經號:   
   (AN.5.179 更新)
增支部5集179經/在家人經(莊春江譯)[MA.128]
  那時,屋主給孤獨被約五百位優婆塞圍繞,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。那時,世尊召喚尊者舍利弗:「舍利弗!你應該知道:凡任何在五學處上行為自制的四個增上心、當生樂住處的隨欲得到的、不困難得到的、無困難得到的白衣在家人,當他希望時,就以自己記說自己:『我是地獄已盡者,畜生界已盡者,餓鬼界已盡者,苦界惡趣下界已盡者,我是入流者、不墮惡趣法者、決定者正覺為彼岸者。』
  是在哪五學處上行為自制者?舍利弗!這裡,聖弟子是離殺生者,是離未被給與的拿取者,是離邪淫者,是離妄語者,是離榖酒、果酒、酒放逸處者,是在這五學處上行為自制者。
  是哪四個增上心、當生樂住處的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者?舍利弗!這裡,聖弟子在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊是阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊。』這是為了未清淨心的清淨、為了未淨化心的淨化他到達的第一個增上心、當生樂住處。
  再者,舍利弗!這裡,聖弟子在法上具備不壞淨:『被世尊善說的法是直接可見的、即時的、請你來看的、能引導的、應該被智者各自經驗的。』這是為了未清淨心的清淨、為了未淨化心的淨化他到達的第二個增上心、當生樂住處。
  再者,舍利弗!這裡,聖弟子在僧團上具備不壞淨:『世尊的弟子僧團是善行者,世尊的弟子僧團是正直行者,世尊的弟子僧團是真理行者,世尊的弟子僧團是方正行者,即:四雙之人、八輩之士,這世尊的弟子僧團是應該被奉獻者、應該被供奉者、應該被供養者、應該被合掌者、世間的無上福田。』這是為了未清淨心的清淨、為了未淨化心的淨化他到達的第三個增上心、當生樂住處。
  再者,舍利弗!這裡,聖弟子在聖者喜愛的諸上具備不壞淨:『無毀壞的、無瑕疵的、無污點的、無雜色的、自由的、智者稱讚的、不取著的、轉起定的。這是為了未清淨心的清淨、為了未淨化心的淨化他到達的第四個增上心、當生樂住處。這是四個增上心、當生樂住處的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。
  舍利弗!你應該知道:凡任何在五學處上行為自制的、四個增上心、當生樂住處的隨欲得到的、不困難得到的、無困難得到的白衣在家人,當他希望時,就以自己記說自己:『我是地獄已盡者,畜生界已盡者,餓鬼界已盡者,苦界、惡趣、下界已盡者,我是入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者。』」
  「在諸地獄上看見恐怖後,應該避開惡的,
   受持聖法後,賢智者應該避開。
   不應該殺害活的生命類在現存者中應該努力
   而知道者不應該虛妄地說,不應該碰觸未被給與的。
   被自己的妻子們滿足,且應該遠離別人的妻子,
   人不應該喝酒與果酒:使心成愚癡的。
   應該回憶正覺者以及應該隨尋思法
   應該為了天的世界,修習無瞋害、有益的心。
   應該現起能施物:對福德利益欲求者,
   在寂靜者們上被第一地施與,是廣大的供養
   我確實將說寂靜者們,舍利弗!請你聽我的:
   像這樣在諸黑的、諸白的,在諸赤牛或諸黃的中,
   在諸雜色的、諸純色的,或在諸鴿色的牛中,
   在凡任何這些中,已調御的公牛被產生:
   能負重的、具足力氣的,善巧的、快速的、精勤者,
   他們就對牠在負荷上上軛,不會觀察牠的容色。
   同樣的在人們中,在凡任何種類者中,
   在剎帝利婆羅門、毘舍中,在首陀羅、旃陀羅、清垃圾者中。
   在凡任何這些中,已調御的善行者被產生:
   法住者、戒具足者,實語者、有者,
   已捨斷生死者,梵行的完成者,
   負擔已卸下者、離結合者,應該作的已作者、無者,
   到達一切法的彼岸者,不執取後到達涅槃者,
   在那個離塵的田上,是廣大的供養。
   愚者們與不了知者們,劣智慧者們、無聞者們,
   他們在外部施與布施,不會侍奉寂靜者們。
   但凡侍奉寂靜者們,有慧者們、被認為明智者們,
   以及那些在善逝上有信,已生根、已住立。
   而他們去天的世界,或被出生在這裡的良家中,
   賢智者們次第地,到達涅槃。」
AN.5.179/ 9. Gihisuttaṃ
   179. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi– “yaṃ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṃ odātavasanaṃ pañcasu sikkhāpadesu saṃvutakammantaṃ catunnaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhiṃ akicchalābhiṃ akasiralābhiṃ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya– ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti.
