經號:   
   (長部30經 更新)
長部30經/相經(波梨品[第三])(莊春江譯)[MA.59]
三十二大丈夫相
  被我這麼聽聞有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」「尊師!」那些比丘回答世尊。世尊說這個:(198)
  「比丘們!大丈夫有這三十二大丈夫相,凡具備的大丈夫只有二個趣處,無其它的:如果居住俗家,是轉輪王如法法王、征服四邊者、達到國土安定者、具備七寶者。他有這七寶,即:輪寶、象寶、馬寶、珠寶、女寶、屋主寶,主兵臣寶正是第七的。又他有超過千位勇敢的、英雄樣子的、碎破敵對者的兒子,他以非棍棒,以非刀劍,以法征服海洋為邊界的這個土地後居住。但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢遍正覺者、掀開世間中面紗者。(199)
  比丘們!而哪些是那些大丈夫的三十二大丈夫相,凡具備的大丈夫只有二個趣處,無其它的:如果他住於俗家,他是轉輪王……(中略)但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢、遍正覺者、掀開世間中面紗者呢?
  比丘們!這裡,大丈夫有扁平足。比丘們!又,凡大丈夫有扁平足,比丘們!這是大丈夫的大丈夫相。
  再者,比丘們!在大丈夫的腳掌下面生有輪子:一千個輻條,有輪框,有輪軸圓心,全部完整的相貌。比丘們!又,凡在大丈夫的腳掌下面生有輪子:一千個輻條,有輪框,有輪軸圓心,全部完整的相貌,比丘們!這也是大丈夫的大丈夫相。
  再者,比丘們!大丈夫有廣長腳後跟的……(中略)有長手指的……(中略)有柔嫩手腳的……(中略)有網狀手腳的……(中略)有高腳踝的……(中略)有鹿小腿的……(中略)當不彎曲時就站立的以兩手掌觸摸、碰觸兩膝……(中略)有隱藏入鞘的陰部……(中略)有黃金容色的,如黃金皮膚的……(中略)有細滑皮膚的,以皮膚的細滑狀態塵垢不沾染在身上……(中略)有單獨體毛的,單獨的體毛被生在毛孔中……(中略)有豎立體毛的,所生的豎立體毛是藍黑色的,環狀旋轉的,右旋轉生起的……有梵天端直身體的……有七處隆滿的……有獅子上半身的……有兩肩之間飽滿的……有榕樹圓形的:他的身高同他的兩手伸展的長度;他的兩手伸展的長度同他的身高……有完全圓滿肩膀的……有最好味覺的……有獅子下巴的……有四十顆牙齒……有平整牙齒的……有無縫隙牙齒的……有雪白牙齒的……有廣長舌的……梵天聲[如]美聲鳥誦出者……有紺碧色眼睛的……有公牛睫毛的……在眉毛中間有已生白色如柔軟棉花的白毫。比丘們!又,凡大丈夫在眉毛中間有已生白色如柔軟棉花的白毫,比丘們!這也是大丈夫的大丈夫相。
  再者,比丘們!大丈夫有肉髻頭。比丘們!又,凡大丈夫有肉髻頭,比丘們!這也是大丈夫的大丈夫相。
  比丘們!這些是那些大丈夫的三十二大丈夫相,凡具備的大丈夫只有二個趣處,無其它的:如果他住於俗家,他是轉輪王……(中略)但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢、遍正覺者、掀開世間中面紗者。
  比丘們!外教仙人們也憶持這些大丈夫的三十二大丈夫相,但他們不知道:『以這個業的已作情況得到這個相。』(200)
(1) 扁平足狀態之相
  比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,在善法上是堅固的受持者、住立的受持者:在身善行上,在語善行上,在意善行上,在布施分享上,在戒受持上,在布薩近住上,在母親的尊敬上,在父親的尊敬上,在沙門的尊敬上,在婆羅門的尊敬上,在家族最年長者的尊敬上,在某些增上諸善法上。他以那個業的已作情況、已累積情況、充滿情況、廣大情況,以身體的崩解,死後往生善趣、天界。在那裡,他以十處超越其他天神:以天的壽命,以天的容色,以天的快樂,以天的名聲,以天的統治權,以天的諸色,以天的諸聲音,以天的諸氣味,以天的諸味道,以天的諸所觸。當從那裡死沒的他來到此處(輪迴)的狀態,得到這個大丈夫相:有扁平足,腳在地上平整地落下、平整地抬起、以整個足掌平整地觸地。(201)
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王、如法法王、征服四邊者、達到國土安定者、具備七寶者。他有這七寶,即:輪寶、象寶、馬寶、珠寶、女寶、屋主寶,主兵臣寶正是第七的。又他有超過千位勇敢的、英勇姿態的、碎破敵對者的兒子,他以非杖、非刀,以法征服不荒蕪的,無標界(無相)的,無荊棘的,富有的,富裕的,安穩的,幸福的,無濁垢的,海洋為邊界的這個土地後居住。當成為國王時得到什麼?以任何生為人的敵對者、敵人成為無阻礙者,當成為國王時得到這個。但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢、遍正覺者、掀開世間中面紗者。當成為佛陀時得到什麼?以內部或外部敵對者們、敵人們,或以貪,或以瞋,或以癡,或以沙門,或以婆羅門,或以天,或以魔,或以梵,或以世間中任何者成為無阻礙者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(202)
  在這裡,這被說:
  「在真實、如法、調御、抑制上,以及在純淨、戒執著、布薩上,
   在布施、無傷害、非暴力上愛好者,堅固地受持後完全地實踐(行)。
   他以那個業走到天堂,領納樂與享樂,
   從那裡死後再來到這裡,以平整足接觸大地。
   聚集的占相者們記說:平整住立者沒有阻礙,
   對在家者或對進一步出家者,那個相有那個閃亮的意義。
   住俗家者是無阻礙者,征服他人者、不被敵人碎破者,
   這裡以他的業果,以任何生為人的成為無阻礙者。
   而如果像那樣者來到出家,極樂於離欲意欲者是有明眼者,
   最上的他不落入出生的阻礙,因為這是最上人他的法性。」(203)
(2) 腳掌輪子之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是為眾人帶來快樂者,擔心、恐懼、害怕去除者,如法的守護、遮蔽、保護準備者,與對包含隨從施與布施。他以那個業的已作情況、已累積情況、充滿情況、廣大情況,以身體的崩解,死後往生善趣、天界……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這個大丈夫相:在腳掌下面生有輪子:一千個輻條,有輪框,有輪軸圓心,全部完整的相貌,中間善分別的。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?有大隨從。他的大隨從們是:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個。但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢、遍正覺者、掀開世間中面紗者。當成為佛陀時得到什麼?有大隨從。他的大隨從們是:比丘、比丘尼、優婆塞優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(204)
  在這裡,這被說:
  「之前、從前在諸前生時,生為人的是帶來許多快樂者,
   擔心、恐懼、害怕去除者,在保護、守護、遮蔽上熱心者。
   他以那個業走到天堂,領納樂與享樂,
   從那裡死後再來到這裡,在兩腳處發現輪子,
   完整的輪框與千輻條。
   聚集的占相者們記說:看見童子的百福相後,
   有隨從者將是敵人碎破者,因為有像這樣完整的輪框。
   如果像那樣者沒來到出家,使輪子轉起統治大地,
   這裡剎帝利們成為他的小王(跟隨者),共跟隨大名聲的他。
   而如果像那樣者來到出家,極樂於離欲意欲者是有明眼者,
   天、人、阿修羅、帝釋、羅剎,乾達婆、龍、鳥、四足者,
   共跟隨大名聲的他,為天-人無上的尊敬者。」(205)
(3-5) 廣長的腳後跟狀態等三相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷殺生後,是離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀的、有羞恥的、來到同情的、對一切活的生命類有憐愍的。他以那個業的已作情況、已累積情況、充滿情況、廣大情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這三個大丈夫相:有廣長腳後跟的、長手指、梵天直立的身體。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是長壽命者、久住者,保護長壽命,不能夠被任何生為人的敵對者敵人從中間奪取生命,當成為國王時得到這個……當成為佛陀時得到什麼?是長壽命者、久住者,保護長壽命,不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何敵對者敵人從中間奪取生命,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(206)
  在這裡,這被說:
  「知道對自己殺戮殺害的恐懼後,是離殺害其他者,
   以那個善行到天界,領納善作之果的果報。
   死後當再來到這裡,得到這三個相:
   有廣長的腳後跟,如梵天極端直的、淨的、善生的身體。
   被善建立、被善生善手腕的小孩,有柔嫩的長手指,
   以三個男子殊勝的、最高的相,他們告知童子長生存。
   如果是在家人長久地存活,如果出家比那個更長久地使存續:
   為了自在神通的修習,像這樣那個是長壽所作者的相。」(207)
(6) 七處隆滿狀態之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是勝妙美味硬食、軟食、嘗食、舔食、飲料的施與者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這個大丈夫相:有七處隆滿的。他的七隆滿處是:在兩手上成為隆滿,在兩腳上成為隆滿,在兩肩上成為隆滿,在軀幹上成為隆滿。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是勝妙美味硬食、軟食、嘗食、舔食、飲料的得到者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是勝妙美味硬食、軟食、嘗食、舔食、飲料的得到者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(208)
