經號:   
   (AN.10.211 更新)
(21) 1.業所生身品
增支部10集211經/地獄與天界經第一(莊春江譯)
  「比丘們!具備十法像這樣被帶往置於地獄中,哪十個呢?
  比丘們!這裡,某人是殺生者、兇暴者、血手者、執意殺害者、對一切活的生物不同情者。
  他是未給予而取者:他到村落或到林野,未給予而拿走那些他人的其它財產與資具而被稱為偷盜。
  他是邪淫者:他與那些被母親守護、被父親守護、被兄弟守護、被姊妹守護、被親族守護、被氏族守護、被法守護、有夫、有懲罰保護、乃至被套過花環(已訂婚)那樣的女子性交。
  他是妄語者:他到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為證人詢問:『喂!來!男子!請說你所知道的。』他不知道的說:『我知道。』或者,他知道的說:『我不知道。』他沒看見的說:『我看見。』或者,他看見的說:『我沒看見。』像這樣,他以自己之因,或他人之因,或世俗瑣碎之因而有故意虛妄的言說。
  他是離間語者:從這裡聽聞後,為了對這些人離間而在那裡被告知,或者,在那裡聽聞後,為了對那些人離間而這些人被告知,像這樣,他是和合的破壞者、分裂的散播者、樂於不和合者、愛好不和合者、喜歡不和合者、作不和合之言說者。
  他是粗惡語者,凡那激烈的、粗暴的、對他人尖銳的、對他人斥責的、對周遭憤怒的、不導向入定的言語,像這樣的言語被他說。
  他是雜穢語者:他是不適當時機之說者、非事實之說者、無益處之說者,不如法之說者、不如律之說者;他以不適當時機說無價值、無理由、無節制、不具有利益的言語。
  他是貪婪者:他貪求那些他人的其它財產與資具:『啊!但願凡他的都是我的。』
  他是有瞋害心者,有憎惡之意向者:『願這些眾生被殺害、或被俘虜、或被消滅、或被滅亡、或不存在!』
  他是邪見者,有顛倒見:『無布施,無供養,無供物,無善作的、惡作的業之果與報,無此世,無他世,無母,無父,無化生眾生,在世間中無正行的、正行道的沙門、婆羅門以證智自作證後而宣說此世、他世。』
  比丘們!具備這十法像這樣被帶往置於地獄中。
  比丘們!具備十法像這樣被帶往置於天界中,哪十個呢?
  這裡,某人捨斷殺生後,是離殺生者,他住於已捨離棍棒、已捨離刀劍、有羞恥的、同情的、對一切活的生物憐愍的。
  捨斷未給予而取後,他是離未給予而取者:他到村落或到林野,不未給予而拿走那些他人的其它財產與資具而被稱為偷盜。
  捨斷邪淫後,他是離邪淫者:他不與那些被母親守護、……(中略)乃至被套過花環(已訂婚)那樣的女子性交。
  捨斷妄語後,他是離妄語者:他到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為證人詢問:『喂!來!男子!請說你所知道的。』不知道的他說:『我不知道。』或者,知道的他說:『我知道。』沒看見的他說:『我沒看見。』或者,看見的他說:『我看見。』像這樣,他不以自己之因,或他人之因,或世俗瑣碎之因,故意說謊。
  捨斷離間語後,他是離離間語者:從這裡聽聞後,不為了對這些人離間而在那裡被告知,或者,在那裡聽聞後,不為了對那些人離間而這些人被告知,像這樣,他是分裂的調解者、和諧的散播者、樂於和合者、愛好和合者、喜歡和合者、作和合之言說者。
  捨斷粗惡語後,他是離粗惡語者,凡那柔和的、悅耳的、可愛的、動心的、優雅的、眾人所愛的、眾人可意的言語,像這樣言語被他說。
  捨斷雜穢語後,他是離雜穢語者:他是適當時機之說者、事實之說者、有益處之說者,如法之說者、如律之說者;他以適當時機說有價值、有理由、有節制、具有利益的言語。
  他是不貪婪者:他不貪求他人的其它財產與資具:『啊!但願凡他的都是我的。』
  他是無瞋害心者,無憎惡之意向:『願這些眾生無怨、無惱害、無苦惱,願他們自己持續安樂!』
  他是正見者,無顛倒見:『有布施,有供養,有供物,有善作的、惡作的業之果與報,有此世,有他世,有母,有父,有化生眾生,在世間中有正行的、正行道的沙門、婆羅門以證智自作證後而宣說此世、他世。』
  比丘們!具備這十法像這樣被帶往置於天界中。」
(21) 1. Karajakāyavaggo
AN.10.211/ 1. Paṭhamanirayasaggasuttaṃ
   211. “Dasahi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
   “Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesu micchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.
   “Musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho– ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti, apassaṃ vā āha ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇavāco hoti– ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusavāco hoti– yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.
   “Abhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhātā hoti– ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā’ti.
   “Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti.
   “Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
   “Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dasahi? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
   “Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti.
   “Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho– ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇavācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti– na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī, samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī, atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.
   “Anabhijjhālu hoti Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhātā hoti– ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā’ti.
   “Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṃ pariharantū’ti.
   “Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano– ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):