   “Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saṃvutakammanto hoti? Idha sāriputta, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imesu pañcasu sikkhāpadesu saṃvutakammanto hoti.
   “Katamesaṃ catunnaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Idha, sāriputta, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayamassa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.
   “Puna caparaṃ, sāriputta, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Ayamassa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.
   “Puna caparaṃ, sāriputta, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti– ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ayamassa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.
   “Puna caparaṃ, sāriputta, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Ayamassa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya. Imesaṃ catunnaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
   “Yaṃ kañci, sāriputta, jāneyyātha gihiṃ odātavasanaṃ– imesu pañcasu sikkhāpadesu saṃvutakammantaṃ, imesañca catunnaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhiṃ akicchalābhiṃ akasiralābhiṃ, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya– ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti.
  “Nirayesu bhayaṃ disvā, pāpāni parivajjaye;
  Ariyadhammaṃ samādāya, paṇḍito parivajjaye.
  “Na hiṃse pāṇabhūtāni, vijjamāne parakkame;
  Musā ca na bhaṇe jānaṃ, adinnaṃ na parāmase.
  “Sehi dārehi santuṭṭho, paradārañca ārame;
  Merayaṃ vāruṇiṃ jantu, na pive cittamohaniṃ.
  “Anussareyya sambuddhaṃ, dhammañcānuvitakkaye;
  Abyāpajjaṃ hitaṃ cittaṃ, devalokāya bhāvaye.
  “Upaṭṭhite deyyadhamme, puññatthassa jigīsato.
  Santesu paṭhamaṃ dinnā, vipulā hoti dakkhiṇā.
  “Santo have pavakkhāmi, sāriputta suṇohi me;
  Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā.
  “Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā;
  Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo.
  “Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo;
  Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṃ parikkhare.
  “Evamevaṃ manussesu, yasmiṃ kismiñci jātiye;
  Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse.
  “Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato;
  Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano.
  “Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī;
  Pannabhāro visaṃyutto, katakicco anāsavo.
  “Pāragū sabbadhammānaṃ, anupādāya nibbuto;
  Tasmiñca viraje khette, vipulā hoti dakkhiṇā.
  “Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino;
  Bahiddhā dadanti dānāni, na hi sante upāsare.
  “Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate;
  Saddhā ca nesaṃ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā.
  “Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare;
  Anupubbena nibbānaṃ, adhigacchanti paṇḍitā”ti. Navamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「善護行五法(MA.128)」,南傳作「在五學處上行為自制的」(pañcasu sikkhāpadesu saṃvutakammantaṃ),菩提比丘長老英譯為「他的行為被五個調馴規定自制」(whose actions are restrained by five training rules)。
  「尸賴(MA.128)」,南傳作「戒」(sīla,另譯為「戒行;道德,習慣」,音譯為「尸羅;尸賴」),菩提比丘長老英譯為「德行;有德的行為」(the virtuous behavior)。
  「知而能捨離(MA.128)」,南傳作「在現存者中應該努」(vijjamāne parakkame),菩提比丘長老英譯為「以一個人最大的能力」(To the utmost of one's ability)。按:「現存者」(vijjamāna)為「知道,發現」的被動動詞現在分詞,也許可以一分理解為何北傳譯為「知」。
  「思惟諸善法(MA.128)」,南傳作「以及應該隨尋思法」(dhammañcānuvitakkaye),菩提比丘長老英譯為「以及在法上沉思」(and ponder on the Dhamma)。
  「先施於息心(MA.128)」,南傳作「在寂靜者們上被第一地施與」(Santesu paṭhamaṃ dinnā),菩提比丘長老英譯為「如果首先給予聖者」(if first given to the holy ones)。按:「諸寂靜者」(Santesu)即「息心(者)」,《滿足希求》以「佛、辟支佛、如來諸弟子」(buddhapaccekabuddhatathāgatasāvakesu)解說。