經號:   
   (AN.10.176 更新)
增支部10集176經/純陀經(莊春江譯)
  我聽到這樣
  有一次世尊住在波婆城鐵匠之子純陀的芒果園中。
  那時,鐵匠之子純陀去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁坐下。在一旁坐好後,世尊對鐵匠之子純陀這麼說:
  「純陀!你喜歡誰的清淨呢?」
  「大德!持長口水瓶的、戴水草花環的、拜火的、入水洗浴的西部地方婆羅門們安立清淨,我喜歡他們的清淨。」
  「那麼,純陀!持長口水瓶的、戴水草花環的、拜火的、入水洗浴的西部地方婆羅門們怎樣安立清淨呢?」
  「大德!這裡,有持長口水瓶的、戴水草花環的、拜火的、入水洗浴的西部地方婆羅門們,他們這麼勸導弟子:『喂!男子!來!你清晨從床上起來後,應該觸摸大地;如果沒觸摸大地,應該觸摸新鮮的牛糞;如果沒觸摸新鮮的牛糞,應該觸摸青草;如果沒觸摸青草,應該拜火;如果沒拜火,應該合掌禮敬太陽;如果沒合掌禮敬太陽,應該在傍晚前入水洗浴三次。』
  大德!持長口水瓶的、戴水草花環的、拜火的、入水洗浴的西部地方婆羅門們這樣安立清淨,我喜歡他們的清淨。」
  「純陀!持長口水瓶的、戴水草花環的、拜火的、入水洗浴的西部地方婆羅門們安立清淨是一種,聖者之律中的清淨是另一種。」
  「那麼,大德!聖者之律中的清淨是怎樣的呢?請世尊教導我聖者之律中的清淨這樣的法,那就好了!」
  「那樣的話,純陀!你要聽!你要好好作意!我要說了。」
  「是的,大德!」鐵匠之子純陀回答世尊。
  世尊這麼說:
  「純陀!有三種身體的不清淨,有四種語言的不清淨,有三種意念的不清淨。
  純陀!如何有三種身體的不清淨呢?
  純陀!這裡,某人是殺生者、兇暴者、血手者、執意殺害者、對一切活的生物不同情者。
  他是未給予而取者:他到村落或到林野,未給予而拿走那些他人的其它財產與資具而被稱為偷盜。
  他是邪淫者:他與那些被母親守護、被父親守護、被兄弟守護、被姊妹守護、被親族守護、被氏族守護、被法守護、有夫、有懲罰保護、乃至被套過花環(已訂婚)那樣的女子性交。
  純陀!這樣,有三種身體的不清淨。
  純陀!如何有四種語言的不清淨呢?
  純陀!這裡,某人是妄語者:他到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為證人詢問:『喂!來!男子!請說你所知道的。』不知道的他說:『我知道。』或者,知道的他說:『我不知道。』沒看見的他說:『我看見。』或者,看見的他說:『我沒看見。』像這樣,他以自己之因,或他人之因,或世俗瑣碎之因而有故意虛妄的言說。
  他是離間語者:從這裡聽聞後,不為了對這些人離間而在那裡被告知,或者,在那裡聽聞後,不為了對那些人離間而這些人被告知,像這樣,他是和合的破壞者、分裂的散播者、樂於不和合者、愛好不和合者、喜歡不和合者、作不和合之言說者。
  他是粗惡語者,凡那激烈的、粗暴的、對他人尖銳的、對他人斥責的、對周遭憤怒的、不導向入定的言語,像這樣的言語被他說。
  他是雜穢語者:他是不適當時機之說者、非事實之說者、無益處之說者,非法之說者、不如律之說者;他以不適當時機說無價值、無理由、無節制、不具有利益的言語。
  純陀!這樣,有四種語言的不清淨。
  純陀!如何有三種意念的不清淨呢?
