經號:   
   (長部26經 更新)
長部26經/轉輪王經(波梨品[第三])(莊春江譯)[DA.6, MA.70]
以自己為島為歸依
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在摩揭陀國嘛杜拉。在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」「尊師!」那些比丘回答世尊。世尊說這個:「比丘們!你們要住於以自己為島以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。比丘們!而怎樣比丘住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依?比丘們!這裡,比丘在身上隨看身地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後;在諸受上隨看受地……(中略)在心上隨看心地……(中略)在諸法上隨看法地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。比丘們!這樣比丘住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。
  比丘們!你們要走在行境、自己父親的領域。比丘們!在行境、自己父親的領域行走者,魔將不得到機會,魔將不得到對象。比丘們!善法的受持之因,這樣,這個福德增長。(80)
堅固輞轉輪王
  比丘們!從前,有位名叫堅固輞轉輪王,是如法法王、征服四邊者、達到國土安定者、具備七寶者,他有這七寶,即:輪寶、象寶、馬寶、珠寶、女寶、屋主寶,主兵臣寶正是第七的。又他有超過千位勇敢的、英雄樣子的、碎破敵對者的兒子,他以非棍棒,以非刀劍,以法征服海洋為邊界的這個土地後居住。(81)
  比丘們!那時,經過好幾年、好幾百年、好幾千年,堅固輞轉輪王召喚某位男子:『喂!男子!當如果你看見天之輪寶已脫離,已從處所脫落,那時,你通知我。』『是的,陛下!』比丘們!那位男子回答堅固輞王。比丘們!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,那位男子看見天之輪寶已脫離,已從處所脫落。看見後,去見堅固輞王。抵達後對堅固輞王說這個:『真的,陛下!你應該知道,你的天之輪寶已脫離,已從處所脫落。』比丘們!那時,堅固輞王召喚長子王子後,說這個:『王子兒!我的天之輪寶已脫離,已從處所脫落。又,這被我聽聞:「凡轉輪王的天之輪寶脫離,從處所脫落,能被現在那位國王活命不久。」我已受用(食)人的諸欲,現在是我的遍求天之諸欲時間,來!王子兒!請你繼承(執行)海洋為邊界的這個土地,而我剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,將從在家出家成為無家者。』(82)
  比丘們!那時,堅固輞王在王位上徹底地教誡長子王子、剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。比丘們!而在國王仙人出家七天時,天之輪寶消失。
  比丘們!那時,某位男子去見剎帝利灌頂王。抵達後,對剎帝利灌頂王說這個:『真的,陛下!你應該知道,天之輪寶已消失。』比丘們!在天之輪寶消失時,剎帝利灌頂王成為不悅意的,以及感受不悅意性,他去見國王仙人。抵達後,對國王仙人說這個:『真的,陛下!你應該知道,天之輪寶已消失。』比丘們!在這麼說時,國王仙人對剎帝利灌頂王說這個:『兒子!在天之輪寶消失時,你不要成為不悅意的,以及感受不悅意性。兒子!因為你的天之輪寶不是父親的遺產。來吧!兒子!請你在聖轉輪王責任上轉起。又,這存在可能性:凡當你在聖轉輪王責任上轉起時,在十五那個布薩日,當洗頭、到布薩的殊勝高樓上層時,千輻的、有外輪圈的、有輪轂的、全部行相完備的天之輪寶將出現。』(83)
轉輪王聖責任
  『陛下!那麼,什麼是那個聖轉輪王責任?』『兒子!那樣的話,你就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、崇敬著法、敬重著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威 ,請你在內部人民、軍隊、跟隨的剎帝利們、婆羅門屋主們、城鎮地方的人們、沙門婆羅門們、諸鳥獸上如法地安排守護、防護、保護。兒子!在你的王國中非法行為不要轉起,兒子!凡在你的王國中如果有貧困者,你隨給與他們財物;兒子!凡在你的王國中離憍慢放逸的、在忍耐柔和上確立的沙門婆羅門們使自己調御、使獨自寂靜、使獨自證涅槃,經常去見他們後,你應該遍詢問、掌握:「大德!什麼是善的?什麼是不善的?什麼是有罪的?什麼是無罪的?什麼是應該被實行的?什麼是不應該被實行的?什麼是被我做的會有長久的不利、苦?又或,什麼是被我做的會有長久的利益、安樂?」聽聞那些後,凡不善的,你應該回避它,凡善的,受持後你應該轉起它。兒子!這是那個聖轉輪王責任。』(84)
輪寶的出現
  『是的,陛下!』比丘們!剎帝利灌頂王回答國王仙人後,在聖轉輪王責任上轉起。當他在聖轉輪王責任上轉起時,在十五那個布薩日,當洗頭、到布薩的殊勝高樓上層時,千輻的、有外輪圈的、有輪轂的、全部行相完備的天之輪寶出現。看見它後,剎帝利灌頂王這麼想:『而這被我聽聞:「凡當剎帝利灌頂王在十五那個布薩日洗頭,到布薩的殊勝高樓上層時,千輻的、有外輪圈的、有輪轂的、全部行相完備的天之輪寶出現,他是轉輪王。」我會是轉輪王嗎?』
  比丘們!那時,轉輪王從座位起來、置(作)上衣到一邊肩膀、以左手拿起水罐後,以右手灑輪寶:『請輪寶尊師轉起,請輪寶尊師征服。』比丘們!那時,那個輪寶對東方轉起,轉輪王與四種軍一起隨後。比丘們!又,凡輪寶停住處,在那裡,轉輪王與四種軍來到停留。比丘們!又,凡東方的敵對國王們,那些國王來見轉輪王後,這麼說:『大王!請你來!大王!歡迎你!大王!自己的是你的,大王!請你教誡。』轉輪王這麼說:『生命不應該被殺,未給與的不應該被取,邪淫不應該被行,虛妄不應該被說,酒不應該被飲,以及請你們如應該吃的吃。』比丘們!又,凡東方的敵對國王們,他們成為轉輪王的小王(跟隨者)。(85)
