北傳:中阿含15經 南傳:增支部10集217, 219經 關涉主題:觀念/故意做的業必報‧生活/十不善業‧實踐/四無量心 (更新)
中阿含15經/思經(業相應品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「若有故作業,我說彼必受其報,或現世受,或後世受。若不故作業,我說此不必受報。於中,身故作三業,不善與苦果受於苦報。口有四業,意有三業,不善與苦果受於苦報。
  云何身故作三業,不善與苦果受於苦報?一曰殺生,極惡飲血,其欲傷害,不慈眾生,乃至蜫蟲。二曰不與取,著他財物以偷意取。三曰邪淫,彼或有父所護,或母所護,或父母所護,或姊妹所護,或兄弟所護,或婦父母所護,或親親所護,或同姓所護,或為他婦女,有鞭罰恐怖,及有名假賃至華鬘,親犯如此女,是謂:身故作三業,不善與苦果受於苦報。
  云何口故作四業,不善與苦果受於苦報?一曰妄言,彼或在眾,或在眷屬,或在王家,若呼彼問:『汝知便說。』彼不知言知,知言不知;不見言見,見言不見,為己為他,或為財物,知已妄言。二曰兩舌,欲離別他,聞此語彼,欲破壞此;聞彼語此,欲破壞彼;合者欲離,離者復離而作群黨,樂於群黨,稱說群黨。三曰麤言,彼若有言,辭氣麤獷,惡聲逆耳,眾所不喜,眾所不愛,使他苦惱,令不得定,說如是言。四曰綺語,彼非時說,不真實說,無義說,非法說,不止息說,又復,稱歎不止息事,違背於時而不善教,亦不善訶,是謂:口故作四業,不善與苦果受於苦報。
  云何意故作三業,不善與苦果受於苦報?[一?]曰貪伺,見他財物、諸生活具,常伺求望,欲令我得。二曰嫉恚,意懷憎嫉而作是念:『彼眾生者,應殺、應縛、應收、應免、應逐擯出,其欲令彼受無量苦。』三曰邪見,所見顛倒,如是見、如是說:『無施、無齋、{與}[無?]有咒說,無善、惡業,無善、惡業報,無此世、彼世,無父、無母,世無真人往至善處,善去、善向此世、彼世自知、自覺、自作證成就遊。』是謂:意故作三業,不善與苦果受於苦報。
  多聞聖弟子捨身不善業,修身善業;捨口、意不善業,修口、意善業。彼多聞聖弟子如是具足精進戒德,成就身淨業,成就口、意淨業,離恚、離諍,除去睡眠,無{調}[掉]、貢高,斷疑、度慢,正念、正智,無有愚癡,彼心與慈俱,遍滿一方成就遊,如是,二三四方,四維上下,普周一切,心與慈俱,無結無怨,無恚無諍,極廣甚大,無量善修,遍滿一切世間成就遊。彼作是念:『我本此心少不善修,我今此心無量善修。』多聞聖弟子其心如是無量善修,若本因惡知識為放逸行、作不善業,彼不能將去,不能穢污,不復相隨。若有幼少童男、童女,生便能行慈心解脫者,而於後時,彼身、口、意寧可復作不善業耶?」
  比丘答曰:「不也,世尊!」
  「所以者何?自不作惡業,惡業何由生?是以男女在家、出家,常當勤修慈心解脫。若彼男女在家、出家修慈心解脫者,不持此身往至彼世,但隨心去此。比丘應作是念:『我本放逸,作不善業,是一切今可受報,終不後世。』若有如是行慈心解脫無量善{與}[修]者,必得阿那含,或復上得。如是,悲……喜……心與捨俱,無結無怨,無恚無諍,極廣甚大,無量善修,遍滿一切世間成就遊。彼作是念:『我本此心少不善修,我今此心無量善修。』多聞聖弟子其心如是無量善修,若本因惡知識為放逸行、作不善業,彼不能將去,不能穢污,不復相隨。若有幼少童男、童女,生便能行捨心解脫者,而於後時,彼身、口、意寧可復作不善業耶?」
  比丘答曰:「不也,世尊!」
  「所以者何?自不作惡業,惡業何由生?是以男女在家、出家,常當勤修捨心解脫。若彼男女在家、出家修捨心解脫者,不持此身往至彼世,但隨心去此。比丘應作是念:『我本放逸,作不善業,是一切今可受報,終不後世。』若有如是行捨心解脫無量善修者,必得阿那含,或復上得。」
  佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增支部10集217經/故意經第一(莊春江譯)
  「比丘們!我不說,當故意的業已作已累積時,未感受[其報]後有結束,而那個是在當生中,或往生後,或在隨後的期間中。比丘們!就像這樣,我也不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有苦的作終結
  比丘們!在那裡,有三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害身業,有四種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害語業,有三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害意業
  比丘們!而怎樣是三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害身業?比丘們!這裡,某人是殺生者、兇暴者、血手者、執著殺戮者、在一切活的生命類上不來到同情者。
  是未被給與的拿取者:凡那個來到村落或來到林野他人的他人財產資具,他是未被給與的拿取者被稱為偷盜。
  是邪淫者:凡她是被母親守護者……(中略)乃至甚至被套過花環(已訂婚)者,是在像那樣者處性交者。比丘們!這樣是三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害身業。