  純陀!這裡,某人是貪婪者:他貪求那些他人的其它財產與資具:『啊!但願凡他的都是我的。』
  他是有瞋害心者,有憎惡之意向者:『願這些眾生被殺害、或被俘虜、或被消滅、或被滅亡、或不存在!』
  他是邪見者,有顛倒見:『無布施,無供養,無供物,無善作的、惡作的業之果與報,無此世,無他世,無母,無父,無化生眾生,在世間中無正行的、正行道的沙門、婆羅門以證智自作證後而宣說此世、他世。』
  純陀!這樣,有三種意念的不清淨。
  純陀!這些是十不善業之路,純陀!具備這十不善業之路者,清晨從床上起來後,不論他觸摸大地或沒觸摸大地,都是不清淨的;不論他觸摸新鮮的牛糞或沒觸摸新鮮的牛糞,都是不清淨的;不論他觸摸青草或沒觸摸青草,都是不清淨的;不論他拜火或沒拜火,都是不清淨的;不論他合掌禮敬太陽或沒合掌禮敬太陽,都是不清淨的;不論他在傍晚前入水洗浴三次或沒在傍晚前入水洗浴三次,都是不清淨的,那是什麼原因呢?純陀!這十不善業之路是不清淨與不清淨造作之事物。
  而且,純陀!因具備著這十不善業之路,地獄被了知、畜生界被了知、餓鬼界被了知、或者其它任何惡趣
  純陀!有三種身體的清淨,有四種語言的清淨,有三種意念的清淨。
  純陀!如何有三種身體的清淨呢?
  純陀!這裡,某人捨斷殺生後,是離殺生者,他住於已捨離棍棒、已捨離刀劍、有羞恥的、同情的、對一切活的生物憐愍的。
  他捨斷未給予而取後,是離未給予而取者:他到村落或到林野,不未給予而拿走那些他人的其它財產與資具而被稱為偷盜。
  他捨斷邪淫後,是離邪淫者:他不與那些被母親守護、被父親守護、被兄弟守護、被姊妹守護、被親族守護、被氏族守護、被法守護、有夫、有懲罰保護、乃至被套過花環(已訂婚)那樣的女子性交。
  純陀!這樣,有三種身體的清淨。
  純陀!如何有四種語言的清淨呢?
  純陀!這裡,某人捨斷妄語後,是離妄語者:他到會堂,或到集會處,或到親族中,或到團體中,或到王宮中,被帶來作為證人詢問:『喂!來!男子!請說你所知道的。』他不知道的說:『我不知道。』或者,他知道的說:『我知道。』他沒看見的說:『我沒看見。』或者,他看見的說:『我看見。』像這樣,他不以自己之因,或他人之因,或世俗瑣碎之因,故意說謊。
  他捨斷離間語後,是離離間語者:他從這裡聽到後,不為了對這些人離間而在那裡說,或者,他從那裡聽到後,不為了對那些人離間而在這裡說,像這樣,他是分裂的調解者、和諧的散播者、樂於和合者、愛好和合者、喜歡和合者、作和合之言說者。
  他捨斷粗惡語後,是離粗惡語者,凡那柔和的、悅耳的、可愛的、動心的、優雅的、眾人所愛的、眾人可意的言語,像這樣言語被他說。
  他捨斷雜穢語後,是離雜穢語者:他是適當時機之說者、事實之說者、有益處之說者,如法之說者、如律之說者;他以適當時機說有價值、有理由、有節制、具有利益的言語。
  純陀!這樣,有四種語言的清淨。
  純陀!如何有三種意念的清淨呢?
  純陀!這裡,某人是不貪婪者:他不貪求他人的其它財產與資具:『啊!但願凡他的都是我的。』
  他是無瞋害心者,無憎惡之意向:『願這些眾生無怨、無惱害、無苦惱,願他們自己持續安樂!』
  他是正見者,無顛倒見:『有布施,有供養,有供物,有善作的、惡作的業之果與報,有此世,有他世,有母,有父,有化生眾生,在世間中有正行的、正行道的沙門、婆羅門以證智自作證後而宣說此世、他世。』
  純陀!這樣,有三種意念的清淨。
  純陀!這些是十善業之路,純陀!具備這十善業之路者,清晨從床上起來後,不論他觸摸大地或沒觸摸大地,都是清淨的;不論他觸摸新鮮的牛糞或沒觸摸新鮮的牛糞,都是清淨的;不論他觸摸青草或沒觸摸青草,都是清淨的;不論他拜火或沒拜火,都是清淨的;不論他合掌禮敬太陽或沒合掌禮敬太陽,都是清淨的;不論他在傍晚前入水洗浴三次或沒在傍晚前入水洗浴三次,都是清淨的,那是什麼原因呢?純陀!這十善業之路是清淨與清淨造作之事物。
  而且,純陀!因具備著這十善業之路,諸天被了知、人間被了知、或者其它任何善趣。」
  當這麼說時,鐵匠之子純陀對世尊這麼說:
  「太偉大了,大德!……(中略)大德!請世尊記得我為優婆塞,從今天起終生歸依。」
AN.10.176/ 10. Cundasuttaṃ
   176. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā etadavoca– “kassa no tvaṃ, cunda, soceyyāni rocesī”ti? “Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṃ soceyyāni rocemī”ti.