  比丘們!那時,那個輪寶進入東方的海後,出來後,對南方轉起……(中略)進入南方的海後,出來後,對西方轉起,轉輪王與四種軍一起隨後。比丘們!又,凡西方的敵對國王們,那些國王來見轉輪王後,這麼說:『大王!請你來!大王!歡迎你!大王!自己的是你的,大王!請你教誡。』轉輪王這麼說:『生命不應該被殺,未給與的不應該被取,邪淫不應該被行,虛妄不應該被說,酒不應該被飲,以及請你們如應該吃的吃。』比丘們!又,凡西方的敵對國王們,他們成為轉輪王的小王。(86)
  比丘們!那時,那個輪寶進入西方的海後,出來後,對北方轉起,轉輪王與四種軍一起隨後。比丘們!又,凡輪寶停住處,在那裡,轉輪王與四種軍來到停留。比丘們!又,凡北方的敵對國王們,那些國王來見轉輪王後,這麼說:『大王!請你來!大王!歡迎你!大王!自己的是你的,大王!請你教誡。』轉輪王這麼說:『生命不應該被殺,未給與的不應該被取,邪淫不應該被行,虛妄不應該被說,酒不應該被飲,以及請你們如應該吃的吃。』比丘們!又,凡北方的敵對國王們,他們成為轉輪王的小王。
  比丘們!那時,那個輪寶征服到大海邊界的土地後,就回到那個王都後,看起來像輪軸般住立在轉輪王的內宮門上,美化著轉輪王的內宮門。(87)
第二位等轉輪王的談論
  比丘們!第二位轉輪王也……(中略)比丘們!第三位轉輪王也……(中略)比丘們!第四位轉輪王也……(中略)比丘們!第五位轉輪王也……(中略)比丘們!第六位轉輪王也……(中略)比丘們!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,第七位轉輪王也召喚某位男子:『喂!男子!當如果你看見天之輪寶已脫離,已從處所脫落,那時,你通知我。』『是的,陛下!』比丘們!那位男子回答轉輪王。比丘們!經過好幾年、好幾百年、好幾千年,那位男子看見天之輪寶已脫離,已從處所脫落。看見後,去見轉輪王。抵達後對轉輪王說這個:『真的,陛下!你應該知道,你的天之輪寶已脫離,已從處所脫落。』(88)
  比丘們!那時,轉輪王召喚長子王子後,說這個:『王子兒!我的天之輪寶已脫離,已從處所脫落。又,這被我聽聞:「凡轉輪王的天之輪寶脫離,從處所脫落,能被現在那位國王活命不久。」我已受用人的諸欲,現在是我的遍求天之諸欲時間,來!王子兒!請你繼承海洋為邊界的這個土地,而我剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,將從在家出家成為無家者。』
  比丘們!那時,轉輪王在在王位上徹底地教誡長子王子、剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。比丘們!而在國王仙人出家七天時,天之輪寶消失。(89)
  比丘們!那時,某位男子去見剎帝利灌頂王。抵達後,對剎帝利灌頂王說這個:『真的,陛下!你應該知道,天之輪寶已消失。』比丘們!在天之輪寶消失時,剎帝利灌頂王成為不悅意的,以及感受不悅意性,他不去見國王仙人詢問聖轉輪王責任,他只以自己的意見統治國土。當他以自己的意見統治國土時,國土逐漸地不繁榮(增長),如那個當先前國王在聖轉輪王責任上轉起時。
  比丘們!那時,大臣、侍臣、主財官大臣、衛兵、守門者、謀士(謀略維生者)集合後,對剎帝利灌頂王說這個:『陛下!當你以自己的意見統治國土時,國土逐漸地不繁榮,如那個當先前國王在聖轉輪王責任上轉起時。陛下!你的王國中大臣、侍臣、主財官大臣、衛兵、守門者、謀士的我們連同其他人被發現:凡我們憶持聖轉輪王責任。來吧!陛下!請你詢問我們聖轉輪王責任,我們將為你解說所詢問的那個聖轉輪王責任。』(90)
壽命容色等{轉回}[衰退]的談論
  比丘們!那時,剎帝利灌頂王集合大臣、侍臣、主財官大臣、衛兵、守門者、謀士後,詢問聖轉輪王責任。他們為他解說所詢問的那個聖轉輪王責任。聽聞那些後,確實如法地安排守護、防護、保護,但不給與貧困者財物。在當不給與貧困者財物時,貧窮走到擴大。在貧窮已走到擴大時,某位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,他們捕捉他。捕捉他後,對剎帝利灌頂王展示:『陛下!這位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』比丘們!在這麼說時,剎帝利灌頂王對那位男子說這個:『喂!男子!傳說是真的?你對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』『陛下!真的。』『什麼理由?』『陛下!因為我不[能]生活。』比丘們!那時,剎帝利灌頂王隨給與那位男子財物:『喂!男子!請你以這些財物自己生活、養育父母、養育妻兒、在事業上努力、在沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的供養建立。』『是的,陛下!』比丘們!那位男子回答剎帝利灌頂王。
  比丘們!某位男子也對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,他們捕捉他。捕捉他後,對剎帝利灌頂王展示:『陛下!這位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』比丘們!在這麼說時,剎帝利灌頂王對那位男子說這個:『喂!男子!傳說是真的?你對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』『陛下!真的。』『什麼理由?』『陛下!因為我不[能]生活。』比丘們!那時,剎帝利灌頂王隨給與那位男子財物:『喂!男子!請你以這些財物自己生活、養育父母、養育妻兒、在事業上努力、在沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的供養建立。』『是的,陛下!』比丘們!那位男子回答剎帝利灌頂王。(91)
