經號:   
   (AN.3.94 更新)
增支部3集94經/遠離經(莊春江譯)
  「比丘們!其他外道遊行者安立三種遠離,哪三種呢?衣服的遠離、施食的遠離、住所的遠離。
  比丘們!這是其他外道遊行者安立關於衣服的遠離:他們穿麻衣、麻的混織物、裹屍布、糞掃衣、低力刀樹[之樹皮]、羚羊皮、羊皮、茅草衣、樹皮衣、木片衣、頭髮編織衣、獸毛編織衣、貓頭鷹羽毛衣,比丘們!這是其他外道遊行者安立關於衣服的遠離。
  比丘們!這是其他外道遊行者安立關於施食的遠離:他們是食生菜者、食稗子者、食生米者、食大度拉米者、食蘇苔者、食米糠者、食飯汁者、食胡麻粉者、食茅草者、食牛糞者,他們以森林的根與果實食物維生,以落下的果實為食物,比丘們!這是其他外道遊行者安立關於施食的遠離。
  比丘們!這是其他外道遊行者安立關於住所的遠離:林野、樹下、墓地、森林、露地、稻草堆、糠屋,比丘們!這是其他外道遊行者安立關於住所的遠離。
  比丘們!其他外道遊行者們安立這三種遠離。
  比丘們!在這法、律中有比丘的這三種遠離,哪三種呢?比丘們!這裡,比丘是持戒者,破戒已被捨斷,依此而是遠離者;是正見者,邪見已被捨斷,依此而是遠離者;是煩惱已盡者,煩惱已被捨斷,依此而是遠離者。比丘們!當比丘是持戒者,破戒已被捨斷,依此而是遠離者;是正見者,邪見已被捨斷,依此而是遠離者;是煩惱已盡者,煩惱已被捨斷,依此而是遠離者時,比丘們!這被稱為:最高的獲得、核心的獲得、純住立於核心的比丘。
  比丘們!猶如有農夫屋主已成熟的稻田,農夫屋主會快速地收割它;快速地收割後會快速地收集;快速地收集後會快速地運走;快速地運走後會快速地作堆積;快速地作堆積後會快速地踏踩;快速地踏踩後會快速地除掉稻草;快速地除掉稻草後會快速地除掉稻殼;快速地除掉稻殼後會快速地使殼分開;快速地使殼分開後會快速地搬運;快速地搬運後會快速地搗擊;快速地搗擊後會快速地除掉稃,比丘們!這樣,有農夫屋主最高的獲得、核心的獲得、純住立於核心的穀物。
  同樣的,比丘們!當比丘是持戒者,破戒已被捨斷,依此而是遠離者;是正見者,邪見已被捨斷,依此而是遠離者;是煩惱已盡者,煩惱已被捨斷,依此而是遠離者時,比丘們!這被稱為:最高的獲得、核心的獲得、純住立於核心的比丘。」
AN.3.94/ 2. Pavivekasuttaṃ
   94. “Tīṇimāni bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti. Katamāni tīṇi? Cīvarapavivekaṃ, piṇḍapātapavivekaṃ, senāsanapavivekaṃ.
   “Tatridaṃ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti, sāṇānipi dhārenti, masāṇānipi dhārenti, chavadussānipi dhārenti, paṃsukūlānipi dhārenti, tirīṭānipi dhārenti, ajinampi dhārenti, ajinakkhipampi dhārenti, kusacīrampi dhārenti, vākacīrampi dhārenti, phalakacīrampi dhārenti, kesakambalampi dhārenti, vālakambalampi dhārenti ulūkapakkhikampi dhārenti. Idaṃ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti.
   “Tatridaṃ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṃ paññāpenti. Sākabhakkhāpi honti, sāmākabhakkhāpi honti, nīvārabhakkhāpi honti, daddulabhakkhāpi honti, haṭabhakkhāpi honti, kaṇabhakkhāpi honti, ācāmabhakkhāpi honti, piññākabhakkhāpi honti, tiṇabhakkhāpi honti, gomayabhakkhāpi honti, vanamūlaphalāhārā yāpenti pavattaphalabhojī. Idaṃ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṃ paññāpenti.
   “Tatridaṃ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti araññaṃ rukkhamūlaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ bhusāgāraṃ. Idaṃ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti.
   “Tīṇi kho panimāni, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye bhikkhuno pavivekāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṃ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, dussīlyañcassa pahīnaṃ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’”.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, kassakassa gahapatissa sampannaṃ sālikkhettaṃ. Tamenaṃ kassako gahapati sīghaṃ sīghaṃ lavāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ lavāpetvā sīghaṃ sīghaṃ saṅgharāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ saṅgharāpetvā sīghaṃ sīghaṃ ubbahāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ ubbahāpetvā sīghaṃ sīghaṃ puñjaṃ kārāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ puñjaṃ kārāpetvā sīghaṃ sīghaṃ maddāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ maddāpetvā sīghaṃ sīghaṃ palālāni uddharāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ palālāni uddharāpetvā sīghaṃ sīghaṃ bhusikaṃ uddharāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ bhusikaṃ uddharāpetvā sīghaṃ sīghaṃ opunāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ opunāpetvā sīghaṃ sīghaṃ atiharāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ atiharāpetvā sīghaṃ sīghaṃ koṭṭāpeyya. Sīghaṃ sīghaṃ koṭṭāpetvā sīghaṃ sīghaṃ thusāni uddharāpeyya. Evamassu tāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa dhaññāni aggappattāni sārappattāni suddhāni sāre patiṭṭhitāni.
   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, yato bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṃ hoti, tena ca vivitto hoti; sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):