  在這裡,這被說:
  「硬食軟食又舔食嘗食,是最上最高味道的施與者,
   他以那個善行業,在歡喜園中長久地大喜悅。
   在這裡到達七處隆滿,與發現柔軟的手腳,
   特相徵相熟知者們說,對他有硬食軟食味道利得性。
   凡在家者是那個利益輝耀者,而出家也到達那個:
   硬食軟食味道最上利得者,他們說一切家繫縛切斷者。」(209)
(7-8) 手腳柔嫩網狀狀態之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是以四種攝事攝受人者:以布施、以愛語、以利行、以平等。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有柔嫩手腳的與網狀手腳的。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?有善攝持者隨從,他的善攝持者們是:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?有善攝持者隨從,他的善攝持者們是:比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(210)
  在這裡,這被說:
  「布施與利行,愛語與平等,
   對許多[人]善攝做後實行後,以不輕蔑德行去天界。
   死後當再來到這裡,有手腳柔嫩的狀態與網狀,
   極亮麗的、善可愛的、好看的,幼小的幼童得到。
   有忠誠順從的侍從:居住這個大地的善攝持者,
   所愛的說者欲求著利益、樂性,行大喜歡的種類(德性)。
   而如果捨棄一切欲的受用,勝利者對人談論法的談論,
   言語遵守的極淨信者們,聽聞後法隨法地實踐。」(211)
(9-10) 高腳踝、豎立的體毛狀態之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是伴隨利益的、伴隨法的言語之說者,他對眾人說明,是對有生命的帶來利益安樂者、法供養者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有高腳踝的、豎立的體毛。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是受用欲者中的最高者、最勝者、上首者、最上者、最頂尖者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是一切眾生中的最高者、最勝者、上首者、最上者、最頂尖者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(212)
  在這裡,這被說:
  「在以前伴隨利益、法的話語,出聲者對眾人說明,
   是對有生命的帶來利益安樂者,不慳吝者祭法的供養。
   他以那個善行業,到達善趣在那裡喜悅,
   而來到這裡者有二相,以最高的、作為上首的狀態被發現。
   那個他有向上升起的體毛,有善住立的腳踝,
   血肉積聚被皮膚覆蓋,在腳上成為閃亮的。
   如果像那類者居住在家,到達欲受用者中最高狀態,
   比那個更上的沒被發現,征服贍部洲後統治(行動)。
   而出家狀態也有優越的精勤,他到達一切有生命的中最高狀態,
   比那個更上的沒被發現,征服一切世間後而住。」(213)
(11) 鹿小腿的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是技術,或明,或行,或作業恭敬的教導者:『如何這些人會急速地了知、會急速地實行,會長久地不疲倦。』他以那個業的已作……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這個大丈夫相:有鹿小腿的。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?凡那些是適合國王的、國王一部分的、國王受用的、國王能相應的,急速地得到那些,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?凡那些是適合沙門的、沙門的一部分的、沙門受用的、沙門能相應的,急速地得到那些,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(214)
  在這裡,這被說:
  「在諸技術上、在諸明行上、在諸作業上,希求:『如何會急速地了知。』
   不論對任何人沒有惱害,急速地教導、長久不疲倦。
   作那個生起樂的善業後,得到美的、善住立的小腿,
   細滑皮膚覆蓋的豎立的體毛,螺旋善生的、次第上昇的。
   他們說那個人有『羚羊小腿』,在這裡是急速達到之相。
   當他期待隨順在家的時,非出家者在這裡急速地得到。
   而如果像那樣者來到出家,極樂於離欲意欲者是有明眼者,
   當能相應者有適當的時,優越的勇猛者急速地發現它。」(215)
(12) 細滑皮膚的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,去見沙門或婆羅門後,是遍問者:『大德!什麼是善的?什麼是不善的?什麼是有罪的?什麼是無罪的?什麼是應該被實行的?什麼是不應該被實行的?當什麼被做時會對我有長久的不利、苦?又或,當什麼被做時會對我有長久的利益、安樂?』他以那個業的已作……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這個大丈夫相:有細滑皮膚的,以皮膚的細滑狀態塵垢在身上不附著。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是大慧者,受用諸欲者中,在慧上沒有任何他的相同者或最勝者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是大慧者、博慧者、捷慧者、速慧者、利慧者、洞察慧者,一切眾生中,在慧上沒有任何他的相同者或最勝者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(216)
  在這裡,這被說:
  「之前、從前在諸前生時,是想要了知者、遍詢問者,
   侍奉出家者的欲聽聞者,傾聽內在的道理、談論的道理。
   以到達慧得到的業,生為人的有細滑皮膚的,
   吉凶相的識知者們記說:『他絕對看見精細的道理。』
   如果像那樣者沒來到出家,使輪子轉起統治大地,
   在諸義理的教誡與在掌握上,比他更好的與相同的不被發現。
   而如果像那樣者來到出家,極樂於離欲意欲者是有明眼者,
   得到無上的殊勝慧, 殊勝廣智慧者得到覺(菩提)。」(217)
(13) 黃金容色的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是不易憤怒者、不經常絕望者,即使當被多說時,也不生氣,不發怒、不惱害、不反抗,不顯露憤怒、瞋恚、不滿,以及是精緻柔軟地毯、外衣,精緻亞麻衣,精緻木綿衣,精緻絹衣,精緻毛衣的施與者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這個大丈夫相:有黃金容色的,如黃金皮膚的。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是精緻柔軟地毯、外衣,精緻亞麻衣,精緻木綿衣,精緻絹衣,精緻毛衣的得到者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是精緻柔軟地毯、外衣,精緻亞麻衣,精緻木綿衣,精緻絹衣,精緻毛衣的得到者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(218)
  在這裡,這被說:
  「決意不憤怒,以及施與精緻好觸感的衣服布施物,
   在較早存在時生存者送出,如對大地下雨的神。
   做那個後從這裡死沒者往生天者,領納善所作果的果報後,
   在這裡如黃金身體者征服,如更殊勝於神的帝釋。
   而人住於在家,希望不出家者教誡大地,
   在這裡伴隨七寶征服後,而得到離垢乾淨的細滑皮膚。
   成為覆蓋物、衣服、最勝外衣的得到者,如果來到非家狀態,
   領納先前所作果伴隨的,所作的消失[一事]不存在。」(219)
(14) 隱藏入鞘的陰部之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是長久失聯的、極長久住國外的親族、朋友、友人、同伴的聚集者,及母與子的聚集者,及子與母的聚集者,及父與子的聚集者,及子與父的聚集者,及兄弟與兄弟的聚集者,及兄弟與姊妹的聚集者,及姊妹與兄弟的聚集者,及姊妹與姊妹的聚集者,而備齊後是大隨喜者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這個大丈夫相:有隱藏入鞘的陰部。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?有很多兒子。又,他的超過千位兒子是勇敢的、英勇姿態的、碎破敵對者的,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?有很多兒子。又,他的好幾千位兒子是勇敢的、英勇姿態的、碎破敵對者的,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(220)
  在這裡,這被說:
  「之前、從前在諸前生時,聚集長久失聯的、極長久住國外的,
   親族、友人、同伴,備齊後是隨喜者。
   他以那個業走到天堂,領納樂與享樂,
   他從那裡死後再來到這裡,發現隱藏入鞘的陰部。
   像那類者有許多兒子,且有超過千位兒子,
   是勇敢的、英勇的、折磨敵人的,是在家者的產生喜者、說可愛話者。
   當成為出家行動者時有更多的,兒子們是言語隨行者,
   對在家者或對進一步出家者,那個相被生起那個閃亮的意義。」(221)
  初誦分終了。
