個:
  「迦葉學友!如自己的理解被尊者阿那律回答,在那裡,現在,我們問尊者大迦葉:『迦葉學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,迦葉學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』」
  「舍利弗學友!這裡,比丘自己是住林野者,同時也是住林野狀態的稱讚者;自己是常乞食者,同時也是常乞食狀態的稱讚者;自己是穿糞掃衣者,同時也是穿糞掃衣狀態的稱讚者;自己是但三衣者,同時也是但三衣狀態的稱讚者;自己是少欲者,同時也是少欲的稱讚者;自己是知足者,同時也是知足的稱讚者;自己是獨居者,同時也是獨居的稱讚者;自己是離群眾者,同時也是離群眾的稱讚者;自己是活力已發動者,同時也是活力激發的稱讚者;自己是戒具足者,同時也是戒具足的稱讚者;自己是定具足者,同時也是定具足的稱讚者;自己是慧具足者,同時也是慧具足的稱讚者;自己是解脫具足者,同時也是解脫具足的稱讚者;自己是解脫智見具足者,同時也是解脫智見具足的稱讚者。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(336)
  在這麼說時,尊者舍利弗對尊者大目揵連說這個:
  「目揵連學友!如自己的理解被尊者大迦葉回答,在那裡,現在,我們問尊者大目揵連:『目揵連學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,目揵連學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』」
  「舍利弗學友!這裡,兩位比丘談論阿毘達磨的談論,他們互相問問題,互相回答所問的問題,不放棄,且那些法的談論是有用的。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(337)
  那時,尊者大目揵連對尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗學友!如自己的理解全部都被我們回答,在那裡,現在,我們問尊者舍利弗:『舍利弗學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,舍利弗學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』」
  「目揵連學友!這裡,比丘自在地使心轉起,且比丘不屬於心自在地轉起:凡他希望等至住處午前時住者,午前時住於那個等至住處;凡他希望等至住處中午時住者,中午時住於那個等至住處;凡他希望等至住處傍晚時住者,傍晚時住於那個等至住處,目揵連學友!猶如國王或國王的大臣有充滿種種染色衣服的衣箱,不論他希望哪套衣服午前時穿,午前時他就穿那套衣服;不論他希望哪套衣服中午時穿,中午時他就穿那套衣服;不論他希望哪套衣服傍晚時穿,傍晚時他就穿那套衣服。同樣的,目揵連學友!比丘自在地使心轉起,且比丘不屬於心自在地轉起:凡他希望等至住處午前時住者,午前時住於那個等至住處;凡他希望等至住處中午時住者,中午時住於那個等至住處;凡他希望等至住處傍晚時住者,傍晚時住於那個等至住處。目揵連學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」(338)
  那時,尊者舍利弗對那些尊者說這個:
  「學友們!如自己的理解全部都被我們回答,學友們!我們走,我們將去見世尊。抵達後,我們將告訴世尊這件事,世尊將為我們解說,讓我們依那樣憶持它。」
  「是的,學友!」那些尊者回答尊者舍利弗。
  那時,那些尊者去見世尊。抵達後,抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者舍利弗對世尊說這個:
  「大德!我看見正從遠處到來的尊者離婆多與尊者阿難。看見後,對尊者阿難說這個:『來!尊者阿難!歡迎尊者阿難:世尊的侍者、世尊的近侍者。阿難學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,阿難學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?』大德!在這麼說時,尊者阿難對我說這個:『舍利弗學友!這裡,比丘是多聞者、所聽聞的憶持者……(中略)他以完全的、連貫的文句對四眾教導為了根除煩惱潛在趨勢的法。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「舍利弗!!好!當正確回答時,阿難就會如那個回答,舍利弗!因為阿難是多聞者、所聽聞的憶持者、所聽聞的蓄積者,凡那些開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的諸法:那些宣說完全圓滿、遍純淨的梵行,像這樣的法被他多聞、被憶持、被言語累積、被心隨觀察、被見善貫通,他以完全的、連貫的文句對四眾教導為了根除煩惱潛在趨勢的法。」(339)
  「大德!在這麼說時,我對尊者離婆多說這個:『離婆多學友!如自己的理解被尊者阿難回答,在那裡,現在,我們問尊者離婆多:「離婆多學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,離婆多學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」』大德!在這麼說時,尊者離婆多對我說這個:『舍利弗學友!這裡,比丘是樂於獨坐者、愛好獨坐者,內心止的實踐者,不輕視禪者,具備觀者,增益空屋者。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「舍利弗!好!好!當正確回答時,離婆多就會如那個回答,舍利弗!因為離婆多是樂於獨坐者、愛好獨坐者,內心止的實踐者,不輕視禪者,具備觀者,增益空屋者。」(340)