  比丘們!而怎樣是四種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害語業?比丘們!這裡,某人是妄語者:到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為被詢問的證人:『喂!來!男子!凡你知道,請你說那個。』不知道的他說:『我知道。』或,知道的他說:『我不知道。』沒看見的他說:『我看見。』或,看見的他說:『我沒看見。』像這樣,因為自己(自己之因),或因為他人,或因為些微物質成為故意說虛妄者。
  是離間語者:從這裡聽聞後,是為了這些的分裂在那裡說者,或從那裡聽聞後,是為了那些的分裂在這裡說者,像這樣,是和合的破壞者、或分裂的隨給與者、樂於不和合者、愛好不和合者、喜歡不和合者、作不和合言語的言說者。
  是粗惡語者,凡那個粗暴的、苛刻的、刺痛他人的、咒罵他人的、憤怒附近的、不轉起入定的言語,是像這樣言語之說者。
  是雜穢語者:不適當時機之說者、非事實之說者、無益之說者、非法之說者、非律之說者、無價值(無貯藏)的言語之說者:在不適當時機的、無理由的、無節制的、伴隨無利益的。比丘們!這樣是四種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害語業。
  比丘們!怎樣是三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害意業?比丘們!這裡,某人是貪婪者:凡那個他人的他人財產資具,他是貪求者:『啊!願凡他人的都是我的。』
  是有瞋害心者,有憎惡之意向者:『願這些眾生被殺害、或被打、或被消滅、或被滅亡、或不要存在。』
  是邪見者,有顛倒見:『無布施……(中略)凡以證智自作證後告知這個世間與其他世間。』比丘們!這樣是三種生起苦的、有苦果報的、不善故意的玷污瞋害意業。
  比丘們!三種不善故意的玷污瞋害身業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,或四種不善故意的玷污瞋害語業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,或三種不善故意的玷污瞋害意業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄。
  比丘們!猶如無缺點的骰子被向上拋擲,就在每個住立處很穩固地住立。同樣的,比丘們!三種不善故意的玷污瞋害身業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,或四種不善故意的玷污瞋害語業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,或三種不善故意的玷污瞋害意業之因,眾生以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄。
  比丘們!我不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有結束,而那個是在當生中,或往生後,或在隨後的期間中。比丘們!就像這樣,我也不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有苦的作終結。
  比丘們!在那裡,有三種生起樂的、有樂果報的、善故意的成功身業,有四種生起樂的、有樂果報的、善故意的成功語業,有三種生起樂的、有樂果報的、善故意的成功意業。
  比丘們!而怎樣是三種生起樂的、有樂果報的、善故意的成功身業?比丘們!這裡,某人捨斷殺生後,是離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀劍的、有羞恥的、來到同情的、對一切活的生命類同情的。{……(中略)}
  捨斷未被給與的拿取後,是離未被給與的拿取者:凡那個來到村落或來到林野他人的他人財產資具,他不是未被給與的拿取者被稱為偷盜。
  捨斷邪淫後,是離邪淫者:凡她是被母親守護者……(中略)乃至被套過花環(已訂婚),不是在像那樣者處性交者。比丘們!這樣是三種生起樂的、有樂果報的、善故意的成功身業。
  比丘們!而怎樣是生起樂的、有樂果報的、善故意的成功語業?比丘們!這裡,某人捨斷妄語後,是離妄語者:到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為被詢問的證人:『喂!來!男子!凡你知道,請你說那個。』他不知道的說:『我不知道。』或者,他知道的說:『我知道。』他沒看見的說:『我沒看見。』或者,他看見的說:『我看見。』像這樣,不因為自己,或因為他人,或因為些微物質成為故意說虛妄者。
  捨斷離間語後,是離離間語者:從這裡聽聞後,不是為了這些的分裂在那裡說者,或從那裡聽聞後,不是為了那些的分裂在這裡說者,像這樣,是分裂的調解者,或和睦的隨給與者、樂於和合者、愛好和合者、喜歡和合者、作和合言語之說者。
