北傳:中阿含206經, 增壹阿含51品4經 南傳:中部16經 關涉主題:譬喻/孵雞蛋 (更新)
中阿含206經/心穢經(晡利多品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「若比丘、比丘尼不拔心中五,不解心中五者,是為比丘、比丘尼說必退法。云何不拔心中五穢?或有一疑世尊,猶豫、不開意、不解意、意不{靖}[靜]。若有一疑世尊,猶豫、不開意、不解意、意不靜者,是謂:不拔第一心穢,謂:於世尊也。如是,法、戒、教,若有諸梵行世尊所稱譽,彼便責數、輕易、觸嬈、侵害,不開意、不解意、意不靜,是謂:第五不拔心中穢,謂:於梵行也。
  云何不解心中五縛?或有一身不離染、不離欲、不離愛、不離渴。若有身不離染、不離欲、不離愛、不離渴者,彼心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐。若有此心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐者,是謂:第一不解心縛,謂:身也。
  復次,於欲不離染、不離欲、不離愛、不離渴。若有於欲不離染、不離欲、不離愛、不離渴者,彼心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐。若有此心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐者,是謂:第二不解心縛,謂:欲也。
  復次,有一所說聖義相應,柔軟無疑蓋,謂:說戒、說定、說慧、說解脫、說解脫知見、說損、說不聚會、說少欲、說知足、說斷、說無欲、說滅、說燕坐、說緣起,如是,比丘、沙門所說者,彼心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐。若有此心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐者,是謂:第三不解心縛,謂:說也。
  復次,數道俗共會,{調}[掉]亂、憍慠、不學問。若有數道俗共會,掉亂、憍慠、不學問者,彼心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐。若此心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐者,是謂:第四不解心縛,謂:聚會也。
  復次,少有所得故,於其中間住,不復求昇進。若有少所得故,於其中間住,不復求昇進者,彼心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐。若此心不趣向、不靜、不住、不解,自方便斷燕坐者,是謂:第五不解心縛,謂:昇進也。
  若有比丘、比丘尼不拔此心中五穢,及不解此心中五縛者,是謂比丘、比丘尼必退法也。若有比丘、比丘尼善拔心中五穢,善解心中五縛者,是謂比丘、比丘尼清淨法。
  云何善拔心中五穢?或有一不疑世尊,不猶豫、開意、意解、意靜。若有不疑世尊,不猶豫、開意、意解、意靜者,是謂:第一善拔心中穢,謂:於世尊也。如是,法、戒、教,若有梵行世尊所稱譽,彼不責數、不輕易、不觸嬈、不侵害,開意、意解、意靜,是謂:第五善拔心中穢,謂:於梵行也。
  云何解心中五縛?或有一身離染、離欲、離愛、離渴。若有身離染、離欲、離愛、離渴者,彼心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐。若有此心趣向、靜、住、解,自方便斷宴坐者,是謂:第一解心中縛,謂:身也。
  復次,於欲離染、離欲、離愛、離渴。若有於欲離染、離欲、離愛、離渴者,彼心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐。若有此心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐者,是謂:第二解心中縛,謂:欲也。
  復次,有一所說聖義相應,柔軟無疑葢(蓋),謂:說戒、說定、說慧、說解脫、說解脫知見、說損、說不聚會、說少欲、說知足、說斷、說無欲、說滅、說燕坐、說緣起,如是,比丘、沙門所說者,彼心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐。若有此心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐者,是謂:第三解心中縛,謂:說也。
  復次,不數道俗共會,不掉亂、不憍慠學問。若有不數道俗共會,不掉亂、不憍慠學問者,彼心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐。若有此心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐者,是謂:第四解心中縛,謂:不聚會也。
  復次,少有所得故,於其中間不住,復求昇進。若有少所得故,於其中間不住,復求昇進者,彼心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐。若此心趣向、靜、住、解,自方便斷燕坐者,是謂:第五解心中縛,謂:昇進也。
  若有比丘、比丘尼善拔此心中五穢,及善解此心中五縛者,是謂比丘、比丘尼清淨法。
  彼住此十支已,復修習五法,云何為五?修欲定心成就斷如意足依離、依無欲、依滅、依捨,趣向非品。修精進定、心定、思惟定成就斷如意足,依離、依無欲、依滅、依捨,趣向非品。堪任第五
  彼成就此堪任等十五法,成就自受者,必知、必見、必正盡覺,至甘露門,近住涅槃,我說無不至涅槃,猶如雞生十卵,或十二,隨時覆蓋,隨時溫暖,隨時看視。雞設有放逸者,彼中,或雞子以[此/束]以足,啄破其卵,自安隱出者,彼為第一。如是,比丘成就此堪任等十五法自受者,必知、必見、必正盡覺,必至甘露門,近住涅槃,我說無不得涅槃。」
  佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增壹阿含51品4經[佛光本457經/11法](非常品)(莊春江標點)
  聞如是
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「若比丘、比丘尼心五而不斷,不除心五,彼比丘、比丘尼日夜於善法[損]減而無增益。
  云何心五弊而不斷?於是,比丘有狐疑心於如來所,亦不解脫,亦不入其正法,彼人心不在諷誦,是謂:斯比丘心弊不斷。
  復次,比丘有疑心於正法,亦不解脫,亦不入其正法,彼人亦不諷誦,是謂:斯人心弊不斷。
  復次,比丘有疑心於聖眾,亦不解脫,亦不施意向和合眾,亦復不在道品法中,是謂:斯比丘心弊不斷。