  比丘們!人們聽聞:『先生!聽說凡對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜者,剎帝利灌頂王隨給與他們財物。』聽聞後,他們想這個:『讓我們也對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』比丘們!那時,某位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,他們捕捉他。捕捉他後,對剎帝利灌頂王展示:『陛下!這位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』比丘們!在這麼說時,剎帝利灌頂王對那位男子說這個:『喂!男子!傳說是真的?你對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』『陛下!真的。』『什麼理由?』『陛下!因為我不[能]生活。』比丘們!那時,剎帝利灌頂王想這個:『如果我凡對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,一一隨給與他財物,這樣,這個未被給與的拿取增長。讓我對這位男子極制止地制止,作根絕,對他斬首。』比丘們!那時,剎帝利灌頂王命令男子們:『那樣的話,我說,對這位男子以堅固的繩索手在背後緊緊地捆綁後,剃光頭後,以猛烈聲的銅鼓,從街道到街道;從十字路口到十字路口遍帶領後,經南門出去後,請你們在城南極制止地制止,作根絕、對他斬首。』『是的,陛下!』比丘們!那些剎帝利灌頂王的人們回答後,對那位男子以堅固的繩索手在背後緊緊地捆綁後,剃光頭後,以猛烈聲的銅鼓,從街道到街道;從十字路口到十字路口遍帶領後,經南門出去後,他們在城南極制止地制止,作根絕、對他斬首。(92)
  比丘們!人們聽聞:『先生!聽說凡對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,國王對他們極制止地制止,作根絕、對他們斬首。』聽聞後,他們想這個:『讓我們也做銳利的刀劍;做銳利的刀劍後將對他們未被給與的拿取,被稱為偷盜,我們將對他們極制止地制止、作根絕、對他們斬首。』他們做銳利的刀劍;做銳利的刀劍後,從事作村落掠奪者,也從事作村落掠奪者,也從事作城市掠奪者,也從事作道路搶劫者,他們對他們未被給與的拿取,被稱為偷盜,他們極制止地制止、作根絕、對他們斬首。(93)
  比丘們!像這樣,在當不給與貧困者財物時,貧窮走到廣大;在貧窮已走到廣大時,未被給與的拿取走到廣大;在未被給與的拿取已走到廣大時,刀劍走到廣大;在刀劍已走到廣大時,殺生走到廣大;在殺生已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,八萬歲壽命的人們有四萬歲壽命的兒子。
  比丘們!在四萬歲壽命的人們中,某位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,他們捕捉他。捕捉他後,對剎帝利灌頂王展示:『陛下!這位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』比丘們!在這麼說時,剎帝利灌頂王對那位男子說這個:『喂!男子!傳說是真的?你對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』『不,陛下!』他說故意虛妄。(94)
  比丘們!像這樣,在當不給與貧困者財物時,貧窮走到廣大;在貧窮已走到廣大時,未被給與的拿取走到廣大;在未被給與的拿取已走到廣大時,刀劍走到廣大;在刀劍已走到廣大時,殺生走到廣大;在殺生已走到廣大時,妄語走到廣大;在妄語已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,四萬歲壽命的人們有二萬歲壽命的兒子。
  比丘們!在二萬歲壽命的人們中,某位男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜,某位男子隨即告訴剎帝利灌頂王:『陛下!像這樣名字的男子對他人未被給與的拿取,被稱為偷盜。』他作離間語。(95)
  比丘們!像這樣,在當不給與貧困者財物時,貧窮走到廣大;在貧窮已走到廣大時,未被給與的拿取走到廣大;在未被給與的拿取已走到廣大時,刀劍走到廣大;在刀劍已走到廣大時,殺生走到廣大;在殺生已走到廣大時,妄語走到廣大;在妄語已走到廣大時,離間語走到廣大;在離間語已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,二萬歲壽命的人們有一萬歲壽命的兒子。
  比丘們!在一萬歲壽命的人們中,某些眾生是有美貌的,某些眾生是醜的。在那裡,凡當那些醜的眾生貪求那些有美貌的眾生時,在他人的妻子們上性交。(96)
  比丘們!像這樣,在當不給與貧困者財物時,貧窮走到廣大;在貧窮已走到廣大時……(中略)邪淫走到廣大;在邪淫已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,一萬歲壽命的人們有五千歲壽命的兒子。(97)
  比丘們!在五千歲壽命的人們中,二法走到廣大:粗惡語雜穢語。在二法已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,五千歲壽命的人們有一些二千五百歲壽命、一些二千歲壽命的兒子。(98)
  比丘們!在二千五百歲壽命的人們中,貪婪、惡意走到廣大。在貪婪、惡意已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,二千五百歲壽命的人們有一千歲壽命的兒子。(99)
  比丘們!在一千歲壽命的人們中,邪見走到廣大。在邪見已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,一千歲壽命的人們有五百歲壽命的兒子。(100)
  比丘們!在五百歲壽命的人們中,三法走到廣大:非法貪不正貪邪法。在三法已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,五百歲壽命的人們有一些二百五十歲壽命的、一些二百歲壽命的兒子。
  比丘們!在二百五十歲壽命的人們中,這些法走到廣大:不尊敬母親、不尊敬父親、不尊敬沙門、不尊敬婆羅門、不尊敬家族中年長者。(101)