  捨斷粗惡語後,是離粗惡語者:凡那個柔和的、悅耳的、可愛的、動心的、優雅的、眾人合意的、眾人可意的言語,是像這樣言語之說者。
  捨斷雜穢語後,是離雜穢語者:適當時機之說者、事實之說者、有益之說者、如法之說者、如律之說者、有價值(有貯藏)的言語之說者:在適當時機的、有理由的、有節制的、伴隨利益的。比丘們!這樣是生起樂的、有樂果報的、善故意的成功語業。
  比丘們!而怎樣是生起樂的、有樂果報的、善故意的成功意業?比丘們!這裡,某人是不貪婪者:凡那個他人的他人財產資具,他不是貪求者:『啊!願凡他人的都是我的。』
  是無瞋害心者,無憎惡之意向:『願這些眾生對自己保持無怨的、無惱害的、無苦惱的、有安樂的。』
  是正見者,無顛倒見:『有布施,有供養……(中略)凡以證智自作證後告知這個世間與其他世間。』比丘們!這樣是生起樂的、有樂果報的、善故意的成功意業。
  比丘們!三種善故意的成功身業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或四種善故意的成功語業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或三種善故意的成功意業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界。
  比丘們!猶如無缺點的骰子被向上拋擲,就在每個住立處很穩固地住立。同樣的,比丘們!三種善故意的成功身業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或四種善故意的成功語業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或三種善故意的成功意業之因,眾生以身體的崩解,死後往生善趣、天界。
  比丘們!我不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有結束,而那個是在當生中,或往生後,或在隨後的期間中。比丘們!就像這樣,我也不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有苦的作終結。」

增支部10集219經/所生身經(莊春江譯)
  「比丘們!我不說,當故意的業已作已累積時,未感受[其報]後有結束,而那個是在當生中,或往生後,或在隨後的期間中。比丘們!就像這樣,我也不說,當故意的業已作已累積時,未感受後有苦的作終結
  比丘們!那位這麼離貪婪的、離惡意的、不癡昧的、正知的、朝向念的聖弟子他以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二的,像這樣第三的,像這樣第四的,像這樣上下、橫向、到處、對一切如對自己,以與慈俱行的、廣大的、變大的、無量的、無怨恨的、無瞋害的心遍滿全部世間後而住。
  他這麼知道:『以前,我的這個心是小的、不修習的,而現在,我的這個心是無量的、善修習的。又,凡任何所作的有量業,它在那裡無殘餘,它在那裡不住立。』
  比丘們!你們怎麼想它:如果這位少年他在最年幼時修習慈心解脫,是否作惡業呢?」「大德!這確實不是。」
  「又,不作惡業,是否苦接觸呢?」「大德!這確實不是。因為不作惡業,苦將從哪裡接觸!」
  「比丘們!又,這個慈心解脫應該被女子或男子修習,比丘們!女子或男子的這個身體不能被帶走(拿取後能被行走),比丘們!不免一死的人心為中間的,他這麼知道:『這裡,凡我這個任何以前以所生身做的惡業,全部那個成為在這裡應該被感受的,那個將不成為跟隨[到來生]的。』比丘們!這樣已修習慈心解脫,這裡,對未貫通更上解脫的有慧比丘,轉起阿那含位
  以與悲俱行之心……以與喜悅俱行之心……以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二的,像這樣第三的,像這樣第四的,像這樣上下、橫向、到處,以對一切如對自己,以與平靜俱行的、廣大的、變大的、無量的、無怨恨的、無瞋害的心遍滿全部世間後而住。
  他這麼知道:『以前,我的這個心是小的、不修習的,而現在,我的這個心是無量的、善修習的。又,凡任何所作的有量業,它在那裡無殘餘,它在那裡不住立。』
  比丘們!你們怎麼想它:如果這位少年在最年幼時修習平靜心解脫,是否作惡業呢?」「確實大德!這確實不是。」
  「又,不作惡業,是否苦接觸呢?」「確實大德!這確實不是。因為不作惡業,苦將從哪裡接觸!」
  「比丘們!又,這個習平靜心解脫應該被女子或男子修習,比丘們!女子或男子的這個身體不能被帶走,比丘們!不免一死的人是心為中間的,他這麼知道:『這裡,凡我這個任何以前以所生身做的惡業,全部那個成為在這裡應該被感受的,那個將不成為跟隨的。』比丘們!這樣已修習平靜心解脫,這裡,對未貫通更上解脫的有慧比丘,轉起阿那含位。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.10.217(另版AN.10.207)/ 7. Paṭhamasañcetanikasuttaṃ
   217. “Nāhaṃ bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.