  「大德!在這麼說時,我對尊者阿那律說這個:『阿那律學友!如自己的理解被尊者離婆多回答,在那裡,現在,我們問尊者阿那律:「阿那律學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,阿那律學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」』大德!在這麼說時,尊者阿那律對我說這個:『舍利弗學友!這裡,比丘以清淨、超越常人的天眼檢視千世界,舍利弗學友!猶如有眼的男子……(中略)舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「舍利弗!好!好!當正確回答時,阿那律就會如那個回答,舍利弗!因為阿那律以清淨、超越常人的天眼檢視千世界。」(341)
  「大德!在這麼說時,我對尊者大迦葉說這個:『迦葉學友!如自己的理解被尊者阿那律回答,在那裡,現在,我們問尊者大迦葉:「迦葉學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,迦葉學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」』大德!在這麼說時,尊者大迦葉對我說這個:『舍利弗學友!這裡,比丘自己是住林野者,同時也是住林野狀態的稱讚者;自己是常乞食者……(中略)自己是穿糞掃衣者……(中略)自己是但三衣者……(中略)自己是少欲者……(中略)自己是知足者……(中略)自己是獨居者……(中略)自己是離群眾者……(中略)自己是活力已發動者……(中略)自己是戒具足者……(中略)自己是定具足者……(中略)自己是慧具足者……(中略)自己是解脫具足者……(中略)自己是解脫智見具足者,同時也是解脫智見具足的稱讚者。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「舍利弗!好!好!當正確回答時,迦葉就會如那個回答,舍利弗!因為迦葉自己是住林野者,同時也是住林野狀態的稱讚者;自己是常乞食者,同時也是常乞食狀態的稱讚者;自己是穿糞掃衣者,同時也是穿糞掃衣狀態的稱讚者;自己是但三衣者,同時也是但三衣狀態的稱讚者;自己是少欲者,同時也是少欲的稱讚者;自己是知足者,同時也是知足的稱讚者;自己是獨居者,同時也是獨居的稱讚者;自己是離群眾者,同時也是離群眾的稱讚者;自己是活力已發動者,同時也是活力激發的稱讚者;自己是戒具足者,同時也是戒具足的稱讚者;自己是定具足者,同時也是定具足的稱讚者;自己是慧具足者,同時也是慧具足的稱讚者;自己是解脫具足者,同時也是解脫具足的稱讚者;自己是解脫智見具足者,同時也是解脫智見具足的稱讚者。」(342)
  「大德!在這麼說時,我對尊者目揵連說這個:『目揵連學友!如自己的理解被尊者大迦葉回答,在那裡,現在,我們問尊者大目揵連:「目揵連學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,目揵連學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」』大德!在這麼說時,尊者大目揵連對我說這個:『舍利弗學友!這裡,兩位比丘談論阿毘達磨的談論,他們互相問問題,互相回答所問的問題,不放棄,且那些法的談論是有用的。舍利弗學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「舍利弗!好!好!當正確回答時,目揵連就會如那個回答,舍利弗!因為目揵連是說法者。」(343)
  在這麼說時,尊者大目揵連對世尊說這個:
  「大德!那時,我對尊者舍利弗說這個:『舍利弗學友!如自己的理解全部都被我們回答,在那裡,現在,我們問尊者舍利弗:「舍利弗學友!牛角沙羅樹林是能被喜樂的,夜晚有明月,沙羅樹全部都是盛開的,看起來像散發天的芳香,舍利弗學友!牛角沙羅樹林以怎樣形色的比丘能輝耀呢?」』大德!在這麼說時,尊者舍利弗對我說這個:『目揵連學友!這裡,比丘自在地使心轉起,且比丘不屬於心自在地轉起:凡他希望等至住處午前時住者,午前時住於那個等至住處;凡他希望等至住處中午時住者,中午時住於那個等至住處;凡他希望等至住處傍晚時住者,傍晚時住於那個等至住處,目揵連學友!猶如國王或國王的大臣有充滿種種染色衣服的衣箱,不論他希望哪套衣服午前時穿,午前時他就穿那套衣服;不論他希望哪套衣服中午時穿,中午時他就穿那套衣服;不論他希望哪套衣服傍晚時穿,傍晚時他就穿那套衣服。同樣的,目揵連學友!比丘自在地使心轉起,且比丘不屬於心自在地轉起:凡他希望等至住處午前時住者,午前時住於那個等至住處;凡他希望等至住處中午時住者,中午時住於那個等至住處;凡他希望等至住處傍晚時住者,傍晚時住於那個等至住處。目揵連學友!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。』」
  「目揵連!好!好!當正確回答時,舍利弗就會如那個回答,目揵連!因為舍利弗自在地轉起心,且舍利弗不屬於心自在地轉起,凡他希望等至住處午前時住者,午前時住於那個等至住處;凡他希望等至住處中午時住者,中午時住於那個等至住處;凡他希望等至住處傍晚時住者,傍晚時住於那個等至住處。」(344)
  在這麼說時,尊者舍利弗對世尊說這個:
  「大德!誰的被善說呢?」
  「比丘們!一切你們的以法門被善說,此外,請你們也聽我的,牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀:舍利弗!這裡,比丘餐後已從施食返回,坐下,盤腿、定置端直的身體、建立面前的念後:『我仍將不打破這個盤腿,直到我的心不執取後將從諸被解脫。』舍利弗!牛角沙羅樹林以這樣形色的比丘能輝耀。」
  世尊說這個,悅意的那些尊者歡喜世尊的所說。(345)
  牛角大經第二終了。
MN.32/(2) Mahāgosiṅgasuttaṃ
   332. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ– āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca– “āyāmāvuso, kassapa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammassavanāya. Disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca– “upasaṅkamantā kho amū, āvuso revata, sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammassavanāya. Āyāmāvuso revata, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya.