  比丘們!像這樣,在當不給與貧困者財物時,貧窮走到廣大;在貧窮已走到廣大時,未被給與的拿取走到廣大;在未被給與的拿取已走到廣大時,刀劍走到廣大;在刀劍已走到廣大時,殺生走到廣大;在殺生已走到廣大時,妄語走到廣大;在妄語已走到廣大時,離間語走到廣大;在離間語已走到廣大時,邪淫走到廣大;在邪淫已走到廣大時,二法走到廣大:粗惡語與雜穢語;在二法已走到廣大時,貪婪、惡意走到廣大;在貪婪、惡意已走到廣大時,邪見走到廣大;在邪見已走到廣大時,三法走到廣大:非法貪、不正貪、邪法;在三法已走到廣大時,這些法走到廣大:不尊敬母親、不尊敬父親、不尊敬沙門、不尊敬婆羅門、不尊敬家族中年長者;在這些法已走到廣大時,那些眾生的壽命衰退及容色衰退,當他們以壽命衰退及以容色衰退時,二百五十歲壽命的人們有一百歲壽命的兒子。(102)
壽命十歲時
  比丘們!將有那個時候:凡這些人將有十歲壽命的兒子。比丘們!在十歲壽命的人們中,五歲女孩將是結婚適齡女子。比丘們!在十歲壽命的人們中,這些食味將消失,即:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖、鹽。比丘們!在十歲壽命的人們中,稗子將是最好的食物,比丘們!猶如現在粳米飯是最好的食物。同樣的,比丘們!在十歲壽命的人們中,稗子將是最好的食物。
  比丘們!在十歲壽命的人們中,十善業之路將全部完全地消失,十不善業之路將極輝耀。比丘們!在十歲壽命的人們中,連『善的』也將不存在,從哪裡又有善的作者。比丘們!在十歲壽命的人們中,凡他們是不尊敬母親的、不尊敬父親的、不尊敬沙門的、不尊敬婆羅門的、不尊敬家族中年長者的,他們將能被尊敬與能被讚賞。比丘們!猶如現在尊敬母親的、尊敬父親的、尊敬沙門的、尊敬婆羅門的、尊敬家族中年長者的能被尊敬與能被讚賞。同樣的,比丘們!在十歲壽命的人們中,凡他們是不尊敬母親的、不尊敬父親的、不尊敬沙門的、不尊敬婆羅門的、不尊敬家族中年長者的,他們將能被尊敬與能被讚賞。
  比丘們!在十歲壽命的人們中,將沒有『母親』,或『姨母』,或『舅母』,或『師母』,或『應尊重者的妻子』,世間將走到混淆,如山羊、綿羊、雞、豬、狗、狐狼。
  比丘們!在十歲壽命的人們中,在互相中那些眾生激烈的瞋害、激烈的惡意、激烈的瞋意、激烈的殺害心將被現起:母親在兒子上及兒子在母親上、父親在兒子上及兒子在父親上、兄弟在姊妹上及姊妹在兄弟上激烈的瞋害、激烈的惡意、激烈的瞋意、激烈的殺害心將被現起。比丘們!猶如看見野獸後,獵人的激烈的瞋害、激烈的惡意、激烈的瞋意、激烈的殺害心被現起。同樣的,比丘們!在十歲壽命的人們中,在互相中那些眾生激烈的瞋害、激烈的惡意、激烈的瞋意、激烈的殺害心將被現起:母親在兒子上及兒子在母親上、父親在兒子上及兒子在父親上、兄弟在姊妹上及姊妹在兄弟上激烈的瞋害、激烈的惡意、激烈的瞋意、激烈的殺害心將被現起。(103)
  比丘們!在十歲壽命的人們中,將有七日的刀劍中劫:在互相中他們將得到野獸想,在他們的手中將出現銳利的刀劍,他們將以銳利的刀劍『這是野獸、這是野獸』互相奪取生命。
  比丘們!那時,那些眾生中一些將這麼想:『我們不要[殺]任何人,以及任何人不要[殺]我們,讓我們進入草叢,或叢林,或樹叢,或河流難渡處,或山崖後,以樹林的根與果實食物維生。』他們進入草叢,或叢林,或樹叢,或河流難渡處,或山崖後,以樹林的根與果實食物維生。經過七天,他們從草叢、叢林、樹叢、河流難渡處、山崖出去後,互相擁抱後,將來到一同、將安慰:『萬歲!先生!眾生活命。萬歲!先生!眾生活命。』(104)
壽命容色等增加的談論
  比丘們!那時,那些眾生將這麼想:『我們不善法的受持之因,像這樣已到達廣大親族的滅盡,讓我們做善的。應該做什麼善的?讓我們戒絕殺生,受持這個善法後轉起。』他們將戒絕殺生,受持這個善法後轉起。他們善法的受持之因,將以壽命增加及將以容色增加,當他們以壽命增加及將以容色增加時,十歲壽命的人們有二十歲壽命的兒子。
  比丘們!那時,那些眾生將這麼想:『我們善法的受持之因,以壽命增加及以容色增加,讓我們更多量地做善的。應該做什麼善的?讓我們戒絕未被給與的拿取……戒絕邪淫……戒絕妄語……戒絕離間語……戒絕粗惡語……戒絕雜穢語……捨斷貪婪……捨斷惡意……捨斷邪見……捨斷三法:非法貪、不正貪、邪法,讓我們是尊敬母親的、尊敬父親的、尊敬沙門的、尊敬婆羅門的、尊敬家族中年長者的,受持這個善法後轉起。』他們將是尊敬母親的、尊敬父親的、尊敬沙門的、尊敬婆羅門的、尊敬家族中年長者的,受持這個善法後轉起。
  他們善法的受持之因,將以壽命增加及將以容色增加,當他們以壽命增加及將以容色增加時,二十歲壽命的人們將有四十歲壽命的兒子……四十歲壽命的人們將有八十歲壽命的兒子……八十歲壽命的人們將有一百六十歲壽命的兒子……一百六十歲壽命的人們將有三百二十歲壽命的兒子……三百二十歲壽命的人們將有六百四十歲壽命的兒子……六百四十歲壽命的人們將有二千歲壽命的兒子……二千歲壽命的人們將有四千歲壽命的兒子……四千歲壽命的人們將有八千歲壽命的兒子……八千歲壽命的人們將有二萬歲壽命的兒子……二萬歲壽命的人們將有四萬歲壽命的兒子……四萬歲壽命的人們將有八萬歲壽命的兒子,比丘們!在八萬歲壽命的人們中,五百歲女孩將是結婚適齡女子。(105)
螺王的出現
  比丘們!在八萬歲壽命的人們中,將有三種病:欲求、飢餓、老。比丘們!在八萬歲壽命的人們中,這個閻浮洲將是繁榮的,同時也富裕的,諸村落、城鎮、王都是雞落在一起的。比丘們!在八萬歲壽命的人們中,看起來像這個閻浮洲將被人們無間隔地遍滿,猶如蘆葦林或葦林。比丘們!在八萬歲壽命的人們中,這個波羅奈將是名為給度麼低的王都,是繁榮的,同時也富裕的,以及人多的、人雜亂的、豊饒的。比丘們!在八萬歲壽命的人們中,在這個閻浮洲中將有八萬四千城市,給度麼低王都為上首。比丘們!在八萬歲壽命的人們中,給度麼低王都中將出現名為螺的轉輪王,是如法法王、征服四邊者、達到國土安定者、具備七寶者。他將有這七寶,即:輪寶、象寶、馬寶、珠寶、女寶、屋主寶,主兵臣寶正是第七的,他將超過千位勇敢的、英雄樣子的、碎破敵對者的兒子,他以非棍棒,以非刀劍,以法征服海洋為邊界的這個土地後居住。(106)
彌勒佛的出現
  比丘們!在八萬歲壽命的人們中,名為彌勒的世尊、阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊在世間出現,猶如現在阿羅漢、遍正覺者、明行具足者、善逝、世間知者、應該被調御人的無上調御者、天-人們的大師、佛陀、世尊的我在世間出現。他以證智自作證後,將告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的世代,猶如現在我以證智自作證後,告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的世代,他將教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行,猶如現在我教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行。他將照顧好幾千位比丘僧團,猶如現在我照顧好幾百位比丘僧團。(107)