(15-16) 圓形的、當不彎曲時膝觸摸之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,當考察大聚集人們時,知道共同的(等同的),知道自己,知道人,知道人的差別:『這位適合這個;[另]這位適合這個。』是處處作人的差別者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有榕樹圓形的,以及當不彎曲時就站立的以兩手掌觸摸、碰觸兩膝。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是富有者、大富者、大財富者、多金銀者、多財產資具者、多財穀者、藏庫倉庫充滿者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是富有者、大富者、大財富者,這些是他的財,即:信財、戒財、財、財、所聞財、施捨財、慧財,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(222)
  在這裡,這被說:
  「衡量後、簡別後、思考後,當考察大聚集人們時,
   『這位適合這個』,在以前是處處作人的差別者。
   又當不彎曲時站立大地者,以兩手觸膝,
   有樹圓形的:以善行業果報剩餘的。
   許多種徵相與相的知者, 極聰敏的人們記說,
   許多種在家者值得的,幼小的幼童得到。
   而在這裡對受用欲的國王, 有許多在家者適當的,
   而如果捨棄一切欲的受用,得到無上、最高、第一之財。」(223)
(17-19) 獅子上半身的等三相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是對眾人想要利益者、想要有益者、想要安樂者、想要軛安穩者:『如何會使這些他們以信增長,以戒增長,以所聞增長,以施捨增長,以法增長,以慧增長,以財與穀物增長,以田地增長,以兩足四足增長,以妻兒增長,以奴僕工人傭人增長,以親族增長,以朋友增長,以親戚增長。』他以那個業的已作……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這三個大丈夫相:有獅子上半身的,兩肩之間飽滿的、完全圓滿肩膀的。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是無衰退法者:以財與穀物、以田地、以兩足四足、以妻兒、以奴僕工人傭人、以親族、以朋友、以親戚不衰退,不衰退一切達成的,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是無衰退法者:以信、以戒、以所聞、以施捨、以法、以慧不衰退,不衰退一切達成的,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(224)
  在這裡,這被說:
  「以信、以戒、以所聞、以覺慧,以施捨、以法、以許多好的,
   以財、以穀物與以田、地,以兒子、以妻子與以四足。
   以親族、以朋友、以親戚,以力量、以容色、以樂與兩者,
   想要:『如何其他人不會減損』,而且這位期待成功
   他是獅子上半的善住立者,完全圓滿肩膀的與兩肩之間飽滿的,
   以在以前所做善行業,那是他在不減損上的前相。
   在家者也以穀物以財產增長,以兒子、以妻子與以四足,
   無所有的出家者,到達不衰退法性的無上覺。」(225)
(20) 最好味覺狀態之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是對眾生不以拳頭,或以土塊,或以棍棒,或以刀劍傷害之類者。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這個大丈夫相:有最好味覺的,他在喉嚨處有頂端向上生的、均勻傳達的味覺神經。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是少病者、少病苦者,具備好消化力、消化器官、不過寒、不過熱,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是少病者、少病苦者,具備等熟力的消化力好消化力、消化器官、不過寒、不過熱、中間的、承受勤奮的,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(226)
  在這裡,這被說:
  「不以拳頭棍棒又以土塊,或刀劍或又死刑,
   或以誘捕、以遍脅迫,他不使人們苦惱、是不使人苦惱者。
   他就以那個到達善趣後喜悅,做樂果後得到(發現)樂,
   成為以均勻食素味覺神經的善住立者,來到這裡者得到最好的味覺。
   極聰敏的有明眼者們以那個說他,這個人將有許多樂,
   對在家者或對進一步出家者,那個相有那個閃亮的意義。」(227)
(21-22) 紺碧色眼睛的、公牛睫毛的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,是不瞪視、不斜視,而且不避視者,直接像這樣放開直心,以可愛眼睛對眾人注視者。他以那個業的已作情況……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這二個大丈夫相:有紺碧色眼睛的與公牛睫毛的。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是眾人所愛看見者,是婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子的可愛者、合意者,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是眾人所愛看見者,是比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆的可愛者、合意者,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(228)
  在這裡,這被說:
  「不瞪視、不斜視,而且不避視者,
   直接像這樣放開直心,以可愛眼睛對眾人注視者。
   他在諸善趣處領納果的果報,在那裡喜悅,
   而且在這裡有公牛睫毛的,紺碧色眼睛的眼睛好看者。
   而靈巧的聰敏者,又許多徵相熟知者們,
   精細靈巧眼睛的人們:他們述說他『所愛看見者』。
   而當成為所愛看見者及在家者時,是眾人所愛的,
   而如果不是在家者成為沙門,是許多憂愁破滅者的所愛者。」(229)
(23) 肉髻頭的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,在諸善法上是眾人的先導者,在身善行上、在語善行上、在意善行上、在布施物的均分上、在戒受持上、在布薩近住上、在尊敬母親上、在尊敬父親上、在尊敬沙門上、在尊敬婆羅門上、在尊敬家族中年長者上,以及在某些增上善法上是眾人的上首者。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒來到此處,他獲得這個大丈夫相:有肉髻頭的。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?他有大的人跟隨者:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?他有大的人跟隨者:比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(230)
  在這裡,這被說:
  「在諸善行上是先導者,在諸法上是極樂於法行者,
   是眾人的跟隨者,在天界感受福果。
   他感受善行的果後,在這裡得到(到達)肉髻頭的狀態,
   特相徵相憶持者們記說,他將成為眾人的先導者。
   在人間這裡有服侍者,然後他們為他帶來如以前的,
   如果他是大地之主的剎帝利,得到眾人的服侍
   而另一方面如果那個人出家,成為在諸法上練達的有影響力熟練者
   極樂於他的教誡德行的,成為眾人跟隨者。」(231)
(24-25) 單獨體毛狀態、白毫之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷妄語後,是離妄語者、說真實者、隨從真實者、可靠者、可信賴者、對世間不詐欺者。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒再來到這裡,得到這二個大丈夫相:有單獨體毛的與在眉毛中間有已生白色如柔軟棉花的白毫。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?他的大的人們隨轉起:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?他的大的人們隨轉起:比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(232)
  在這裡,這被說:
  「在諸前生時是真實承諾者,不二言語者避開妄言,
   他是不對任何人欺騙者,真實地、真正地、如實地說。
   白的、純白的、如柔軟棉花的,在眉毛中間有善生的白毫,
   在諸毛孔中無二根被生起,是有單獨體毛被建立的肢體者。
   許多聚集的相的知者,吉凶相的識知者們記說他,
   白毫與體毛如是善住立者,對像這樣者眾人們隨轉起。
   當即使在家時人們隨轉起,許多以之前做的業,
   無所有的無上出家者,當即使成為佛陀時人們隨轉起。」(233)
(26-27) 四十顆的、無縫隙牙齒的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷離間語後,是離離間語者:從這裡聽聞後,不是為了這些的分裂在那裡說者,或從那裡聽聞後,不是為了那些的分裂在這裡說者,像這樣,是分裂的調解者,或和睦的隨給與者、樂於和合者、愛好和合者、喜歡和合者、作和合言語之說者。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有四十顆牙齒的與無縫隙牙齒的。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?有不能被破壞的群眾。他的不能被破壞的群眾是:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?有不能被破壞的群眾。他的不能被破壞的群眾是:比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(234)
  在這裡,這被說:
  「離間語-和睦的破壞之作者,破壞的增長-諍論的作者,
   爭吵的增長-不應該被做的作者:對和睦的不說破壞之母。
   無諍論的增大作者之善言辭:對破壞者說連接之母,
   排除人們的爭吵,而具備和睦者歡喜、喜悅。
   他在諸善趣處領納果的果報,在那裡喜悅,
   在這裡諸無縫隙的牙齒被伴隨,他的四十顆牙齒被善建立。