  復次,比丘犯於禁戒,不自悔過,彼比丘已犯禁戒,不自改悔,亦不施心在道品之中,是謂:斯比丘心弊不斷。
  復次,比丘心意不定而修梵行:『我以此梵行之德生於天上若諸神祇。』然,彼比丘以此心行修於梵行,心不專在道品之中,心已不在道品之中,是謂:心弊不斷。
  如是比丘心五弊不斷。
  云何比丘[心]五結不斷?於是,比丘懈怠不求方便。彼比丘已有懈怠不求方便,是謂:斯比丘心結不斷。
  復次,比丘恆喜多妄,貪在眠寐。彼比丘以喜多妄,貪在眠寐,是謂:斯比丘第二心結不斷。
  復次,比丘意不定,恆喜多亂。彼比丘心已亂不定,是謂:比丘第三心結不斷。
  復次,比丘根門不定。彼比丘已根門不定,是謂:比丘第四心結不斷。
  復次,比丘!恆喜在市,不在靜處,是謂:比丘第五心結不斷。
  若比丘、比丘尼有此五心弊、五心結不斷,彼比丘、比丘尼晝夜之中善法斷絕,無有增益,猶如雞子若八、[若十、]若十二,不隨時覆蔭,不隨𣭀(菢),不隨時將護,彼雞雖生此念:『使我雞子得全,無他。』然,此雞子終不安隱,所以然者,皆由不隨時將護之所致,後復斷壞,不成其子。此亦如是,若比丘、比丘尼五心結不斷,五心弊不除,晝夜之中於善法減,無有增益。
  若復比丘、比丘尼五心結斷,五心弊除,晝夜之中善法增益,無有損減,猶如雞子若八、[若十、]若十二,隨時將護,隨時育養,隨時蔭覆,彼雞雖生斯念:『使我雞子全不成就。』然,彼雞子自然成就,安隱無為,所以然者,隨時長養,令得無為,時,諸雞子尋得出外。此亦如是,若比丘、比丘尼五心弊斷,五心結除,彼比丘、比丘尼於長夜之中善法增益,無有損減。
  是故,比丘、若比丘尼當施設心無有猶豫狐疑於佛[、猶豫狐疑於法]、猶豫狐疑於眾,具足於戒律,心意專正,無有錯亂,亦不興意希望餘法,亦不僥倖修梵行:『我當以此行法作天人身,神妙尊豪。』若復有比丘、比丘尼無有狐疑猶豫於佛、法、聖眾,亦無犯戒,無所漏失,我今告汝,重囑累汝,彼比丘當趣二處:若生天上、若在人中,猶如人處極熱之中,兼復飢渴,遇得陰涼之處,得冷泉水飲,彼人雖生斯念:『我雖遇陰涼冷水飲之,猶不斷飢渴。』但彼人暑熱已盡,飢渴已除。此亦如是,若比丘、比丘尼無狐疑猶豫於如來所者,彼比丘便趣二處:若生天上、若處人中。若比丘、比丘尼當求方便,斷心五弊,除心五結。如是,諸比丘!當作是學。」
  爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

中部16經/心荒蕪經(獅子吼品)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪未被捨斷、五個心繫縛未被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這不存在可能性
  比丘們!哪五個他的心荒蕪未被捨斷?比丘們!這裡,比丘在大師上疑惑、懷疑,不信解、不確信,比丘們!凡那位比丘在大師上疑惑、懷疑,不信解、不確信,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個未捨斷的心荒蕪。
  再者,比丘們!比丘在法上疑惑、懷疑,不信解、不確信……(中略)這樣,這是他的第二個未捨斷的心荒蕪。
  再者,比丘們!比丘在僧團上疑惑、懷疑,不信解、不確信……(中略)這樣,這是他的第三個未捨斷的心荒蕪。
  再者,比丘們!比丘在學上疑惑、懷疑,不信解、不確信,比丘們!凡那位比丘在學上疑惑、懷疑,不信解、不確信,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第四個未捨斷的心荒蕪。
  再者,比丘們!比丘在同梵行者們上是發怒者、不滿意者,心被打擊者,生起荒蕪(礙)者,比丘們!凡那位比丘在同梵行者上是發怒者、不滿意者,心被打擊者,生起荒蕪者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個未捨斷的心荒蕪。這些是他的五個未捨斷的心荒蕪。[AN.5.205, DN.33, DN.34](185)
  比丘們!哪五個他的心繫縛未被斷除?比丘們!這裡,比丘在諸欲上是未離貪者、未離意欲者、未離情愛者、未離渴望者、未離熱惱者、未離渴愛者,比丘們!凡那位比丘在諸欲上是未離貪者、未離意欲者、未離情愛者、未離渴望者、未離熱惱者、未離渴愛者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個未斷除的心繫縛。
  再者,比丘們!比丘在身體上是未離貪者……(中略)這樣,這是他的第二個未斷除的心繫縛。
  再者,比丘們!比丘在諸色上是未離貪者……(中略)這樣,這是他的第三個未斷除的心繫縛。
  再者,比丘們!比丘盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂,比丘們!凡那位比丘盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第四個未斷除的心繫縛。
  再者,比丘們!比丘志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』比丘們!凡那位比丘志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個未斷除的心繫縛。這些是他的五個未斷除的心繫縛。
  比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪未被捨斷、五個心繫縛未被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這不存在可能性。(186)
  比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪已被捨斷、五個心繫縛已徹底(善)被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這存在可能性。
  比丘們!哪五個他的心荒蕪已被捨斷?比丘們!這裡,比丘在大師上不疑惑、不懷疑,信解、確信,比丘們!凡那位比丘在大師上不疑惑、不懷疑,信解、確信者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮者,這樣,這是他的第一個心荒蕪已捨斷。
  再者,比丘們!比丘在法上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第二個心荒蕪已捨斷。
  再者,比丘們!比丘在僧團上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第三個心荒蕪已捨斷。
  再者,比丘們!比丘在學上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第四個心荒蕪已捨斷。