  比丘們!那時,凡那個被玻那大王使之建造的祭壇,名叫螺的國王使那個祭壇立起、居住後,施與、捨離它後,對沙門、婆羅門、貧民、旅人、流浪者、乞丐施與布施後,在彌勒世尊、阿羅漢、遍正覺者的面前剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,將從在家出家成為無家者。成為這樣出家的、住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的他不久就在當生將會以證智自作證後,進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾。(108)
  比丘們!你們要住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。比丘們!而怎樣比丘住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依?比丘們!這裡,比丘在身上隨看身地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後;在諸受上隨看受地……(中略)在心上隨看心地……(中略)在諸法上隨看法地住:熱心的、正知的、有念的,調伏世間中的貪婪、憂後。比丘們!這樣比丘住於以自己為島,以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島,以法為歸依,不以其他為歸依。(109)
比丘的壽命容色等增加的談論
  比丘們!你們要走在行境、自己父親的領域。比丘們!走在行境、自己父親的領域的你們將以壽命增加,及將以容色增加,及將以樂增加,及將以財富增加,及將以力量增加。
  比丘們!而什麼是關於比丘的壽命?比丘們!這裡,比丘修習具備意欲定勤奮之行的神足,修習具備活力定勤奮之行的神足,修習具備心定勤奮之行的神足,修習具備考察定勤奮之行的神足,他以這四神足已自我修習、已自我多作,當希望時,能住世一劫或一劫的剩餘。比丘們!這是關於比丘的壽命。
  比丘們!而什麼是關於比丘的容色?比丘們!這裡,比丘是持戒者,住於被波羅提木叉的自制自制,具足正行行境,在諸微罪中看見可怕的,在學處上受持後學習,比丘們!這關於比丘的容色。
  比丘們!而什麼是關於比丘的樂?比丘們!這裡,比丘就從離諸欲後,從離諸不善法後,進入後住於有尋、有伺離而生喜、樂的初禪;從尋與伺的平息……(中略)第二禪……(中略)的第三禪……(中略)進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪,比丘們!這是關於比丘的樂。
  比丘們!而什麼關於是比丘的財富?比丘們!這裡,比丘以與慈俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二的,像這樣第三的,像這樣第四的,像這樣上下、橫向、到處,以對一切如對自己,以與慈俱行的、廣大的、變大的、無量的、無怨恨的、無瞋害的心遍滿全部世間後而住;以與悲俱行之心……(中略)以與喜悅俱行之心……(中略)以與平靜俱行之心遍滿一方後而住,像這樣第二的,像這樣第三的,像這樣第四的,像這樣上下、橫向、到處,以對一切如對自己,以與平靜俱行的、廣大的、變大的、無量的、無怨恨的、無瞋害的心遍滿全部世間後而住,比丘們!這是關於比丘的財富。
  比丘們!而什麼是關於比丘的力量?比丘們!這裡,比丘以諸的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫慧解脫,比丘們!這是關於比丘的力量。
  比丘們!我都不見其它一種力量:凡這麼難克服的,比丘們!如這魔力量。比丘們!善法的受持之因,這樣,這個福德增長。」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(110)
  轉輪王經第三終了。
DN.26/(3) Cakkavattisuttaṃ
Attadīpasaraṇatā
   80. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati mātulāyaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhaddante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.
   “Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
Daḷhanemicakkavattirājā
   81. “Bhūtapubbaṃ bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni ahesuṃ seyyathidaṃ– cakkaratanaṃ-u hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.
   82. “Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi– ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, disvāna yena rājā daḷhanemi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ daḷhanemiṃ etadavoca– ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana metaṃ– yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.
