經號:   
   (AN.10.61 更新)
(7) 2.雙品
增支部10集61經/無明經(莊春江譯)
  「比丘們!這被這麼說:『比丘們!無明最初點,像這樣:在之前,無無明,而之後,它存在,是不被了知的。』但,『無明之特定條件』則被了知。
  比丘們!我說:無明是有食物的,非無食物的,而什麼是無明之食物呢?應該回答:『五蓋。』比丘們!我說:五蓋是有食物的,非無食物的,而什麼是五蓋之食物呢?應該回答:『三惡行。』比丘們!我說:三惡行是有食物的,非無食物的,而什麼是三惡行之食物呢?應該回答:『根的不自制。』比丘們!我說:根的不自制是有食物的,非無食物的,而什麼是根的不自制之食物呢?應該回答:『無念與不正知。』比丘們!我說:無念與不正知是有食物的,非無食物的,而什麼是無念與不正知之食物呢?應該回答:『不如理作意。』比丘們!我說:不如理作意是有食物的,非無食物的,而什麼是不如理作意之食物呢?應該回答:『無信。』比丘們!我說:無信是有食物的,非無食物的,而什麼是無信之食物呢?應該回答:『不聽聞善法。』比丘們!我說:不聽聞善法是有食物的,非無食物的,而什麼是不聽聞善法之食物呢?應該回答:『不親近善人。』
  比丘們!像這樣,不親近善人遍滿者使不聽聞善法充滿;不聽聞善法遍滿者使無信充滿;無信遍滿者使不如理作意充滿;不如理作意遍滿者使無念與不正知充滿;無念與不正知遍滿者使根的不自制充滿;根的不自制遍滿者使三惡行充滿;三惡行遍滿者使五蓋充滿;五蓋遍滿者使無明充滿,無明這樣有食物,這樣完成。
  比丘們!猶如當天下雨時,大雨下在山上,向下流的雨水使山洞、裂縫、溪流充滿;山洞、裂縫、溪流遍滿者使小水池充滿;小水池遍滿者使大水池充滿;大水池遍滿者使小河充滿;小河遍滿者使大河充滿;大河遍滿者使大海洋充滿,大海洋這樣有食物,這樣完成。同樣的,比丘們!不親近善人遍滿者使不聽聞善法充滿;不聽聞善法遍滿者使無信充滿;無信遍滿者使不如理作意充滿;不如理作意遍滿者使無念與不正知充滿;無念與不正知遍滿者使根的不自制充滿;根的不自制遍滿者使三惡行充滿;三惡行遍滿者使五蓋充滿;五蓋遍滿者使無明充滿,無明這樣有食物,這樣完成。
  比丘們!我說:與解脫是有食物的,非無食物的,而什麼是明與解脫之食物呢?應該回答:『七覺支。』比丘們!我說:七覺支是有食物的,非無食物的,而什麼是七覺支之食物呢?應該回答:『四念住。』比丘們!我說:四念住是有食物的,非無食物的,而什麼是四念住之食物呢?應該回答:『三善行。』比丘們!我說:三善行是有食物的,非無食物的,而什麼是三善行之食物呢?應該回答:『根的自制。』比丘們!我說:根的自制是有食物的,非無食物的,而什麼是根的自制之食物呢?應該回答:『念與正知。』比丘們!我說:念與正知是有食物的,非無食物的,而什麼是念與正知之食物呢?應該回答:『如理作意。』比丘們!我說:如理作意是有食物的,非無食物的,而什麼是如理作意之食物呢?應該回答:『有信。』比丘們!我說:有信是有食物的,非無食物的,而什麼是有信之食物呢?應該回答:『聽聞善法。』比丘們!我說:聽聞善法是有食物的,非無食物的,而什麼是聽聞善法之食物呢?應該回答:『親近善人。』
  比丘們!像這樣,親近善人遍滿者使聽聞善法充滿;聽聞善法遍滿者使有信充滿;有信遍滿者使如理作意充滿;如理作意遍滿者使念與正知充滿;念與正知遍滿者使根的自制充滿;根的自制遍滿者使三善行充滿;三善行遍滿者使四念住充滿;四念住遍滿者使七覺支充滿;七覺支遍滿者使明與解脫充滿,明與解脫這樣有食物,這樣完成。
  比丘們!猶如當天下雨時,大雨下在山上,向下流的雨水使山洞、裂縫、溪流充滿;山洞、裂縫、溪流遍滿者使小水池充滿;小水池遍滿者使大水池充滿;大水池遍滿者使小河充滿;小河遍滿者使大河充滿;大河遍滿者使大海洋充滿,大海洋這樣有食物,這樣完成。同樣的,比丘們!親近善人遍滿者使聽聞善法充滿;聽聞善法遍滿者使信充滿;信遍滿者使如理作意充滿;如理作意遍滿者使念與正知充滿;念與正知遍滿者使根的自制充滿;根的自制遍滿者使三善行充滿;三善行遍滿者使四念住充滿;四念住遍滿者使七覺支充滿;七覺支遍滿者使明與解脫充滿,明與解脫這樣有食物,這樣完成。」
(7) 2. Yamakavaggo
AN.10.61/ 1. Avijjāsuttaṃ
   61. “Purimā bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya– ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati– ‘idappaccayā avijjā’ti.
   “Avijjampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṃ. Pañcapāhaṃ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ duccaritānaṃ? ‘Indriya-asaṃvaro’tissa vacanīyaṃ. Indriya-asaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriya-asaṃvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṃ. Asatāsampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṃ. Asaddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṃsevo’tissa vacanīyaṃ.
   “Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammassavanaṃ paripūreti, asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriya-asaṃvaraṃ paripūreti, indriya-asaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
   “Seyyathāpi bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammassavanaṃ paripūreti, asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriya-asaṃvaraṃ paripūreti, indriya-asaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
   “Vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṃ. Sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ sucaritānaṃ? ‘Indriyasaṃvaro’tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṃ. Saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṃsevo’tissa vacanīyaṃ.
   “Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti. Paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):