   如果他是大地之主的剎帝利,他有不能被破離間的群眾,
   而沙門是離塵者離垢者,他的隨行群眾是不搖動的。」(235)
(28-29) 廣長舌的、梵天聲音的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷粗惡語後,是離粗惡語者:凡那個柔和的、悅耳的、可愛的、動心的、優雅的、眾人合意的、眾人可意的言語,是像這樣言語之說者。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有廣長舌的與梵天聲[如]美聲鳥誦出者。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?是言語能被歡迎者,婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子接受他的話,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?是言語能被歡迎者,比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆接受他的話,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(236)
  在這裡,這被說:
  「辱罵、爭吵、加害的作者,邪惡惱害的作者、眾人的碎破,
   他不說激烈、粗惡的話,說如蜜的、{善具備的}[善和睦的]、親愛的。
   對意可愛的、走到心的,他發出悅耳的言語,
   領納言語善行的果,在天界感受福果。
   他感受善行的果後,在這裡得到梵天聲,
   他有廣大的、寬廣的舌,有語句能被歡迎的言語。
   當即使在家者說話時如是成功,而如果那個人出家,
   群眾接受他的話,對眾人說話者有許多善說的。」(237)
(30) 獅子下巴的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷雜穢語後,是離雜穢語者:適當時機之說者、事實之說者、有益之說者、如法之說者、如律之說者、有價值(有貯藏)的言語之說者:在適當時機的、有理由的、有節制的、伴隨利益的。他以那個業的已作情況、已累積情況……(中略)當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這個大丈夫相:有獅子下巴的。
  他具備那個相,如果居住俗家,是轉輪王……(中略)當成為國王時得到什麼?不能被任何生為人的敵對者敵人侵犯,當成為國王時得到這個……(中略)成為佛陀時得到什麼?不能被內部或外部敵對者敵人,或被貪,或被瞋,或被癡,或被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者侵犯,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(238)
  在這裡,這被說:
  「無雜穢語、不愚鈍,是無散亂言語說話方式者,
   進一步除去無利益的,進一步說有利益的與眾人安樂的。
   做那樣後從這裡死沒往生天堂,領納所作果的果報,
   死後當再來到這裡,得到比四腳行走更殊勝者下巴狀態。
   國王是極難被侵犯者,人們的王、人們的主、大威力者,
   成為等同三十三天身殊勝者,如比神更殊勝的帝釋。
   是非極容易被諸神,被諸乾達婆、阿修羅、夜叉羅剎侵犯者,
   如果像那類者有如性,在這裡諸方向與諸反方向與四方的中間方。」(239)
(31-32) 平整牙齒的、雪白牙齒的之相
  「比丘們!又,凡如來前生、以前的存在、以前的住處,當以前是生為人的時,捨斷邪命後,以正命營生,是離在秤重上欺瞞、偽造貨幣、度量欺詐、賄賂、欺瞞、詐欺、不實、割截、殺害、捕縛、搶奪、掠奪、暴力者。他以那個業的已作情況、已累積情況、充滿情況、廣大情況,以身體的崩解,死後往生善趣、天界。在那裡,他以十處超越其他天神:以天的壽命,以天的容色,以天的快樂,以天的名聲,以天的統治權,以天的諸色,以天的諸聲音,以天的諸氣味,以天的諸味道,以天的諸所觸,當從那裡死沒的他來到此處的狀態,得到這二個大丈夫相:有平整牙齒的、雪白牙齒的。
  他具備那些相,如果居住俗家,是轉輪王、如法法王、征服四邊者、達到國土安定者、具備七寶者。他有這七寶,即:輪寶、象寶、馬寶、珠寶、女寶、屋主寶,主兵臣寶正是第七的。又他有超過千位勇敢的、英勇姿態的、碎破敵對者的兒子,他以非杖、非刀,以法征服不荒蕪的,無標界的,無荊棘的,富有的,富裕的,安穩的,幸福的,無濁垢的,海洋為邊界的這個土地後居住。當成為國王時得到什麼?有清淨(乾淨)的隨從。他的清淨隨從們是:婆羅門屋主、市鎮地方住民、主財官大臣、衛兵、守門者、朝臣、國王的侍臣、收稅者、王子,當成為國王時得到這個。但,如果從在家出家成為無家者,是阿羅漢、遍正覺者、掀開世間中面紗者。當成為佛陀時得到什麼?有清淨的隨從。他的清淨隨從們是:比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、天、人、阿修羅、龍、乾達婆,當成為佛陀時得到這個。」世尊說這個義理。(240)
  在這裡,這被說:
  「放棄邪命與以正確的生活,他清淨地如法地使產生,
   進一步除去無利益的,進一步行有利益的與眾人安樂的。
   人在天界感受樂果,做後被聰敏者、賢明者、善人們稱讚,
   等同三十三天身最高者,具備喜樂娛樂者極喜樂。
   得到人的生存後:從那裡死後有善作果的果報,
   以殘餘的得到牙齒:平整的也乾淨極白的。
   許多聚集的占相者們,記說他是聰敏的、被人們尊敬的,
   有清淨的人隨從群眾,兩次生的、平整的、白的、清淨的牙齒。
   當國王教誡大地時,有眾人、清淨的隨從,
   而不對地方的戳刺強迫後,他們進一步行有利益的與眾人安樂的。
   而如果出家成為離惡者,成為平息塵垢、掀開面紗的沙門,
   離苦惱疲累,看見這個與其他世間。
   許多在家人與出家人是他的教誡執行者,他們抖落被呵責的、不淨的、惡的,
   他被清淨者圍繞:被排除垢穢、荒蕪、惡運、污染者。」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(241)
  相經第七終了。
DN.30/(7) Lakkhaṇasuttaṃ
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
   198. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhaddante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   199. “Dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
   200. “Katamāni ca tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā? Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
   “Idha, bhikkhave, mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti. Yampi, bhikkhave, mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. Yampi bhikkhave, mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpuriso āyatapaṇhi hoti …pe… dīghaṅguli hoti… mudutalunahatthapādo hoti… jālahatthapādo hoti… ussaṅkhapādo hoti… eṇijaṅgho hoti… ṭhitakova anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati… kosohitavatthaguyho hoti… suvaṇṇavaṇṇo hoti kañcanasannibhattaco… sukhumacchavi hoti, sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati… ekekalomo hoti, ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni… uddhaggalomo hoti, uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni … brahmujugatto hoti… sattussado hoti… sīhapubbaddhakāyo hoti… citantaraṃso hoti… nigrodhaparimaṇḍalo hoti, yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo… samavaṭṭakkhandho hoti… rasaggasaggī hoti… sīhahanu hoti… cattālīsadanto hoti samadanto hoti… aviraḷadanto hoti… susukkadāṭho hoti… pahūtajivho hoti… brahmassaro hoti karavīkabhāṇī… abhinīlanetto hoti… gopakhumo hoti… uṇṇā bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā. Yampi, bhikkhave, mahāpurisassa uṇṇā bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpuriso uṇhīsasīso hoti. Yampi, bhikkhave, mahāpuriso uṇhīsasīso hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
   “Imāni kho tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.