   “Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
   “Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesumicchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha bhikkhave, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti, apassaṃ vā āha ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘na passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusavāco hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā. Asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
   “Kathañca bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhātā hoti– ‘aho vata, yaṃ parassa taṃ mama assā’ti.
   “Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti.
   Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano– ‘natthi dinnaṃ …pe. ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
   “Tividha kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṃkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṃyeva patiṭṭhāti evamevaṃ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.
   “Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.
   “Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
   “Kathañca bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati …pe….
   “Adinnādānaṃ pahāya, adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesumicchācāraṃ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti– na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandiṃ, samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusaṃ vācaṃ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpaṃ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhātā hoti– ‘aho vata, yaṃ parassa taṃ mamassā’ti.
   “Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṃ pariharantū’ti.
   “Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano– ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ …pe… ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
   “Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṃkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṃyeva patiṭṭhāti; evamevaṃ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmī”ti. Sattamaṃ.

AN.10.219(另版AN.10.208)/ 9. Karajakāyasuttaṃ
   219. “Nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi, tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.
   “Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
   “So evaṃ pajānāti– ‘pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ ahosi abhāvitaṃ, etarahi pana me idaṃ cittaṃ appamāṇaṃ subhāvitaṃ. Yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatī’ti
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, daharatagge ce so ayaṃ kumāro mettaṃ cetovimuttiṃ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṃ kareyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyā”ti? “No hetaṃ, bhante. Akarontañhi, bhante, pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī”ti!
   “Bhāvetabbā kho panāyaṃ, bhikkhave, mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro ayaṃ, bhikkhave macco. So evaṃ pajānāti– ‘yaṃ kho me idaṃ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ, sabbaṃ taṃ idha vedanīyaṃ; na taṃ anugaṃ bhavissatī’ti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, mettā cetovimutti anāgāmitāya saṃvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṃ appaṭivijjhato.
   “Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
   “So evaṃ pajānāti– ‘pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ ahosi abhāvitaṃ, etarahi pana me idaṃ cittaṃ appamāṇaṃ subhāvitaṃ. Yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatī’ti.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, daharatagge ce so ayaṃ kumāro upekkhaṃ cetovimuttiṃ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṃ kareyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyā”ti? “No hetaṃ, bhante. Akarontañhi, bhante, pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī”ti!
   “Bhāvetabbā kho panāyaṃ, bhikkhave, upekkhā cetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro ayaṃ, bhikkhave, macco. So evaṃ pajānāti– ‘yaṃ kho me idaṃ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ, sabbaṃ taṃ idha vedanīyaṃ; na taṃ anugaṃ bhavissatī’ti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, upekkhā cetovimutti anāgāmitāya saṃvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṃ appaṭivijjhato”ti. Navamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「隨心」,南傳作「心為中間的」(Cittantaro),菩提比丘長老英譯為「以心為他們的核心」(have mind as their core)。按:《滿足希求》說:「經由心(cittakāraṇo),又或以心為中間的(citteneva antariko),因為就一個死沒心的緊接地在第二個結生心上成為名為天神,成為名為墮地獄者,成為名為落入畜生者,也以前面的引導心成為原因,成為天神或墮地獄者之意。」
  「必得阿那含,或復上得」,南傳作「這裡,對未貫通更上解脫的有慧比丘,轉起阿那含位」(anāgāmitāya saṃvattati idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṃ appaṭivijjhato),菩提比丘長老英譯為「它為這裡有智慧而未洞察進一步釋放的比丘導向不-返回」(it leads to non-returning for a wise bhikkhu here who does not penetrate to a further liberation)。按:《滿足希求》以「禪那不還者」(jhānānāgamitā)解說「導向不還者」。長老解說,這樣的人作證較低的二種果位並達到禪那,但未真的到達不還者的階段,以他們禪那的業力將往生色界,他們將在那裏達到較高的二種道與果而不返回欲界,因此他們被稱為「禪那不還者,成為名為」。