   333. Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “etu kho āyasmā ānando! Svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa! Ramaṇīyaṃ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti? “Idhāvuso sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   334. Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca “byākataṃ kho, āvuso revata, āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma– ‘ramaṇīyaṃ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   335. Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca– “byākataṃ kho, āvuso anuruddha, āyasmatā revatena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchāma– ‘ramaṇīyaṃ, āvuso anuruddha, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ volokeyya; evameva kho, āvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   336. Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca– “byākataṃ kho, āvuso kassapa, āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma– ‘ramaṇīyaṃ, āvuso kassapa, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho, āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   337. Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca– “byākataṃ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma– ‘ramaṇīyaṃ, āvuso moggallāna, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti, te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathā pavattinī hoti. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   338. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca– “byākataṃ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma– ‘ramaṇīyaṃ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “Idhāvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. Seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. Evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. Evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   339. Atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca– “byākataṃ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho te āyasmanto āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca– “addasaṃ kho ahaṃ, bhante, āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocaṃ– ‘etu kho āyasmā ānando! Svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa! Ramaṇīyaṃ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? Evaṃ vutte, bhante, āyasmā ānando maṃ etadavoca– ‘idhāvuso, sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo …pe… anusayasamugghātāya. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta! Yathā taṃ ānandova sammā byākaramāno byākareyya. Ānando hi, sāriputta, bahussuto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāyā”ti.