   “Yathā kathaṃ pana, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapentī”ti? “Idha, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā. Te sāvakaṃ evaṃ samādapenti– ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviṃ āmaseyyāsi; no ce pathaviṃ āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiṇāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiṃ paricareyyāsi; no ce aggiṃ paricareyyāsi, pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi; no ce pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi, sāyatatiyakaṃ udakaṃ oroheyyāsī’ti. Evaṃ kho, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṃ soceyyāni rocemī”ti.
   “Aññathā kho, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṃ hotī”ti. “Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye soceyyaṃ hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye soceyyaṃ hotī”ti.
   “Tena hi, cunda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca–
   “Tividhaṃ kho, cunda, kāyena asoceyyaṃ hoti; catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti; tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti.
   “Kathañca, cunda, tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti? “Idha, cunda, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
   “Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesumicchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, cunda, tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti.
   “Kathañca cunda, catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti? Idha, cunda, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho– ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti; apassaṃ vā āha ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusavāco hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī; anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, cunda, catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti.
   “Kathañca, cunda, tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti? Idha, cunda, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhātā hoti– ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’ti.
   “Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti.
   “Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, cunda, manasā tividhaṃ asoceyyaṃ hoti.
   “Ime kho, cunda, dasa akusalakammapathā. Imehi kho, cunda, dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviṃ cepi āmasati, asuciyeva hoti; no cepi pathaviṃ āmasati, asuciyeva hoti.
   “Allāni cepi gomayāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, asuciyeva hoti.
   “Haritāni cepi tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti.
   “Aggiṃ cepi paricarati, asuciyeva hoti, no cepi aggiṃ paricarati, asuciyeva hoti.
   “Pañjaliko cepi ādiccaṃ namassati, asuciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṃ namassati, asuciyeva hoti.
   “Sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati, asuciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati, asuciyeva hoti. Taṃ kissa hetu? Ime, cunda, dasa akusalakammapathā asucīyeva honti asucikaraṇā ca.
   “Imesaṃ pana, cunda, dasannaṃ akusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo.
   “Tividhaṃ kho, cunda, kāyena soceyyaṃ hoti; catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti; tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.
   “Kathaṃ cunda, tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti? Idha, cunda, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
   “Adinnādānaṃ pahāya, adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
   “Kāmesumicchācāraṃ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, cunda, tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti.
   “Kathañca, cunda, catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti? Idha, cunda, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho– ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.
   “Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti– na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, na amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Pharusaṃ vācaṃ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
   “Samphappalāpaṃ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī; nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti.
   “Kathañca cunda, tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti? Idha, cunda, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ anabhijjhitā hoti– ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’ti.
   “Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo– ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā, anīghā sukhī attānaṃ pariharantū’ti.
   “Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano – ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, cunda, tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.
   “Ime kho, cunda, dasa kusalakammapathā. Imehi kho, cunda, dasahi kusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviṃ cepi āmasati, suciyeva hoti; no cepi pathaviṃ āmasati, suciyeva hoti.
   “Allāni cepi gomayāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, suciyeva hoti.
   “Haritāni cepi tiṇāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, suciyeva hoti.
   “Aggiṃ cepi paricarati, suciyeva hoti; no cepi aggiṃ paricarati, suciyeva hoti.
   “Pañjaliko cepi ādiccaṃ namassati, suciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṃ namassati suciyeva hoti.
   “Sāyatatiyakaṃ cepi udakaṃ orohati, suciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati, suciyeva hoti. Taṃ kissa hetu? Ime, cunda, dasa kusalakammapathā sucīyeva honti sucikaraṇā ca.
   “Imesaṃ pana, cunda, dasannaṃ kusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo”ti.
   Evaṃ vutte cundo kammāraputto bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante …pe… upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Dasamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「淨行(SA.1039)」,南傳作「清淨」(soceyyāni,另譯為「純淨;淨行」),菩提比丘長老英譯為「清淨的儀式」(rites of purity)。