   “Imāni kho, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni bāhirakāpi isayo dhārenti, no ca kho te jānanti– ‘imassa kammassa kaṭattā idaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhatī’ti.
(1) Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇaṃ
   201. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu, avatthitasamādāno kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhiggaṇhāti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi. So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Suppatiṭṭhitapādo hoti. Samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, samaṃ sabbāvantehi pādatalehi bhūmiṃ phusati.
   202. “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati Rājā samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo hoti kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati. “Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   203. Tatthetaṃ vuccati–
   “Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame,
   Soceyyasīlālayuposathesu ca.
   Dāne ahiṃsāya asāhase rato,
   Daḷhaṃ samādāya samattamācari.
   “So tena kammena divaṃ samakkami,
   Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi.
   Tato cavitvā punarāgato idha,
   Samehi pādehi phusī vasundharaṃ.
   “Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā,
   Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā.
   Gihissa vā pabbajitassa vā puna,
   Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ.
   “Akkhambhiyo hoti agāramāvasaṃ,
   Parābhibhū sattubhi nappamaddano.
   Manussabhūtenidha hoti kenaci,
   Akkhambhiyo tassa phalena kammuno.
   “Sace ca pabbajjamupeti tādiso,
   Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo.
   Aggo na so gacchati jātu khambhanaṃ,
   Naruttamo esa hi tassa dhammatā”ti.
(2) Pādatalacakkalakkhaṇaṃ
   204. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanassa sukhāvaho ahosi, ubbega-uttāsabhayaṃ apanuditā, dhammikañca rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidhātā, saparivārañca dānaṃ adāsi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni suvibhattantarāni.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   205. Tatthetaṃ vuccati–
   “Pure puratthā purimāsu jātisu,
   Manussabhūto bahunaṃ sukhāvaho.
   Ubbhega-uttāsabhayāpanūdano,
   Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko.
   “So tena kammena divaṃ samakkami,
   Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi.
   Tato cavitvā punarāgato idha,
   Cakkāni pādesu duvesu vindati.
   “Samantanemīni sahassarāni ca,
   Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā.
   Disvā kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ,
   Parivāravā hessati sattumaddano.
   Tathā hī cakkāni samantanemini,
   Sace na pabbajjamupeti tādiso.
   Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati,
   Tassānuyantādha bhavanti khattiyā.
   “Mahāyasaṃ saṃparivārayanti naṃ,
   Sace ca pabbajjamupeti tādiso.
   Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,
   Devāmanussāsurasakkarakkhasā.
   “Gandhabbanāgā vihagā catuppadā,
   Anuttaraṃ devamanussapūjitaṃ.
   Mahāyasaṃ saṃparivārayanti nan”ti.
(3- 5) Āyatapaṇhitāditilakkhaṇaṃ
   206. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosi nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Āyatapaṇhi ca hoti, dīghaṅguli ca brahmujugatto ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko, dīghamāyuṃ pāleti, na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko, dīghamāyuṃ pāleti, na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ paccatthikehi paccāmittehi samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   207. Tatthetaṃ vuccati–
   “Māraṇavadhabhayattano viditvā,
   Paṭivirato paraṃ māraṇāyahosi.
   Tena sucaritena saggamagamā,
   Sukataphalavipākamanubhosi.
   “Caviya punaridhāgato samāno,
   Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni.
   Bhavati vipuladīghapāsaṇhiko,
   Brahmāva suju subho sujātagatto.
   “Subhujo susu susaṇṭhito sujāto,
   Mudutalunaṅguliyassa honti.
   Dīghā tībhi purisavaraggalakkhaṇehi,
   Cirayapanāya kumāramādisanti.
   “Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti,
   Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi.
   Yāpayati ca vasiddhibhāvanāya,
   Iti dīghāyukatāya taṃ nimittan”ti.
(6) Sattussadatālakkhaṇaṃ
   208. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sattussado hoti, sattassa ussadā honti; ubhosu hatthesu ussadā honti, ubhosu pādesu ussadā honti, ubhosu aṃsakūṭesu ussadā honti, khandhe ussado hoti.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   209. Tatthetaṃ vuccati–
   “Khajjabhojjamatha leyya sāyiyaṃ,
   Uttamaggarasadāyako ahu.
   Tena so sucaritena kammunā,
   Nandane ciramabhippamodati.
   “Satta cussade idhādhigacchati,
   Hatthapādamudutañca vindati.
   Āhu byañjananimittakovidā,
   Khajjabhojjarasalābhitāya naṃ.
   “Yaṃ gihissapi tadatthajotakaṃ,
   Pabbajjampi ca tadādhigacchati.
   Khajjabhojjarasalābhiruttamaṃ,
   Āhu sabbagihibandhanacchidan”ti.
(7- 8) Karacaraṇamudujālatālakkhaṇāni
   210. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi– dānena peyyavajjena atthacariyāya samānattatāya. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Mudutalunahatthapādo ca hoti jālahatthapādo ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti, susaṅgahitāssa honti brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti, susaṅgahitāssa honti bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   211. Tatthetaṃ vuccati–
   “Dānampi catthacariyatañca,
   Piyavāditañca samānattatañca.
   Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ,
   Anavamatena guṇena yāti saggaṃ.
   “Caviya punaridhāgato samāno,
   Karacaraṇamudutañca jālino ca.
   Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ,
   Paṭilabhati daharo susu kumāro.
   “Bhavati parijanassavo vidheyyo,
   Mahimaṃ āvasito susaṅgahito.
   Piyavadū hitasukhataṃ jigīsamāno,
   Abhirucitāni guṇāni ācarati.
   “Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,
   Kathayati dhammakathaṃ jino janassa.
   Vacanapaṭikarassābhippasannā
   Sutvāna dhammānudhammamācarantī”ti.
(9- 10) Ussaṅkhapāda-uddhaggalomatālakkhaṇāni
   212. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno atthūpasaṃhitaṃ dhammūpasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsitā ahosi, bahujanaṃ nidaṃsesi, pāṇīnaṃ hitasukhāvaho dhammayāgī. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Ussaṅkhapādo ca hoti, uddhaggalomo ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   213. Tatthetaṃ vuccati–
   “Atthadhammasahitaṃ pure giraṃ,
   Erayaṃ bahujanaṃ nidaṃsayi.
   Pāṇinaṃ hitasukhāvaho ahu,
   Dhammayāgamayajī amaccharī.
   “Tena so sucaritena kammunā,
   Suggatiṃ vajati tattha modati.
   Lakkhaṇāni ca duve idhāgato,
   Uttamappamukhatāya vindati.
   “Ubbhamuppatitalomavā saso,
   Pādagaṇṭhirahu sādhusaṇṭhitā.
