經號:   
   (中部11經 更新)
2.師子吼品
中部11經/獅子吼小經(師子吼品[2])(莊春江譯)
  我聽到這樣
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊這麼說:
  「比丘們!『就在這裡,有[第一]沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者空無另外的沙門。』比丘們!你們應該這樣正確地作獅子吼。
  比丘們!這是可能的:其他外道遊行者會這麼說:『但,尊者們!依什麼自信,依什麼力量你們尊者能這麼說:「就在這裡,有[第一]沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者空無另外的沙門。」呢?』比丘們!當其他外道遊行者這麼說時,應該能這樣回答:『道友們!對我們來說,有四法被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者所說,而當我們自己看見時,我們這麼說:「就在這裡,有[第一]沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者空無另外的沙門。」哪四個呢?道友們!對我們來說,有對大師淨信,有對法的淨信,有在戒上的完成,有如法的、可愛的、合意的在家者們與出家者們,道友們!這四法被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者所說,而當我們自己看見時,我們這麼說:「就在這裡,有[第一]沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者空無另外的沙門。」』
  比丘們!這是可能的:其他外道遊行者會這麼說:『我們也有對大師的淨信:我們的大師,我們也有對法的淨信:我們的法,我們也有在戒上的完成:我們的戒,我們也有如法的、可愛的、合意的在家者們與出家者們,道友們!這裡,你們與我們有什麼高下,有什麼不同,有什麼差別呢?』
  比丘們!當其他外道遊行者這麼說時,應該能這麼回答:『道友們!怎麼樣?目標是一個還是多個呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,目標是一個,不是多個。』
  『但,道友們!那目標是有貪的還是離貪的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是離貪的,不是有貪的。』
  『但,道友們!那目標是有瞋的還是離瞋的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是離瞋的,不是有瞋的。』
  『但,道友們!那目標是有癡的還是離癡的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是離癡的,不是有癡的。』
  『但,道友們!那目標是有渴愛的還是離渴愛的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是離渴愛的,不是有渴愛的。』
  『但,道友們!那目標是有取著的還是離取著的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是離取著的,不是有取著的。』
  『但,道友們!那目標是智者的還是無智者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是智者的,不是無智者的。』
  『但,道友們!那目標是同意與反對者的還是無同意與反對者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是無同意與反對者的,不是同意與反對者的。』
  『但,道友們!那目標是樂於虛妄、好樂虛妄者的還是不樂於虛妄、不好樂虛妄者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那目標是不樂於虛妄、不好樂虛妄者的,不是樂於虛妄、好樂虛妄者的。』
  比丘們!有這二種見:有見與無有見。比丘們!凡任何執著有見、陷入有見、固執有見的沙門婆羅門,他們是無有見的反對者;比丘們!凡任何執著無有見、陷入無有見、固執無有見的沙門婆羅門,他們是有見的反對者。比丘們!凡任何不如實了知這二種見的集起、滅沒、樂味過患出離的沙門婆羅門,他們是有貪者、有瞋者、有癡者、有渴愛者、有取著者、無智者、同意與反對者、樂於虛妄、好樂虛妄者,他們不從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望脫離,我說:『他們不從苦脫離。』比丘們!凡任何如實了知這二種見的集起、滅沒、樂味、過患、出離的沙門婆羅門,他們是離貪者、離瞋者、離癡者、離渴愛者、離取著者、智者、無同意與反對者、不樂於虛妄、不好樂虛妄者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望脫離,我說:『他們從苦脫離。』
  比丘們!有這四種取,哪四個呢?欲取、見取、戒禁取[真]我論取。比丘們!有一類沙門、婆羅門自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,而不安立見取的遍知,不安立戒禁取的遍知,不安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因呢?因為,那些沙門、婆羅門尊師們不如實了知這三處,因此,那些沙門、婆羅門尊師們自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,而不安立見取的遍知,不安立戒禁取的遍知,不安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!有一類沙門、婆羅門自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,安立見取的遍知,而不安立戒禁取的遍知,不安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因呢?因為,那些沙門、婆羅門尊師們不如實了知這二處,因此,那些沙門、婆羅門尊師們自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,安立見取的遍知,而不安立戒禁取的遍知,不安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!有一類沙門、婆羅門自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,而不安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因呢?因為,那些沙門、婆羅門尊師們不如實了知這一處,因此,那些沙門、婆羅門尊師們自稱為一切取論的遍知者,[但]他們不[能]完全安立一切取論的遍知:他們安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,而不安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!在這樣的法律中,凡對大師淨信者,他不被說是正行者;凡對法淨信者,他不被說是正行者;凡在戒上完成者,他不被說是正行者;凡有如法的、可愛的、合意的者,他不被說是正行者,那是什麼原因呢?比丘們!因為,當法律被惡說、被惡教導,是不出離的、不導向寂靜的、非遍正覺者教導的時,[就]是這樣。
  比丘們!如來阿羅漢遍正覺者自稱為一切取論的遍知者,他完全安立一切取論的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,安立[真]我論取的遍知,比丘們!在這樣的法律中,凡對大師淨信者,他被說是正行者;凡對法淨信者,他被說是正行者;凡在戒上完成者,他被說是正行者;凡有如法的、可愛的、合意的者,他被說是正行者,那是什麼原因呢?比丘們!因為,當法律被善說、被善教導,是出離的、導向寂靜的、遍正覺者教導的時,[就]是這樣。