   340. “Evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ revataṃ etadavocaṃ– ‘byākataṃ kho, āvuso revata āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma– ramaṇīyaṃ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? Evaṃ vutte, bhante, āyasmā revato maṃ etadavoca– ‘idhāvuso sāriputta bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta! Yathā taṃ revatova sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi, sāriputta, paṭisallānārāmo paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānan”ti.
   341. “Evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocaṃ– ‘byākataṃ kho āvuso anuruddha āyasmatā revatena …pe… kathaṃrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti. Evaṃ vutte, bhante, āyasmā anuruddho maṃ etadavoca– ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso …pe… evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṃ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya. Anuruddho hi, sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketī”ti.
   342. “Evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocaṃ– ‘byākataṃ kho, āvuso kassapa āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma …pe… kathaṃ rūpena kho, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? Evaṃ vutte bhante, āyasmā mahākassapo maṃ etadavoca– ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti …pe… attanā ca paṃsukūliko hoti …pe… attanā ca tecīvariko hoti …pe… attanā ca appiccho hoti …pe… attanā ca santuṭṭho hoti …pe… attanā ca pavivitto hoti …pe… attanā ca asaṃsaṭṭho hoti …pe… attanā ca āraddhavīriyo hoti …pe… attanā ca sīlasampanno hoti …pe… attanā ca samādhisampanno hoti …pe… attanā ca paññāsampanno hoti… attanā ca vimuttisampanno hoti… attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti “Sādhu sādhu, sāriputta! Yathā taṃ kassapova sammā byākaramāno byākareyya. Kassapo hi, sāriputta, attanā ca āraññiko āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṃsukūliko paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī”ti.
   343. “Evaṃ vutte, ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavocaṃ– ‘byākataṃ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma …pe… kathaṃrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? Evaṃ vutte, bhante, āyasmā mahāmoggallāno maṃ etadavoca– ‘idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti. Te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathā pavattinī hoti. Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṃ moggallānova sammā byākaramāno byākareyya. Moggallāno hi, sāriputta, dhammakathiko”ti.
   344. Evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca– “atha khvāhaṃ, bhante, āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocaṃ – ‘byākataṃ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma– ramaṇīyaṃ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? Evaṃ vutte, bhante, āyasmā sāriputto maṃ etadavoca– ‘idhāvuso, moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. Seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. Evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. Evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “Sādhu sādhu, moggallāna! Yathā taṃ sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya. Sāriputto hi, moggallāna, cittaṃ vasaṃ vatteti no ca sāriputto cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharatī”ti.
   345. Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca– “kassa nu kho, bhante, subhāsitan”ti? “Sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsitaṃ pariyāyena. Api ca mamapi suṇātha yathārūpena bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyya. Idha, sāriputta, bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā– ‘na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’ti. Evarūpena kho, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Mahāgosiṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「起發(MA.184)」,南傳作「能輝耀」(sobheyyāti,另譯為「能照耀;能使光彩;能發光」),智髻比丘長老英譯為「能照亮」(could illuminate)。
  「隨所知(MA.184)」,南傳作「如自己的理解」(yathāsakaṃ paṭibhānaṃ,另譯為「如自己的辯才」),菩提比丘長老英譯為「根據自己的靈感」(according to his own inspiration),並解說,這個成語也可以譯成「根據自己的直覺(intuition);~想法(ideal);~能力(capacity)」,智髻比丘長老原譯為「如他想到的」(as it occurs to him)。按:《破斥猶豫》對此句的解讀未作解說。
  「輪輞的圓相」(nemimaṇḍalānaṃ),智髻比丘長老英譯為「輪輞;輪框;輪圈」(wheel-rims)。
  「有用的」(pavattinī,另譯為「使好轉的」),智髻比丘長老英譯為「運行」(rolls on)。