   Maṃsalohitācitā tacotthatā,
   Uparicaraṇasobhanā ahu.
   “Gehamāvasati ce tathāvidho,
   Aggataṃ vajati kāmabhoginaṃ.
   Tena uttaritaro na vijjati,
   Jambudīpamabhibhuyya iriyati.
   “Pabbajampi ca anomanikkamo,
   Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ.
   Tena uttaritaro na vijjati,
   Sabbalokamabhibhuyya viharatī”ti.
(11) Eṇijaṅghalakkhaṇaṃ
   214. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ vā kammaṃ vā– ‘kiṃ time khippaṃ vijāneyyuṃ, khippaṃ paṭipajjeyyuṃ, na ciraṃ kilisseyyun”ti. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Eṇijaṅgho hoti.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Yāni tāni rājārahāni rājaṅgāni rājūpabhogāni rājānucchavikāni tāni khippaṃ paṭilabhati. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Yāni tāni samaṇārahāni samaṇaṅgāni samaṇūpabhogāni samaṇānucchavikāni, tāni khippaṃ paṭilabhati. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   215. Tatthetaṃ vuccati–
   “Sippesu vijjācaraṇesu kammesu,
   Kathaṃ vijāneyyuṃ lahunti icchati.
   Yadūpaghātāya na hoti kassaci,
   Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati.
   “Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ,
   Jaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā.
   Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā,
   Uddhaggalomā sukhumattacotthatā.
   “Eṇeyyajaṅghoti tamāhu puggalaṃ,
   Sampattiyā khippamidhāhu lakkhaṇaṃ.
   Gehānulomāni yadābhikaṅkhati,
   Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati.
   “Sace ca pabbajjamupeti tādiso,
   Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo.
   Anucchavikassa yadānulomikaṃ,
   Taṃ vindati khippamanomavikkamo”ti.
(12) Sukhumacchavilakkhaṇaṃ
   216. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi– “kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā”ti. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Sukhumacchavi hoti, sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā seṭṭho vā kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā seṭṭho vā sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   217. Tatthetaṃ vuccati–
   “Pure puratthā purimāsu jātisu,
   Aññātukāmo paripucchitā ahu.
   Sussūsitā pabbajitaṃ upāsitā,
   Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi.
   “Paññāpaṭilābhagatena kammunā,
   Manussabhūto sukhumacchavī ahu.
   Byākaṃsu uppādanimittakovidā,
   Sukhumāni atthāni avecca dakkhiti.
   “Sace na pabbajjamupeti tādiso,
   Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati.
   Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu ca,
   Na tena seyyo sadiso ca vijjati.
   “Sace ca pabbajjamupeti tādiso,
   Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo.
   Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ,
   Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso”ti.
(13) Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇaṃ
   218. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno nābhisajji na kuppi na byāpajji na patitthīyi, na kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Dātā ca ahosi sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Suvaṇṇavaṇṇo hoti kañcanasannibhattaco.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   219. Tatthetaṃ vuccati–
   “Akkodhañca adhiṭṭhahi adāsi,
   Dānañca vatthāni sukhumāni succhavīni.
   Purimatarabhave ṭhito abhivissaji,
   Mahimiva suro abhivassaṃ.
   “Taṃ katvāna ito cuto dibbaṃ,
   Upapajji sukataphalavipākamanubhutvā.
   Kanakatanusannibho idhābhibhavati,
   Suravarataroriva indo.
   “Gehañcāvasati naro apabbajja,
   Micchaṃ mahatimahiṃ anusāsati.
   Pasayha sahidha sattaratanaṃ,
   Paṭilabhati vimala sukhumacchaviṃ suciñca.
   “Lābhī acchādanavatthamokkhapāvuraṇānaṃ,
   Bhavati yadi anāgāriyataṃ upeti.
   Sahito purimakataphalaṃ anubhavati,
   Na bhavati katassa panāso”ti.
(14) Kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ
   220. Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātimitte suhajje sakhino samānetā ahosi. Mātarampi puttena samānetā ahosi, puttampi mātarā samānetā ahosi, pitarampi puttena samānetā ahosi, puttampi pitarā samānetā ahosi, bhātarampi bhātarā samānetā ahosi, bhātarampi bhaginiyā samānetā ahosi, bhaginimpi bhātarā samānetā ahosi, bhaginimpi bhaginiyā samānetā ahosi, samaṅgīkatvā ca abbhanumoditā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati– kosohitavatthaguyho hoti.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Pahūtaputto hoti, parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Pahūtaputto hoti, anekasahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   221. Tatthetaṃ vuccati–
   “Pure puratthā purimāsu jātisu,
   Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino.
   Ñātī suhajje sakhino samānayi,
   Samaṅgikatvā anumoditā ahu.
   “So tena kammena divaṃ samakkami,
   Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi.
   Tato cavitvā punarāgato idha,
   Kosohitaṃ vindati vatthachādiyaṃ.
   “Pahūtaputto bhavatī tathāvidho,
   Parosahassañca bhavanti atrajā.
   Sūrā ca vīrā ca amittatāpanā,
   Gihissa pītiṃjananā piyaṃvadā.
   “Bahūtarā pabbajitassa iriyato,
   Bhavanti puttā vacanānusārino.
   Gihissa vā pabbajitassa vā puna,
   Taṃ lakkhaṇaṃ jāyati tadatthajotakan”ti.
   Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
(15-16)Parimaṇḍalaanonamajaṇṇuparimasanalakkhaṇāni
   222. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ samekkhamāno samaṃ jānāti sāmaṃ jānāti, purisaṃ jānāti purisavisesaṃ jānāti– ‘ayamidamarahati ayamidamarahatī’ti tattha tattha purisavisesakaro ahosi. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Nigrodha parimaṇḍalo ca hoti, ṭhitakoyeva ca anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosa-koṭṭhāgāro. Rājā samāno idaṃ labhati …pe… buddho samāno kiṃ labhati? Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassimāni dhanāni honti, seyyathidaṃ, saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   223. Tatthetaṃ vuccati–
   “Tuliya paṭivicaya cintayitvā,
   Mahājanasaṅgahanaṃ samekkhamāno.
   Ayamidamarahati tattha tattha,
   Purisavisesakaro pure ahosi.
   “Mahiñca pana ṭhito anonamanto,
   Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni.
   Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi,
   Sucaritakammavipākasesakena.
   “Bahuvividhanimittalakkhaṇaññū,
   Atinipuṇā manujā byākariṃsu.
   Bahuvividhā gihīnaṃ arahāni,
   Paṭilabhati daharo susu kumāro.
   “Idha ca mahīpatissa kāmabhogī,
   Gihipatirūpakā bahū bhavanti.
   Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,
   Labhati anuttaraṃ uttamadhanaggan”ti.
(17- 19) Sīhapubbaddhakāyāditilakkhaṇaṃ
   224. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo yogakkhemakāmo– ‘kintime saddhāya vaḍḍheyyuṃ, sīlena vaḍḍheyyuṃ, sutena vaḍḍheyyuṃ, cāgena vaḍḍheyyuṃ, dhammena vaḍḍheyyuṃ, paññāya vaḍḍheyyuṃ, dhanadhaññena vaḍḍheyyuṃ, khettavatthunā vaḍḍheyyuṃ, dvipadacatuppadehi vaḍḍheyyuṃ, puttadārehi vaḍḍheyyuṃ, dāsakammakaraporisehi vaḍḍheyyuṃ, ñātīhi vaḍḍheyyuṃ, mittehi vaḍḍheyyuṃ, bandhavehi vaḍḍheyyun’ti. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Sīhapubbaddhakāyo ca hoti citantaraṃso ca samavaṭṭakkhandho ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aparihānadhammo hoti, na parihāyati dhanadhaññena khettavatthunā dvipadacatuppadehi puttadārehi dāsakammakara-porisehi ñātīhi mittehi bandhavehi, na parihāyati sabbasampattiyā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Aparihānadhammo hoti, na parihāyati saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya, na parihāyati sabbasampattiyā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   225. Tatthetaṃ vuccati–
   “Saddhāya sīlena sutena buddhiyā,
   Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi.