   83. “Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
   “Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca– ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca– ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca– ‘mā kho tvaṃ, tāta, dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesi, na hi te, tāta, dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ. Iṅgha tvaṃ, tāta, ariye cakkavattivatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ te ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūran’ti.
Cakkavatti-ariyavattaṃ
   84. “‘Katamaṃ pana taṃ, deva, ariyaṃ cakkavattivattan’ti ‘Tena hi tvaṃ, tāta, dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassu antojanasmiṃ balakāyasmiṃ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi– “kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā”ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi. Idaṃ kho, tāta, taṃ ariyaṃ cakkavattivattan’ti.
Cakkaratanapātubhāvo
   85. “‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavattivatte vatti. Tassa ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi– ‘sutaṃ kho pana metaṃ– yassa rañño khattiyassa muddhābhisittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ so hoti rājā cakkavattī’ti. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattīti.
   “Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ utarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri– ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratanan’ti.
   “Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha– ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
   86. “Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti …pe… dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha– ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
   87. “Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha– ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
   “Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño cakkavattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.
Dutiyādicakkavattikathā
   88. “Dutiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī …pe… tatiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… catutthopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… pañcamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… chaṭṭhopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… sattamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā kho bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Disvāna yena rājā cakkavattī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ cakkavattiṃ etadavoca– ‘yagghe deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutan’ti?
