經號:   
   (AN.5.75 更新)
增支部5集75經/戰士經第一(莊春江譯)[AA.33.3]
  「比丘們!有這五種現在的世間中存在的戰士,哪五種?比丘們!這裡,某一種戰士才看見揚塵後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!這裡,有一種像這樣的戰士,比丘們!這是第一種現在的世間中存在的種戰士。
  再者,比丘們!這裡,某一種戰士征服揚塵,但,才看見旗幟頂端後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!這裡,也有一種像這樣的戰士,比丘們!這是第二種現在的世間中存在的戰士。
  再者,比丘們!這裡,某一種戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,但,才聽到喊聲後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!這裡,也有一種像這樣的戰士,比丘們!這是第三種現在的世間中存在的戰士。
  再者,比丘們!這裡,某一種戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,但,在衝擊中被殺、失敗,比丘們!這裡,也有一種像這樣的戰士,比丘們!這是第四種現在的世間中存在的戰士。
  再者,比丘們!這裡,某一種戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,征服衝擊,他征服那個戰場後,為戰場勝利者,就住於那個戰場的前頭,比丘們!這裡,也有一種像這樣的戰士,比丘們!這是第五種現在的世間中存在的戰士。比丘們!這是五種現在的世間中存在的戰士。
  同樣的,比丘們!有這五種現在的比丘中存在的戰士譬喻的人,哪五種?比丘們!這裡,比丘才看見揚塵後,消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗。什麼是他的關於揚塵?比丘們!這裡,比丘聽聞:『在像那樣名字的村落或城鎮,有端正的、美麗的、端正的、具備最上蓮花容色的女子或少女。』他聽聞那個後,消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗,這是他的關於揚塵。
  比丘們!猶如那位戰士才看見揚塵後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!我說這個人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,有一種像這樣的人,比丘們!這是第一種現在比丘中存在的戰士譬喻的人。
  再者,比丘們!比丘征服揚塵,但,才看見旗幟頂端後,消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗。什麼是他的關於旗幟頂端?比丘們!這裡,比丘確實沒聽聞:『在像那樣名字的村落或城鎮,有端正的、美麗的、端正的、具備最上蓮花容色的女子或少女。』但,親自看見端正的、美麗的、端正的、具備最上蓮花容色的女子或少女,看見她後,消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗,這是他的關於旗幟頂端。
  比丘們!猶如那位戰士征服揚塵,但,才看見旗幟頂端後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!我說這個人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,也一種有像這樣的人,比丘們!這是第二種現在比丘中存在的戰士譬喻的人。
  再者,比丘們!比丘征服揚塵,征服旗幟頂端,但,才聽到喊聲後,消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗。什麼是他的關於喊聲?比丘們!這裡,到林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘,婦女前來後,嘲笑、閒聊、大笑、嘲弄,被婦女嘲笑的、閒聊的、大笑的、嘲弄的他消沈,下沉,不堅固,不能夠保持梵行,表明學的薄弱後,放棄學後還俗,這是他的關於喊聲。
  比丘們!猶如那位戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,但,才聽到喊聲後,消沈,下沉,不堅固,不能夠進入戰場,比丘們!我說這個人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,也一種有像這樣的人,比丘們!這是第三種現在比丘中存在的戰士譬喻的人。
  再者,比丘們!比丘征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,但,在衝擊中被殺、失敗。什麼是他的關於衝擊?比丘們!這裡,到林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘,婦女前來後,坐近、躺臥、覆蓋,被婦女坐近的、躺臥的、覆蓋的他沒放棄學、不表明學的薄弱後,從事婬欲法,這是他的關於衝擊。
  比丘們!猶如那位戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,但,在衝擊中被殺、失敗,比丘們!我說這個人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,也一種有像這樣的人,比丘們!這是第四種現在比丘中存在的戰士譬喻的人。
  再者,比丘們!比丘征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,征服衝擊,他征服那個戰場後,為戰場勝利者,就住於那個戰場的前頭。什麼是他的關於勝利戰場?比丘們!這裡,到林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘,婦女前來後,坐近、躺臥、覆蓋,被婦女坐近的、躺臥的、覆蓋的他解開、擺脫後,向想要之處出發,他親近遠離(獨居)的臥坐處:林野、樹下、山岳、洞窟、山洞、墓地、森林、露地、稻草堆。
  到林野的,或到樹下的,或到空屋的他,坐下,盤腿、定置端直的身體、建立面前的念後,他捨斷世間中的貪婪,以離貪婪心而住,使心從貪婪淨化。捨斷惡意瞋怒後,住於無瞋害心的、對一切活的生命類有憐愍的,使心從惡意瞋怒淨化。捨斷惛沈睡眠後,住於離惛沈睡眠的、有光明想的、具念的、正知的,使心從惛沈睡眠淨化。捨斷掉舉後悔後,住於不掉舉的、內心寂靜的,使心從掉舉後悔淨化。捨斷疑惑後,住於度脫疑惑的、在諸善法上無疑的,使心從疑惑淨化。他捨斷這些心的隨雜染慧的減弱的五蓋後,就從離諸欲後……(中略)從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,進入後住於凡聖者們告知『他是平靜者、具念者、安樂住者』的第三禪;從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪。
  他在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,使心轉向諸漏的滅盡智。他如實知道:『這是苦。』如實知道:『這是苦。』如實知道:『這是苦。』如實知道:『這是導向苦滅道跡。』如實知道:『這些是漏。』如實知道:『這是漏集。』如實知道:『這是漏滅。』如實知道:『這是導向漏滅道跡。』當他這樣知、這樣見時,心從欲漏被解脫,心也從有漏被解脫,心也從無明漏被解脫。在解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』這是他的關於勝利戰場。
  比丘們!猶如那位戰士征服揚塵,征服旗幟頂端,征服喊聲,征服衝擊,他征服那個戰場後,為戰場勝利者,就住於那個戰場的前頭,比丘們!我說這個人像這樣的譬喻。比丘們!這裡,也一種有像這樣的人,比丘們!這是第五種現在比丘中存在的戰士譬喻的人。比丘們!這是現在比丘中存在五種戰士譬喻的人。」
AN.5.75/ 5. Paṭhamayodhājīvasuttaṃ
   75. “Pañcime bhikkhave, yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ; api ca kho sampahāre haññati byāpajjati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṃ? Idha, bhikkhave bhikkhu suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’ti. So taṃ sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṃ.
   “Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’ti; api ca kho sāmaṃ passati itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ. So taṃ disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṃ.
   “Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ; api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa ussāraṇāya? Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati ullapati ujjagghati uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjagghiyamāno uppaṇḍiyamāno saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussāraṇāya.
   “Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ; api ca kho ussāraṇaññeva sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ; api ca kho sampahāre haññati byāpajjati. Kimassa sampahārasmiṃ Idha, bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Idamassa sampahārasmiṃ.
   “Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, api ca kho sampahāre haññati byāpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati Kimassa saṅgāmavijayasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena kāmaṃ pakkamati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.
   “So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti; byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
   “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṃ.
   “Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussāraṇaṃ, sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū”ti. Pañcamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「風塵(AA.33.3)」,南傳作「揚塵」(rajaggaññeva,逐字譯為「塵+頂」),菩提比丘長老英譯為「塵雲;雲狀塵」(the cloud of dust)。按:《滿足希求》說,這是象馬等腳踏裂土地揚起的塵聚(uggataṃ rajakkhandhaṃ)。
  「高幢(AA.33.3)」,南傳作「旗幟頂端」(dhajaggaññeva),菩提比丘長老英譯為「旗幟的冠飾」(the crests of the standards)。