   Dhanena dhaññena ca khettavatthunā,
   Puttehi dārehi catuppadehi ca.
   “Ñātīhi mittehi ca bandhavehi ca,
   Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ.
   Kathaṃ na hāyeyyuṃ pareti icchati,
   Atthassa middhī ca panābhikaṅkhati.
   “Sa sīhapubbaddhasusaṇṭhito ahu,
   Samavaṭṭakkhandho ca citantaraṃso.
   Pubbe suciṇṇena katena kammunā,
   Ahāniyaṃ pubbanimittamassa taṃ.
   “Gihīpi dhaññena dhanena vaḍḍhati,
   Puttehi dārehi catuppadehi ca.
   Akiñcano pabbajito anuttaraṃ,
   Pappoti bodhiṃ asahānadhammatan”ti.
(20) Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ
   226. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, rasaggasaggī hoti, uddhaggāssa rasaharaṇīyo gīvāya jātā honti samābhivāhiniyo.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   227. Tatthetaṃ vuccati–
   “Na pāṇidaṇḍehi panātha leḍḍunā,
   Satthena vā maraṇavadhena vā pana.
   Ubbādhanāya paritajjanāya vā,
   Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu.
   “Teneva so sugatimupecca modati,
   Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vindati.
   Samojasā rasaharaṇī susaṇṭhitā,
   Idhāgato labhati rasaggasaggitaṃ.
   “Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā,
   Ayaṃ naro sukhabahulo bhavissati.
   Gihissa vā pabbajitassa vā puna,
   Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakan”ti.
(21- 22) Abhinīlanettagopakhumalakkhaṇāni
   228. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno na ca visaṭaṃ, na ca visāci, na ca pana viceyya pekkhitā, ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Abhinīlanetto ca hoti gopakhumo ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo brāhmaṇagahapatikānaṃ negamajānapadānaṃ gaṇakamahāmattānaṃ anīkaṭṭhānaṃ dovārikānaṃ amaccānaṃ pārisajjānaṃ rājūnaṃ bhogiyānaṃ kumārānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati …pe… buddho samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ devānaṃ manussānaṃ asurānaṃ nāgānaṃ gandhabbānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   229. Tatthetaṃ vuccati–
   “Na ca visaṭaṃ na ca visāci, na ca pana viceyyapekkhitā.
   Ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā.
   “Sugatīsu so phalavipākaṃ, anubhavati tattha modati.
   Idha ca pana bhavati gopakhumo, abhinīlanettanayano sudassano.
   “Abhiyogino ca nipuṇā, bahū pana nimittakovidā.
   Sukhumanayanakusalā manujā, piyadassanoti abhiniddisanti naṃ.
   “Piyadassano gihīpi santo ca, bhavati bahujanapiyāyito.
   Yadi ca na bhavati gihī samaṇo hoti, piyo bahūnaṃ sokanāsano”ti.
(23) Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ
   230. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanapubbaṅgamo ahosi kusalesu dhammesu bahujanapāmokkho kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati– uṇhīsasīso hoti.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   231. Tatthetaṃ vuccati–
   “Pubbaṅgamo sucaritesu ahu,
   Dhammesu dhammacariyābhirato.
   Anvāyiko bahujanassa ahu,
   Saggesu vedayittha puññaphalaṃ.
   “Veditvā so sucaritassa phalaṃ,
   Uṇhīsasīsattamidhajjhagamā.
   Byākaṃsu byañjananimittadharā,
   Pubbaṅgamo bahujanaṃ hessati.
   “Paṭibhogiyā manujesu idha,
   Pubbeva tassa abhiharanti tadā.
   Yadi khattiyo bhavati bhūmipati,
   Paṭihārakaṃ bahujane labhati.
   “Atha cepi pabbajati so manujo,
   Dhammesu hoti paguṇo visavī.
   Tassānusāsaniguṇābhirato,
   Anvāyiko bahujano bhavatī”ti.
(24- 25) Ekekalomatā-uṇṇālakkhaṇāni
   232. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato ahosi, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa So tassa kammassa kaṭattā upacitattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Ekekalomo ca hoti, uṇṇā ca bhamukantare jātā hoti odātā mudutūlasannibhā.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   233. Tatthetaṃ vuccati–
   “Saccappaṭiñño purimāsu jātisu,
   Advejjhavāco alikaṃ vivajjayi.
   Na so visaṃvādayitāpi kassaci,
   Bhūtena tacchena tathena bhāsayi.
   “Setā susukkā mudutūlasannibhā,
   Uṇṇā sujātā bhamukantare ahu.
   Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ,
   Ekekalomūpacitaṅgavā ahu.
   “Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā,
   Byākaṃsu uppādanimittakovidā.
   Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā,
   Upavattatī īdisakaṃ bahujjano.
   “Gihimpi santaṃ upavattatī jano,
   Bahu puratthāpakatena kammunā.
   Akiñcanaṃ pabbajitaṃ anuttaraṃ,
   Buddhampi santaṃ upavattati jano”ti.
(26- 27) Cattālīsa-aviraḷadantalakkhaṇāni
   234. “Yampi, bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosi. Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Cattālīsadanto ca hoti aviraḷadanto ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa honti parisā, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati buddho samāno kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa honti parisā, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   235. Tatthetaṃ vuccati–
   “Vebhūtiyaṃ sahitabhedakāriṃ,
   Bhedappavaḍḍhanavivādakāriṃ.
   Kalahappavaḍḍhana-ākiccakāriṃ,
   Sahitānaṃ bhedajananiṃ na bhaṇi.
   “Avivādavaḍḍhanakariṃ sugiraṃ,
   Bhinnānusandhijananiṃ abhaṇi.
   Kalahaṃ janassa panudī samaṅgī,
   Sahitehi nandati pamodati ca.
   “Sugatīsu so phalavipākaṃ,
   Anubhavati tattha modati.
   Dantā idha honti aviraḷā sahitā,
   Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā.
   “Yadi khattiyo bhavati bhūmipati,
   Avibhediyāssa parisā bhavati.
   Samaṇo ca hoti virajo vimalo,
   Parisāssa hoti anugatā acalā”ti.
(28- 29) Pahūtajivhābrahmassaralakkhaṇāni
   236. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosi. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Pahūtajivho ca hoti brahmassaro ca karavīkabhāṇī.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti, ādiyantissa vacanaṃ brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti, ādiyantissa vacanaṃ bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   237. Tatthetaṃ vuccati–
   “Akkosabhaṇḍanavihesakāriṃ,
   Ubbādhikaṃ bahujanappamaddanaṃ.
   Abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ,
   Madhuraṃ bhaṇi susaṃhitaṃ sakhilaṃ.
   “Manaso piyā hadayagāminiyo,
   Vācā so erayati kaṇṇasukhā.
   Vācāsuciṇṇaphalamanubhavi,
   Saggesu vedayatha puññaphalaṃ.
   “Veditvā so sucaritassa phalaṃ,
   Brahmassarattamidhamajjhagamā.
   Jivhāssa hoti vipulā puthulā,
   Ādeyyavākyavacano bhavati.
   “Gihinopi ijjhati yathā bhaṇato,
   Atha ce pabbajati so manujo.
   Ādiyantissa vacanaṃ janatā,
   Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ bhaṇato”ti.