   89. “Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ, ṭhānā cutaṃ, sutaṃ kho pana metaṃ– yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ, ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.
   “Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
   90. “Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca– ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitan’ti? Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi; no ca kho rājisiṃ upasaṅkamitvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. So samateneva sudaṃ janapadaṃ pasāsati. Tassa samatena janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ janapadā na pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ.
   “Atha kho, bhikkhave, amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino sannipatitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavocuṃ– ‘na kho te, deva, samatena (sudaṃ) janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ janapadā pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ. Saṃvijjanti kho te, deva, vijite amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino mayañceva aññe ca ye mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ dhārema. Iṅgha tvaṃ, deva, amhe ariyaṃ cakkavattivattaṃ puccha. Tassa te mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākarissāmā’ti.
Āyuvaṇṇādipariyānikathā
   91. “Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇakamahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājīvino sannipātetvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. Tassa te ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākariṃsu. Tesaṃ sutvā dhammikañhi kho rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahi, no ca kho adhanānaṃ dhanamanuppadāsi. Adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca– ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi– ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikan’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.
   “Aññataropi kho, bhikkhave, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ– ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca– ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi– ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikan’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi
   92. “Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā– ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, tesaṃ rājā dhanamanuppadetī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi– ‘yaṃnūna mayampi paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ– ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca– ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi– ‘sace kho ahaṃ yo yo paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissati, tassa tassa dhanamanuppadassāmi, evamidaṃ adinnādānaṃ pavaḍḍhissati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ purisaṃ sunisedhaṃ nisedheyyaṃ, mūlaghaccaṃ kareyyaṃ, sīsamassa chindeyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi– ‘tena hi, bhaṇe, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhetha, mūlaghaccaṃ karotha, sīsamassa chindathā’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, te purisā rañño khattiyassa muddhābhisittassa paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ, mūlaghaccaṃ akaṃsu, sīsamassa chindiṃsu.
   93. “Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā– ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te rājā sunisedhaṃ nisedheti, mūlaghaccaṃ karoti, sīsāni tesaṃ chindatī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi– ‘yaṃnūna mayampi tiṇhāni satthāni kārāpessāma, tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissāma, te sunisedhaṃ nisedhessāma, mūlaghaccaṃ karissāma, sīsāni tesaṃ chindissāmā’ti. Te tiṇhāni satthāni kārāpesuṃ, tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāmaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nigamaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nagaraghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, panthaduhanampi upakkamiṃsu kātuṃ. Yesaṃ te adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te sunisedhaṃ nisedhenti, mūlaghaccaṃ karonti, sīsāni tesaṃ chindanti.
   94. “Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi, dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ asītivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   “Cattārīsavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ– ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca– ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Na hi, devā’ti sampajānamusā abhāsi.
   95. “Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi musāvāde vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   “Vīsativassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa ārocesi– ‘itthannāmo, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti pesuññamakāsi.
   96. “Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi, pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ dasavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   “Dasavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā dubbaṇṇā, te vaṇṇavante satte abhijjhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.
   97. “Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate …pe… kāmesumicchācāro vepullamagamāsi, kāmesumicchācāre vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ dasavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   98. “Pañcavassasahassāyukesu, bhikkhave manussesu dve dhammā vepullamagamaṃsu– pharusāvācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasahassāyukā, appekacce dvevassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   99. “Aḍḍhateyyavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
   100. “Vassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasatāyukā puttā ahesuṃ.
   101. “Pañcavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo dhammā vepullamagamaṃsu. Adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasatāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasatāyukā, appekacce dvevassasatāyukā puttā ahesuṃ.
   “Aḍḍhateyyavassasatāyukesu, bhikkhave manussesu ime dhammā vepullamagamaṃsu. Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā.
   102. “Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi. Adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi. Pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi. Musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi. Pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya kāmesumicchācāro vepullamagamāsi. Kāmesumicchācāre vepullaṃ gate dve dhammā vepullamagamaṃsu, pharusā vācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṃsu, adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu ime dhammā vepullamagamaṃsu, amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. Imesu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā ahesuṃ.
Dasavassāyukasamayo
   103. “Bhavissati bhikkhave, so samayo, yaṃ imesaṃ manussānaṃ dasavassāyukā puttā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, seyyathidaṃ, sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ loṇaṃ. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi sālimaṃsodano aggaṃ bhojanānaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati.
   “Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu dasa kusalakammapathā sabbena sabbaṃ antaradhāyissanti, dasa akusalakammapathā atibyādippissanti. Dasavassāyukesu bhikkhave, manussesu kusalantipi na bhavissati, kuto pana kusalassa kārako. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino pujjā ca pāsaṃsā ca; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca.
   “Dasavassāyukesu bhikkhave, manussesu na bhavissati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā.
   “Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, māgavikassa migaṃ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ.