  比丘們!這四取,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?這四取,渴愛是因,渴愛是集,渴愛所生,渴愛是根源。比丘們!這渴愛,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?渴愛,受是因,受是集,受所生,受是根源。比丘們!這受,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?受,觸是因,觸是集,觸所生,觸是根源。比丘們!這觸,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?觸,六處是因,六處是集,六處所生,六處是根源。比丘們!這六處,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?六處,名色是因,名色是集,名色所生,名色是根源。比丘們!這名色,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?名色,識是因,識是集,識所生,識是根源。比丘們!這識,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?識,行是因,行是集,行所生,行是根源。比丘們!這行,什麼是其因?什麼是其集?什麼是其生?什麼是其根源?行,無明是因,無明是集,無明所生,無明是根源。
  比丘們!當比丘無明已被捨斷,已生;以無明的褪去,明的生起,他既不執取欲取,也不執取見取,也不執取戒禁取、也不執取[真]我論取,不執取則不戰慄,不戰慄就自己證涅槃,他了知:『出生已盡梵行已完成應該作的已作不再有這樣[輪迴]的狀態了。』」
  這就是世尊所說,那些悅意的比丘歡喜世尊所說。
  獅子吼小經第一終了。
2. Sīhanādavaggo
MN.11/(1) Cūḷasīhanādasuttaṃ
   139. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Evametaṃ , bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadatha.
   140. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ– ‘ko panāyasmantānaṃ assāso, kiṃ balaṃ, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti? Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Katame cattāro? Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā– gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti.
   141. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ– ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṃ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā– gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcā’ti?
   “Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘kiṃ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sa-upādānassa udāhu anupādānassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sa-upādānassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddha-appaṭiviruddhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘ananuruddha-appaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti.
   142. “Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo– bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṃ allīnā bhavadiṭṭhiṃ upagatā bhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṃ allīnā vibhavadiṭṭhiṃ upagatā vibhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te sa-upādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddha-appaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.
   143. “Cattārimāni bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.
   144. “Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṃ paññapeti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṃ paññapeti. Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.
   145. “Ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā. Kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ. Nāmarūpañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇañcidaṃ, bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.
   “Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṃ upādiyati, na diṭṭhupādānaṃ upādiyati, na sīlabbatupādānaṃ upādiyati, na attavādupādānaṃ upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Cūḷasīhanādasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「異道(MA.103)」,南傳作「其它議論者」(parappavādā),智髻比丘長老英譯為「其它的教義」(The doctrines of others)。
  「有何行(MA.103)」,南傳作「什麼自信」(ko…assāso),智髻比丘長老英譯為「什麼[權威]的支持」(the support of what [authority])。「自信」(assāso),另譯為「蘇息」,PTS巴利語辭典作breathing easily, freely or quietly, relief, comfort, consolation, confidence,《破斥猶豫》以「支持、立足處、支持」(avassayo patiṭṭhā upatthambho)解說。
  「一究竟」(MA.103/AA),南傳作「目標是一個」(ekā niṭṭhā,直譯為「一究竟;一終結」),智髻比丘長老英譯為「目標是一個」(the goal one)。
  「有慧、說慧者(MA.103);智者(AA)」,南傳作「智者的」(viddasuno),智髻比丘長老英譯為「有眼光者」(who has vision)。按:《破斥猶豫》以「明智者的/賢智者的」(paṇḍitassa)解說。
  「有憎、有諍者…無憎、無諍者(MA.103);怒者…非怒者(AA)」,南傳作「同意與反對者的」(anuruddhappaṭiviruddhassa),智髻比丘長老英譯為「偏愛與反對者」(for one who favours and opposes)。按:《破斥猶豫》說,以貪為同意者(的),以憤怒為反對者(的)(rāgena anuruddhassa kodhena paṭiviruddhassa)。
  「斷受(MA.103)」,南傳作「一切取論的遍知者」(sabbupādānapariññāvādā),智髻比丘長老英譯為「提出所有種類的取之完全理解」(to propound the full understanding of all kinds of clinging)。按:MA將「取;執取」(upādā)譯為「受」,AA此經也是。《破斥猶豫》以「捨斷遍知(pahānapariññaṃ)、超越(samatikkamaṃ)」解說「遍知」。