(30) Sīhahanulakkhaṇaṃ
   238. “Yampi bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosi kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. So tassa kammassa kaṭattā …pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sīhahanu hoti.
   “So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī …pe… rājā samāno kiṃ labhati? Appadhaṃsiyo hoti kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appadhaṃsiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi, rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   239. Tatthetaṃ vuccati–
   “Na samphappalāpaṃ na muddhataṃ,
   Avikiṇṇavacanabyappatho ahosi.
   Ahitamapi ca apanudi,
   Hitamapi ca bahujanasukhañca abhaṇi.
   “Taṃ katvā ito cuto divamupapajji,
   Sukataphalavipākamanubhosi.
   Caviya punaridhāgato samāno,
   Dvidugamavaratarahanuttamalattha.
   “Rājā hoti suduppadhaṃsiyo,
   Manujindo manujādhipati mahānubhāvo.
   Tidivapuravarasamo bhavati,
   Suravarataroriva indo.
   “Gandhabbāsurayakkharakkhasebhi,
   Surehi na hi bhavati suppadhaṃsiyo.
   Tathatto yadi bhavati tathāvidho,
   Idha disā ca paṭidisā ca vidisā cā”ti.
(31- 32) Samadantasusukkadāṭhālakkhaṇāni
   240. “Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno micchājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kappesi, tulākūṭa kaṃsakūṭa mānakūṭa ukkoṭana vañcana nikati sāciyoga chedana vadha bandhana viparāmosa ālopa sahasākārā paṭivirato ahosi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi. So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati, samadanto ca hoti susukkadāṭho ca.
   “So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ– cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti sucissa honti parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati.
   “Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti, sucissa honti parivārā, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati”. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
   241. Tatthetaṃ vuccati–
   “Micchājīvañca avassaji samena vuttiṃ,
   Sucinā so janayittha dhammikena.
   Ahitamapi ca apanudi,
   Hitamapi ca bahujanasukhañca acari.
   “Sagge vedayati naro sukhapphalāni,
   Karitvā nipuṇebhi vidūhi sabbhi.
   Vaṇṇitāni tidivapuravarasamo,
   Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī.
   “Laddhānaṃ mānusakaṃ bhavaṃ tato,
   Cavitvāna sukataphalavipākaṃ.
   Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ,
   Samamapi sucisusukkaṃ.
   “Taṃ veyyañjanikā samāgatā bahavo,
   Byākaṃsu nipuṇasammatā manujā.
   Sucijanaparivāragaṇo bhavati,
   Dijasamasukkasucisobhanadanto.
   “Rañño hoti bahujano,
   Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsato.
   Pasayha na ca janapadatudanaṃ,
   Hitamapi ca bahujanasukhañca caranti.
   “Atha ce pabbajati bhavati vipāpo,
   Samaṇo samitarajo vivaṭṭacchado.
   Vigatadarathakilamatho,
   Imamapi ca paramapi ca passati lokaṃ.
   “Tassovādakarā bahugihī ca pabbajitā ca,
   Asuciṃ garahitaṃ dhunanti pāpaṃ.
   Sa hi sucibhi parivuto bhavati,
   Malakhilakalikilese panudehī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「領納」(anvabhi),Maurice Walshe先生英譯為「住於」(To dwell in)。按:《吉祥悅意》以「經驗;領納」(anubhavi)解說,今準此譯。
  「收稅者」(bhogiyā),Maurice Walshe先生英譯為「租戶之首」(tenants-in-chief)。按:《吉祥悅意》以「收稅者」(bhojakā)解說,下一字「少年」(kumārā),則以「王子」(rājakumārā)解說,今準此譯。
  「廣長的腳後跟」(vipuladīghapāsaṇhiko, vipuladīghapāsaṇabhiko),Maurice Walshe先生英譯為「他的踵飽滿且很長」(His heels are full and very long)。按:《吉祥悅意》以「長的腳後跟(dīghapaṇhiko)」解說dīghapāsaṇhiko,今準此譯。
  「言語遵守的極淨信者們」(Vacanapaṭikarassābhippasannā, vacanapaṭikarā assa abhippasannā),Maurice Walshe先生英譯為「被他的話所歡樂」(delighted by his words)。按:「遵守」(paṭikara),這裡依「遵守教誡」(ovāda-paṭikara)的用法譯。
  「(會)疲倦」(kilisseyyunti),Maurice Walshe先生英譯為「疲倦」(weariness)。按:《吉祥悅意》以「疲倦」(kilameyyuṃ)解說,今準此譯。
  「反抗」(patitthīyi,另譯為「頑固」),Maurice Walshe先生英譯為「侵略;挑釁」(aggressive)。
  「而且這位期待成功」(Atthassa middhī ca panābhikaṅkhati, idaṃ samiddhañca panābhikaṅkhati),Maurice Walshe先生英譯沒譯。按:《吉祥悅意》與註疏沒有解說,後者(柬埔寨)版本比較符合前後文意,今準此譯。
  「均勻傳達的」(samābhivāhiniyo,另譯為「正確傳達的」),Maurice Walshe先生英譯似乎譯為「被到處分散」(is dispersed everywhere)。按:《吉祥悅意》以「如芝麻之量保持在舌端到處彌漫,這樣成為均勻後運送(evaṃ samā hutvā vahanti)」解說。
  「不瞪視、不斜視,而且不避視者」(na ca visaṭaṃ, na ca visāci, na ca pana viceyya pekkhitā),Maurice Walshe先生英譯為「慣於不斜眼、不傾斜、不偷偷看人」(was accustomed to look at people not askance, obliquely or furtively)。按:《吉祥悅意》以「如螃蟹拿出眼睛後,不是以憤怒(kodhavasena)觀看者」解說na ca visaṭaṃ,以「也不是以斜邊眼(vaṅkakkhikoṭiyā)觀看者」解說na ca visāci,以「每當他人注視他時,那時他閉眼不注視,之後更落入發怒後(gacchantaṃ kujjhitvā)注視」解說viceyya pekkhitā,註疏則以「不直接注視,落入見(diṭṭhipātaṃ)伺察後(vicāretvā)注視」解說。
  「服侍者/服侍」(Paṭibhogiyā/Paṭihārakaṃ),Maurice Walshe先生英譯為「服務」(service)。按:《吉祥悅意》均以「僕人的狀態」(veyyāvaccakarabhāvaṃ)解說,今準此譯。
  「有影響力熟練者」(visavī),Maurice Walshe先生英譯為「一位大師」(a master)。按:《吉祥悅意》以「有影響力熟練者」(ciṇṇavasī)解說,今準此譯。
  「隨轉起」(upavattati),Maurice Walshe先生英譯為「將被服從」(will be obeyed)。按:《祥悅意》以「樂意隨轉起(仿效)」(ajjhāsayaṃ anuvattati)解說,今準此譯。
  「接受他的話」(ādiyantissa vacanaṃ,直譯為「取他的言詞」),Maurice Walshe先生英譯為「接受他的話到心裡」(will take his words to heart)。
  「邪惡惱害的作者」(Ubbādhikaṃ, ubbādhakaraṃ),Maurice Walshe先生英譯為「粗暴與痛苦」(Harsh and painful)。 按:《吉祥悅意》以「與怒罵結合狀態的疾病作者(病態怒罵者)」(akkosayuttattā ābādhakariṃ)解說,今採暹羅語版的ubbādhakaraṃ,解讀為「邪惡惱害的作者」(u-bādha-kara)。
  「如性」(Tathatto,另譯為「涅槃的狀態」),Maurice Walshe先生英譯沒譯。按:依前面偈頌的體例,偈頌的最後應該有岀家成佛的讚嘆,這半偈似乎就是這部分,也許經文有所佚失。