  再者,比丘們!比丘在同梵行者上是非發怒者、非不滿意者,非心被打擊者,非生起荒蕪(礙)者,比丘們!凡那位比丘在同梵行者上是非發怒者、非不滿意者,非心被打擊者,非生起荒蕪者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮者,這樣,這是他的第五個心荒蕪已捨斷。這些是他的五個心荒蕪已捨斷。(187)
  比丘們!哪五個他的心繫縛已完全斷絕?比丘們!這裡,比丘在欲上是離貪者、離意欲者、離情愛者、離渴望者、離熱惱者、離渴愛者,比丘們!凡那位比丘在欲上是離貪者、離意欲者、離情愛者、離渴望者、離熱惱者、離渴愛者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮者,這樣,這是他的第一個心繫縛已完全斷絕。
  再者,比丘們!比丘在身體上是離貪者……(中略)在諸色上是離貪者……(中略)不盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂,比丘們!凡那位比丘不盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮者,這樣,這是他的第四個心繫縛已完全斷絕。
  再者,比丘們!比丘不志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』比丘們!凡那位比丘不志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮者,這樣,這是他的第五個心繫縛已完全斷絕。這是他的五個心繫縛已完全斷絕。
  比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪已被捨斷、五個心繫縛已被徹底斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這存在可能性。(188)
  他修習具備意欲定勤奮之行的神足,修習具備活力定勤奮之行的神足,修習具備心定勤奮之行的神足,修習具備考察定勤奮之行的神足熱忱就為第五
  那位這麼具備熱忱[等]十五支的比丘,他能夠破殼,能夠正覺,能夠到達無上軛安穩。比丘們!猶如八個,或十個,十二個母雞的蛋,它們是被母雞正確坐在上面的,正確孵熱的,正確孵化的,即使那隻母雞這樣的欲求沒生起:『啊!願我的雛雞們以足爪尖或以嘴尖啄破蛋殼後,平安地破殼!』但那些雛雞仍能以足爪尖或以嘴尖啄破蛋殼後,平安地破殼。同樣的,比丘們!這那位這麼具備熱忱[等]十五支的比丘,他能夠破殼,能夠正覺,能夠到達無上軛安穩。」
  世尊說這個,悅意的那些比丘歡喜世尊的所說。(189)
  心荒蕪經第六終了。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
MN.16/(6) Cetokhilasuttaṃ
   185. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   “Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo appahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo appahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetokhilo appahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti.
   186. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti.
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   187. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati.
   “Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo pahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo pahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ catuttho cetokhilo pahīno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti.
   188. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti.
   “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati.
   189. “So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ussoḷhīyeva pañcamī. Sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya– ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Cetokhilasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「縛(MA);結(AA)」,南傳作「心繫縛」(cetasovinibandhā),智髻比丘長老英譯為「心中的束縛」(shackles in the heart),菩提比丘長老英譯為「心的束縛」(bondages of the mind, AN)。按:《破斥猶豫》以「對心繫縛後、作拳握後(以拳頭作後),它們捕捉」(cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti)解說。
  「堪任第五(MA)」,南傳作「熱忱就為第五」(ussoḷhīyeva pañcamī),智髻比丘長老英譯為「熱忱是第五」(And enthusiasm is the fifth)。按:《破斥猶豫》以「展現一切應該做的活力」(sabbattha kattabbavīriyaṃ dasseti)解說。
  「破殼」(abhinibbidāya, abhinibbhidāya,另譯為「貫通;破壞」),智髻比丘長老英譯為「破出」(breaking out)。按:《破斥猶豫》說,以智對污染的破壞(ñāṇena kilesabhedāya)。