經號:   
   (AN.8.2 更新)
增支部8集2經/慧經(莊春江譯)
  「比丘們!有這八因八緣,對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。哪八個?比丘們!這裡,比丘依止大師或某位老師地位的同梵行者住:於該處他的極、情愛與恭敬被現起,這是第一因第一緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  依止那位大師或某位老師地位的同梵行者住的他:於該處他的極慚愧、情愛與恭敬被現起,經常地往見他們後,遍詢問、遍提問:『大德!這是為什麼?這個道理是什麼?』那些尊者們為他揭開未揭開的,同時也闡明未闡明的,也在各種會懷疑處的諸法上除去疑惑,這是第二因第二緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  他聽聞那個法後,以二種遠離努力:身遠離與心遠離,這是第三因第三緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  是持戒者,住於被波羅提木叉自制自制,具足正行行境,在諸微罪中看見可怕的,在諸學處上受持後學習,這是第四因第四緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  是多聞者、所聽聞的憶持者、所聽聞的蓄積者,凡那些開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的有文字的諸法:那些宣說完全圓滿、遍純淨的梵行,像這樣的諸法被他多聞、被憶持、被言語累積被心隨觀察被見善貫通,這是第五因第五緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  為了不善法的捨斷、為了善法的具足,住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的,這是第六因第六緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  又,已到僧團,是非種種論者、非畜生論者,自己說法,或請求他人,或不輕蔑聖沈默狀態,這是第七因第七緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。
  又,在五取蘊上住於隨看生滅的:『這樣是色,這樣是色的,這樣是色的滅沒;這樣是受,這樣是受的集,這樣是受的滅沒;這樣是想……(中略)這樣是行……(中略)這樣是識,這樣是識的集,這樣是識的滅沒。』這是第八因第八緣對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。這些是多所助益的八法。
   同梵行者們這麼尊敬他:『這位尊者依止大師或某位老師地位的同梵行者住:於該處他的極慚愧、情愛與恭敬被現起,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性
   『又,依止那位大師或某位老師地位的同梵行者住的他:於該處他的極慚愧、情愛與恭敬被現起,經常地往見他們後,遍詢問、遍提問:「大德!這是為什麼?這個道理是什麼?」那些尊者們為他揭開未揭開的,同時也闡明未闡明的,也在各種會懷疑處的諸法上除去疑惑,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者聽聞那個法後,以二種遠離努力:身遠離與心遠離,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者是持戒者,住於被波羅提木叉的自制自制,具足正行行境,在諸微罪中看見可怕的,在諸學處上受持後學習,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者是多聞者、所聽聞的憶持者、所聽聞的蓄積者,凡那些開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的諸法:那些宣說完全圓滿、遍純淨的梵行,像這樣的法被他多聞、憶持、被言語累積、被心隨觀察、被見善貫通,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者為了不善法的捨斷、為了善法的具足,住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者已到僧團,是非種種論者、非畜生論者,自己說法,或請求他人,或不輕蔑聖沈默狀態,確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
   『又,這位尊者在五取蘊上住於隨看生滅的:『這樣是色,這樣是色的集,這樣是色的滅沒;這樣是受,這樣是受的集,這樣是受的滅沒;這樣是想……(中略)這樣是行……(中略)這樣是識,這樣是識的集,這樣是識的滅沒。』確實,這位尊者是知道者,他知道,是看見者,他看見。』這個法也轉起可愛性、尊重性、修習性、平等性、一致性。
  比丘們!這是八因八緣,對未獲得梵行的基礎慧的獲得,對已獲得的之增大、成滿、修習圓滿轉起。」[≃DN.34, 358段]
AN.8.2/ 2. Paññāsuttaṃ
   2. “Aṭṭhime bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “So taṃ satthāraṃ upanissāya viharanto aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemaṃ gāravo ca, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati– ‘idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “So taṃ dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti– kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaṃ, bhikkhave, chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Saṅghagato kho pana anānākathiko hoti atiracchānakathiko. Sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsati paraṃ vā ajjhesati ariyaṃ vā tuṇhībhāvaṃ nātimaññati. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Pañcasu kho pana upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati– ‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā …pe… iti saṅkhārā …pe… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Ayaṃ, bhikkhave, aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
   “Tamenaṃ sabrahmacārī evaṃ sambhāventi– ‘ayaṃ kho āyasmā satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Taṃ kho panāyamāyasmā satthāraṃ upanissāya viharanto aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati– idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa ko atthoti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Taṃ kho panāyamāyasmā dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti– kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Sīlavā kho panāyamāyasmā pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Bahussuto kho panāyamāyasmā sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Āraddhavīriyo kho panāyamāyasmā viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Saṅghagato kho panāyamāyasmā anānākathiko hoti atiracchānakathiko. Sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsati paraṃ vā ajjhesati ariyaṃ vā tuṇhībhāvaṃ nātimaññati. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “‘Pañcasu kho panāyamāyasmā upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati– iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā …pe… iti saññā …pe… iti saṅkhārā …pe… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’ti! Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
   “Ime kho, bhikkhave, aṭṭha hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantī”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):