   104. “Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu sattāhaṃ satthantarakappo bhavissati. Te aññamaññamhi migasaññaṃ paṭilabhissanti. Tesaṃ tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissanti. Te tiṇhena satthena ‘esa migo esa migo’ti aññamaññaṃ jīvitā voropessanti.
   “Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ ekaccānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mā ca mayaṃ kañci, mā ca amhe koci, yaṃnūna mayaṃ tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā vanamūlaphalāhārā yāpeyyāmā’ti. Te tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā sattāhaṃ vanamūlaphalāhārā yāpessanti. Te tassa sattāhassa accayena tiṇagahanā vanagahanā rukkhagahanā nadīviduggā pabbatavisamā nikkhamitvā aññamaññaṃ āliṅgitvā sabhāgāyissanti samassāsissanti– ‘diṭṭhā, bho, sattā jīvasi, diṭṭhā, bho, sattā jīvasī’ti.
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā
   105. “Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati– ‘mayaṃ kho akusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu evarūpaṃ āyataṃ ñātikkhayaṃ pattā. Yaṃnūna mayaṃ kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ pāṇātipātā virameyyāma, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te pāṇātipātā viramissanti, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ dasavassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassāyukā puttā bhavissanti.
   “Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati– ‘mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhāma, vaṇṇenapi vaḍḍhāma. Yaṃnūna mayaṃ bhiyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ adinnādānā virameyyāma… kāmesumicchācārā virameyyāma… musāvādā virameyyāma… pisuṇāya vācāya virameyyāma… pharusāya vācāya virameyyāma… samphappalāpā virameyyāma… abhijjhaṃ pajaheyyāma… byāpādaṃ pajaheyyāma… micchādiṭṭhiṃ pajaheyyāma… tayo dhamme pajaheyyāma– adhammarāgaṃ visamalobhaṃ micchādhammaṃ… yaṃnūna mayaṃ matteyyā assāma petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.
   “Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ vīsativassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassāyukā puttā bhavissanti… asītivassāyukānaṃ manussānaṃ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti… saṭṭhivassasatāyukānaṃ manussānaṃ vīsatitivassasatāyukā puttā bhavissanti… vīsatitivassasatāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsachabbassasatāyukā puttā bhavissanti. Cattārīsachabbassasatāyukānaṃ manussānaṃ dvevassasahassāyukā puttā bhavissanti… dvevassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārivassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ aṭṭhavassasahassāyukā puttā bhavissanti… aṭṭhavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā bhavissanti… vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassasahassāyukā puttā bhavissanti… asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassasatikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti.
Saṅkharāja-uppatti
   106. “Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti, icchā, anasanaṃ, jarā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo iddho ceva bhavissati phīto ca, kukkuṭasampātikā gāmanigamarājadhāniyo. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathāpi naḷavanaṃ vā saravanaṃ vā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ bārāṇasī ketumatī nāma rājadhānī bhavissati iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu imasmiṃ jambudīpe caturāsītinagarasahassāni bhavissanti ketumatīrājadhānīpamukhāni. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā saṅkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavissanti, seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavissanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.
Metteyyabuddhuppādo
   107. “Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Seyyathāpāhametarahi loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedessati, seyyathāpāhametarahi imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedemi. So dhammaṃ desessati ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessati; seyyathāpāhametarahi dhammaṃ desemi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsemi. So anekasahassaṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharissati, seyyathāpāhametarahi anekasataṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharāmi.
   108. “Atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito. Taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. So evaṃ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati.
   109. “Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī …pe… citte cittānupassī …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.
Bhikkhuno-āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā
   110. “Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunāpi vaḍḍhissatha, vaṇṇenapi vaḍḍhissatha, sukhenapi vaḍḍhissatha, bhogenapi vaḍḍhissatha, balenapi vaḍḍhissatha.
   “Kiñca bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ.
   “Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ.
   “Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno, sukhasmiṃ.
   “Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ.
   “Kiñca bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ.
   “Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabalampi samanupassāmi yaṃ evaṃ duppasahaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalaṃ. Kusalānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Cakkavattisuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「王仙人(MA.70)」,南傳作「國王仙人」(rājisimhi, rāja+īsimhi),Maurice Walshe先生英譯為「賢能國王;賢明國王」(royal sage)。
  「自出意(MA.70);自用(DA.6)」,南傳作「只以自己的意見」(samateneva),Maurice Walshe先生英譯為「根據自己的想法」(according to his own ideas)。按:《吉祥悅意》以「以自己的意見」(attano matiyā)解說,與北傳相當,今準此譯。
  「行自境界,從父所得(MA.70)」,南傳作「你們要走在行境、自己父親的領域」(Gocare……caratha sake pettike visaye),Maurice Walshe先生英譯為「保持在你自己的領域,你祖先的出沒地」(keep to your own preserves……to your ancestral haunts),菩提比丘長老英譯為「走在我們自己祖先傳下的領域」(had strayed in our own ancestral domain, SN.47.6)。按:「(在)適當範圍」(gocare),另譯為「行境;行處;親近處」,《吉祥悅意》以「走在相應處」(carituṃ yuttaṭṭhāne)解說。